Kā vērtējat gatavošanās posmu? Cik viegli vai grūti bija šajos apstākļos sagatavot komandu trim svarīgiem mačiem?

Vienkārši nebija, jo mums nebija nevienas pašas starptautiskas spēles. Gatavojāmies tikai sparingspēlēs ar virslīgas klubiem, tā ka puišiem šīs būs praktiski pirmās starptautiskās spēles pēc divu gadu pārtraukuma. Taču, domāju, treniņspēlēs parādījām diezgan labu sniegumu. Pieņemam, ka pandēmijas situācija ir tāda, kāda tā ir. Kādi pieci seši spēlētāji ir no "Optibet" Nākotnes līgas čempionāta, tāpēc viņi pirms nometnes gatavojas pēc individuālas programmas, taču uzskatu, ka esam labi sagatavojušies turnīram. Manuprāt, mums ir pietiekami sarežģīti pretinieki, taču darīsim labāko, ko varēsim, lai gūtu maksimāli labu rezultātu.

Vai pretiniekiem bija starptautiskas pārbaudes spēles pandēmijas laikā? Vai ir pietiekami daudz informācijas par šīm trim komandām?

Jā, jā, viņiem bija spēles. Man liekas, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas neaizvadīja starptautiskas spēles, visas pārējās komandas visu laiku bija normālā spēļu režīmā, kāds tas bija arī pirms pandēmijas. Rumānija no jūnija līdz šim brīdim paguva aizvadīt jau astoņas pārbaudes spēles. Viņi spēlēja pret Serbiju, Izraēlu, Bosniju un Hercegovinu, Kipru. Turcija kopš augusta aizvadīja piecas spēles, turnīrā Austrijā samēroja spēkus ar Horvātiju, Austriju un Velsu, kā arī pret Ziemeļmaķedoniju. Sanmarīno gan spēles nav aizvadījusi. Tā ka, jā, mums ir daudz informācijas par pretiniekiem, viņu stiprajām un ne tik spēcīgajām pusēm, viņu stilu. Katrā ziņā pretiniekiem, domāju, par mums ir mazāk informācijas. Tas var būt mūsu mazais trumpītis, mazā priekšrocība, it sevišķi turnīra pirmajā spēlē. Mani māc ziņkāre, kā būs spēlēt tieši starptautiskos mačus, jo pārbaudes spēles pret virslīgas klubiem - tā tomēr ir nedaudz cita pieredze, tām spēlēm ir specifisks raksturs. Tur tomēr pretiniekos nav jaunieši, tā ka man būs interesanti paskatīties, kā izvērsīsies spēle laukumā tieši starp jauniešiem. Tad arī redzēsim, cik liels robs bijis starptautisko maču trūkums.

Vai jūtat, ka saraustītais treniņu režīms pandēmijas laikā ir kaut kā būtiski ietekmējis mūsu spēlētāju progresu, attīstību? Vai fiziskā kondīcija šo divu neskaidrības pilno gadu laikā prasījusi acīmredzamus upurus?

Nē, nedomāju vis. Liela daļa puišu visu šo laiku regulāri trenējās, spēlēja virslīgā, bija konkurētspējīgā vidē. Tiem puišiem visam vajadzētu būt kārtībā. Citiem puišiem pēdējās pāris nedēļas nācās pastrādāt individuāli, viņiem varbūt ir nedaudz sarežģītāk, bet to redzēsim nometnē. Lielākās bažas ir tieši par starptautisko spēļu iztrūkumu, nevis par fizisko kondīciju. Neviens no mūsu virslīgas puišiem nepiedalījās kausa izcīņu izšķirīgajās kārtās, arī eirokausos ne. Tādos gadījumos vienīgais risinājums ir to kompensēt ar starptautiskiem mačiem izlašu līmeni, taču mēs to neizdarījām. Skatīsimies, kā būs!

