Uzmanīgākie Latvijas futbola līdzjutēji, protams, patur prātā LFF valdes izvirzīto uzdevumu izlasei – cīnīties par 4. vietu tabulā. Mērķa sasniegšanai bija principiāli dueļos ar Melnkalni iekrāt vismaz pusi no iespējamajiem punktiem. Tas diemžēl neizdevās – mājās zaudēts ar 1:2, bet viesos iegūts neizšķirts 0:0.

Bet ko rāda statistika?

Eiropas zonā PK kvalifikācijā piedalās 55 izlases. Komandu skaits grupās ir atšķirīgs, līdz ar to – arī spēļu skaits visām nav vienāds, tāpēc punktu un gūto vārtu ailēs ir vērts salīdzināt rādītājus vidēji spēlē.

Pirms oktobra spēlēm Latvija vidēji spēlē iegūto punktu ziņā ir 37. vietā. Tas ir nedaudz augstāk par mūsu izlases nominālo vietu Eiropas izlašu rangā. Mūsu izlase šajā rādītājā šobrīd apsteidz ne tikai izteiktus futbola pastarīšus, bet arī tādas izlases, kā Kosova, Bosnija un Hercegovina, Kipra, Islande, Kazahstāna, Baltkrievija, Īrija, Azerbaidžāna, Gruzija. Tāpat Latvija šajā rādītājā tiktāl ir vissekmīgākā no Baltijas valstīm. Nedaudz labāk kā mūsu izlasei tiktāl klājies tādām komandām, kā Ukraina, Bulgārija, Slovēnija, Austrija.

Vidēji spēlē gūto vārtu ziņā kvalifikācijā Latvija ar rādītāju 1,17 ir dalītā 33. vietā Eiropā. Mazāk rezultatīvi par mūsu komandu spēlē arī tādas valstsvienības, kā Šveice, Ziemeļīrija, Somija, Slovēnija, Bulgārija.

Vidēji spēlē ielaisto vārtu rādītājā Latvija un Ungārija dala 36. vietu Eiropā. Izraēla, Turcija, Austrija, Islande no saviem vārtiem bumbas ķeksē ārā biežāk nekā mūsu komanda.

Bumbas kontroles rādītājā Latvija ir Eiropas izlašu lejasgalā – kontrolējot bumbu 37,3% spēles laika vidēji mačā, mūsu valstsvienība ir tikai 45. vietā šajā PK kvalifikācijas ciklā. Savukārt izpildīto sitienu ziņā vidēji spēlē (9,8) mūsu komanda ir 35. vietā. Tādas komandas, kā Slovēnija, Somija, Gruzija, Grieķija, Bulgārija pretinieku vārtus apdraud retāk nekā mūsu izlase. Turklāt tās visas bumbu kontrolē vairāk.

Ja runājam par bumbas kontroles efektivitāti, te Latvija izceļas uz Eiropas fona – ar mazu bumbas kontroli izpildām daudz sitienu. Tiktāl sanāk, ka mūsu komandai viena sitiena izpildīšanai nepieciešams vidēji 3,43 minūtes bumbas kontroles, un tas ir 15. labākais rādītājs Eiropā. Zīmīgi, ka visas četras mūsu grupas komandas, kas tabulā ir augstāk par Latviju, ir priekšā mūsu izlasei arī šajā rādītājā – Nīderlandei vienam sitienam nepieciešams vidēji 2,32 minūtes bumbas kontroles (1. vieta), Melnklanei – 2,63 minūtes (3. vieta), Norvēģijai – 2,70 minūtes (4. vieta) un Turcijai – 3,41 minūte (14. vieta). Līdz ar to var teikt, ka kvalifikācijas G grupa ir tiešā futbola piekritēju grupa, kur uzbrukumu veidošana tendēta uz sitiena iespēju aktīvu meklēšanu.

Salīdzinājumam – Spānija izceļas ar 14,5 sitieniem vidēji spēlē, bet dara to pie 77,1% bumbas kontroles. Tātad viņiem viena sitiena izpildei nepieciešamas vidēji 4,79 minūtes.

Vai un kāpēc šāds rādītājs ir svarīgs? Te droši vien jārunā par spēles stiliem un to atbilstību katras konkrētās komandas spēkam. Ir skaidrs, ka šobrīd Latvijas izlase objektīvu iemeslu dēļ nevar kontrolēt bumbu pret vairumu pretinieku. Visbiežāk mūsu komanda spiesta spēlēt uz pretuzbrukumiem, cerēt uz standartsituācijām, ātriem pretuzbrukumiem un pretinieku kļūdām, kuras pašiem, protams, jāizprovocē.

Nu jau vairākus gadus dažādi treneri, kuri strādājuši ar Latvijas izlasi, norāda, ka nepieciešams atrast savu spēles identitāti, strādāt pie saviem trumpjiem, un tikai ar tiem varēs gūt rezultātus, kas uzskatāmi par labiem, ko var traktēt kā uzlēkšanu virs jostasvietas. Un tieši šajā kvalifikācijas ciklā, šķiet, ir sperts solis šajā virzienā. Ja salīdzinām ar mūsu izlases iespēto iepriekšējos kvalifikācijas ciklos, UEFA Nāciju līgu neskaitot, jo tur pretinieku spēku samēri krasi atšķiras, sitienu ziņā šogad mūsu komanda ir sen nepieredzēti spēcīga.

Tas atspoguļojas arī rezultativitātē. Nu jau otro gadu pēc kārtas Latvijas izlases rezultativitāte ir tuvu labākajiem rādītājiem kopš neatkarības atjaunošanas. 2020. gadā salīdzinoši augsto rezultativitāti var skaidrot ar faktu, ka togad bija tikai UEFA Nāciju D līgas mači un pārbaudes spēles ar mazāk spēcīgiem pretiniekiem, bet arī šogad mūsu komandas rezultativitāte priecē – 1,33 vārti vidēji spēlē ir dalīti trešais labākais rādītājs Latvijas izlases vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas. Vēl rezultatīvāk Latvija spēlējusi tikai 2004. un 2009. gados jeb savos vēsturiski labākajos periodos. Kā zināms, 2004. gadā Latvija debitēja 16 komandu EČ finālturnīrā, bet 2009. gadā nopietni pretendēja uz iekļūšanu Pasaules kausa finālturnīrā. Jāpiebilst – tikpat rezultatīvi, kā tagad Latvija spēlējusi arī 2016. gadā, bet toreiz desmit no gada laikā 12 gūtajiem vārtiem tika iesisti pārbaudes mačos, savukārt šogad Latvijai ir septiņi vārti kvalifikācijā un pieci – pārbaudes mačos.

Tātad varam rezumēt, kuras lietas šogad Latvijas izlase tiktāl dara labi un pareizi:

• Mūsu komanda spēlē salīdzinoši rezultatīvi
• Pretinieku vārti tiek apdraudēti salīdzinoši bieži, it sevišķi, ja ņem vērā bumbas kontroles rādītājus. Var teikt, ka Latvijas izlase bumbu kontrolē diezgan efektīvi.
• Gūto punktu ziņā Latvija tiktāl izpildījusi minimālo uzdevumu un iekrājusi divus punktus pret dueļu favorītiem
• Pietiekami bieži Latvija nopelna standartsituācijas – 11,8 pārkāpumi pret Latviju vidēji spēlē ir dalīti 20. labākais rādītājs
• Komandas spēles stils ir tās trumpjiem piemērots

Kā vērtēt Latvijas izlases līdzšinējo veikumu PK kvalifikācijā?

Pēc septembra nometnes pēdējās spēles Melnkalnē viens no Latvijas žurnālistiem (lasiet – viens no neitralitātes un objektivitātes sargiem) preses konferencē galvenajam trenerim Dainim Kazakevičam pajautāja, vai nav deja-vu sajūtas ar spēli Turcijā, kad pēdējā minūtē iespēja izraut uzvaru palika neizmantota. Raugi, divas lieliskas vārtu gūšanas iespējas Stambulā un Podgoricā liedza četrus punktus tabulā.