Dažkārt treneri saka, ka jaunatnes izlasēm galvenais uzdevums ir spēlētāju attīstība. Kāds ir galvenais uzdevums mūsu U-19 izlasei gaidāmajā kvalifikācijas turnīrā?

Tas ir viens veids, kā uz to skatīties. Skaidrs, ka spēlētāju attīstīšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem jaunatnes futbolā, tostarp jauniešu izlašu līmenī. Taču tai pat laikā viss iet roku rokā - lai attīstītos, nepieciešami rezultāti. Bez labiem rezultātiem nebūs iespējama attīstība. Labs sniegums, labs rezultāts, pārliecības pieaugums, iekrāta pieredze - tie ir attīstības pakāpieni. Ja spēlēsim labi, ja iekrāsim punktus, būs arī progress.

Kā kopumā vērtējat izlozi? Turcija un Rumānija no augstākajiem groziem, šķiet, nav iespējami sliktākie varianti, ne tā?

Ziniet, nav lielas starpības, kas tieši nāk pretī no augstākiem groziem. Vai tā ir Turcija un Rumānija, vai Nīderlande un Vācija. Mums jābūt gataviem spēlēt pret konkrēto pretinieku. Mums ir visa nepieciešamā informācija. Domāju, tie ir normāli pretinieki. Iepriekšējā kvalifikācijas ciklā U-19 izlase spēlēja grupā ar Nīderlandi, Izraēlu un Moldovu, un mēs toreiz tikām Elites kārtā. Tas parāda, ka mūsu futbolistiem nav jābīstas pretinieka, nav jāraustās, nav jāizrāda pietāte pret pretiniekiem. Mēģināsim spēlēt savu futbolu un centīsimies kvalificēties nākamajai kārtai. Ja koncentrēsimies savai spēlei, saviem trumpjiem, mums tas izdosies.

Vai šajā U-19 izlases modelī ir kādi līderi, kuriem mūsu līdzjutējiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība?

Jā, pāris spēlētāji ir. Viens no tādiem ir Lūkass Vapne, kurš aizvada ļoti labu sezonu, gūst daudz vārtus, rezultatīvi asistē, ir viens no labākajiem savā komandā. Viņam ir vairāki labi rādītāji, sevišķi iespēju veidošanā. Taču mums visai komandai jāspēlē vienoti kā kolektīvam. Ir mums arī citi spēlētāji, kuri, domāju, varētu būt līderi, taču to, kurš no viņiem tāds tiešām būs, varēsim redzēt laukumā. Un primārais, vēlreiz uzsvēršu, tomēr ir komandas spēle. U-19 izlasē nav vietas zvaigznēm vai individuālās statistikas spodrinātājiem - viss jāpanāk kopīgiem spēkiem.

Jaunatnes čempionāta U-18 Elites grupā šogad triumfēja FS "Jelgava" jauno futbolistu maiņa, bet U-19 izlasē neviens no tiem spēlētājiem nav izsaukts, raisot nelielu neizpratni atsevišķu futbola sabiedrības pārstāvju vidū. Vai varat paskaidrot, kāpēc tā?

Tas patiesībā ir ļoti vienkārši un tur nevajag meklēt zemūdens akmeņus. Sezonas gaitā vairākkārt sekoju līdzi FS "Jelgava" komandai. Skatījos atsevišķus spēlētājus, piemēram, Danilu Patijčuku, kurš tagad ir savainots. Vērtēju arī citus futbolistus no tās komandas, taču man bija jāizvēlas starp viņiem un puišiem, kuri ir ar regulāru spēļu praksi virslīgā. Tā ka es aicinātu neizdarīt pārsteidzīgus spriedumus un nemeklēt zemūdens akmeņus tur, kur to nav. Jelgavas jaunie puiši labi aizvadīja šo čempionātu, apsveicu, bet tā vēl nav attīstības virsotne un neizsaukšana uz U-19 izlasi šogad nav karjeras gals - jāturpina strādāt un attīstīties, tas nekad nepaliek nepamanīts.