Ja Krollis iesistu Turcijā un Cigaņiks – Melnkalnē, pirms oktobra nometnes Latvija ar 9 punktiem tabulā būtu 3. vietā… Situācija būtu sekojoša: Nīderlande 13 punkti, Norvēģija 13, Latvija 9, Turcija 9, Melnkalne 6, Gibraltārs 0. Tad Latvijas līdzjutēju noskaņojums, protams, būtu krasi atšķirīgs, taču šāda hipotētiskas situācijas vērtēšana, protams, nav pareiza. Tabulā ir tas, kas ir – Latvijai 5 punkti un 5. vieta. Un nav jāakcentē tas, ka varēja būt 9 punkti un 3. vieta. Bet – tas, ko varam akcentēt, ir fakts, ka nemaz tik neiespējams šāds scenārijs nebija. Spēļu ritējumi, scenāriji bija tādi, ka iespējami bija arī labāki rezultāti.

Vērtējot Latvijas izlases iespēto, mums allaž jāpatur prātā objektīvo realitāti un iespējas. Spilgta epizode bija pēc spēles Nīderlandē. Preses konferencē vietējie mediji mūsu izlases trenerim jautāja: "Vai vispār cerējāt izveidot tik daudz pretuzbrukumu?" Savukārt Latvijas mediju pārstāvju jautājumu tonis bija pretējs. Apmēram – kāpēc Nīderlandei izdevās tikt pie tik daudziem sitieniem? Abu pušu žurnālistu toņi ilustrē atšķirīgo veidu, kā mūsu izlasi uztver katra no pusēm. Vieni Latvijas izlases komandā saskatīja pretinieku, kas spēcīgajai Nīderlandei izrādīja lielāku pretestību, nekā gaidīts, bet otri mūsu komandas sniegumā lūkoja akcentēt arī pirms dueļa skaidri redzamo meistarības atšķirību. Un tas laikam ir normāli un pašsaprotami, ka pašmāju cilvēki no mūsu izlases gaida vairāk, nekā citu valstu pārstāvji. Tas laikam ir pat vēlams un apsveicams. Lai prasa, lai gaida vairāk! Bet lai arī patur prātā objektīvo realitāti.

Kāds rezultāts Latvijai būtu jāsasniedz šajā kvalifikācijas grupā, lai par sniegumu Latvijai varētu ielikt drošu desmitnieku? Iespraukšanās labāko divu komandu pulkā jeb kvalificēšanās vismaz kvalifikācijas play-off kārtai noteikti būtu desmitnieka vērts rezultāts. Palikšana trešajiem? Būsim godīgi – tas būtu deviņnieks. Ja izdosies sasniegt LFF valdes izvirzīto uzdevumu iegūt ceturto vietu, tas būtu vērtējams kā esošajai situācijai ļoti labs rezultāts jeb astoņnieks. Palikšana tabulā aiz Gibraltāra būtu nesekmīgs vērtējums. Tātad - 5. vietu var vērtēt no četrinieka līdz septiņniekam. Atkarībā no spēļu gaitām, no tā, vai atņemti punkti arī spēcīgākiem pretiniekiem, atkarībā no pretspara pret grupas favorītiem, atkarībā no tā, vai zaudēts bezzobaini vai tomēr salīdzinoši cienījami, atkarībā no tā, cik rezultatīvi spēlēts, cik daudz iespēju izveidots. Un, pēc šiem kritērijiem raugoties, vismaz tiktāl, jādomā, nopelnīts drīzāk septiņnieks, nekā četrinieks.

Taču katram mūsu izlases līdzjutējam un fanam, neatkarīgi no statusa un lomas mūsu futbola sabiedrībā, var būt un ir savs vērtējums par izlases iespēto. Vai priecāties par rezultativitāti, vai kreņķēties par punktiem tabulā – katra paša brīva izvēle.