- Mēs jau gaidījām sarežģītu spēli. Gaidījām, ka viņi aktīvi presingos, it sevišķi pašā spēles sākumā. Izskatījās, ka gandrīz visu pirmo puslaiku viņi bija spējīgi presingot. Bija grūti ilgi atstrādāt aizsardzībā un pēc tam vēl arī saglabāt bumbu. Daudz spēku atdevām aizsardzībā, un, atgūstot bumbu, bija grūti to pieturēt. Tas pirmajā puslaikā mums sagādāja daudz problēmu. Otrā puslaika sākums jau bija labāks. Bija vairākas iespējas aizmukt pretuzbrukumos. Viņi pieļāva pāris kļūdas, un kādu no tām iespējām vajadzēja izmantot. Tad spēle, domāju, varētu iegriezties arī citādi. Neizdevās gūt vārtus, un beigās jau bija ļoti grūti atspēlēties - parādījās vairāk brīvo zonu, un tas viņiem ļāva veidot vairāk iespēju. Beigas bija jau ļoti grūtas.

Par ko runājāt puslaiku pārtraukumā ģērbtuvē?

Runājām par to, ka spēle bija tieši tāda, kādu to gaidījām. Žēl, ka nenoturējām rezultātu pirmajā puslaikā, ielaidām vārtus. Tāda nedaudz muļķīga "pendele" sanāca. Runājām, ka vēl varam radīt iespējas, vēl varam ieķerties spēlē. Spēle to arī parādīja - pāris bīstamos pretuzbrukumos aizskrējām. Diemžēl neizdevās gūt vārtus.

Esi aizvadījis divas pilnas spēles ar dažādiem partneriem laukuma vidusdaļā - pret Gibraltāru spēlēji ar Artūru Zjuzinu, šoreiz ar Krišu Kārkliņu. Salīdzini spēlēšanu ar abiem partneriem. Vai nedaudz pamainās pienākumu sadale?

Pienākumi īsti nemainās, uzdevums paliek nemainīgs - saglabāt bumbu komandai aizsardzībā un uzbrukumā. Nezinu, kāda bija situācija, varbūt Artūrs pēc pirmās spēles bija nedaudz saguris, varbūt tāpēc trenera izvēle bija šāda. Sākums mums visai komandai bija grūts, bija daudz jāaizsargājas, bija problēmas pieturēt bumbu. Varbūt Artūrs nedaudz labāk redz piespēļu iespējas.

Kā pats jūties, aizvadījis divas pilnas spēles? Būs jauda arī trešajam mačam?

Ir atdots daudz spēku. Bet ir divas dienas - pietiekami ilgs laiks, lai atjaunotos. Arī pēc spēles ar Gibraltāru jutos noguris un atdevis daudz spēku, bet šodien jau biju gatavs atkal spēlēt. Domāju, nākamajai spēlei nebūs problēmu sagatavoties - laiks vēl ir.

Otrajā puslaikā komandai kopumā un arī tev pašam individuāli labāk izdevās izkļūt ar bumbu ārā no presinga situācijām. Vai tā ir viena no lietām, ko ņemt līdzi azotē no šīs spēles - ka arī pret tik spēcīgu pretinieku var šad tad nospēlēt drosmīgāk, mierīgāk, nosvērtāk?

Jā. Domāju, ka tieši tas mums arī pietrūkst. Īpaši tas bija jūtams pirmajā puslaikā. Mēs zinām, ka varam nospēlēt arī mierīgāk, ne vienmēr izvēlēties vienkāršāko risinājumu. Mēs to pierādījām arī spēlē pret Turciju. Jā, varbūt turki mums nedaudz vairāk ļāva spēlēt. Norvēģi tādā ziņā šodien bija patiešām ļoti aktīvi, presingoja. Tāpēc mums arī nekas nesanāca pirmajā puslaikā, bet jāuzteic pretinieku ļoti agresīvā pretspēle. Tas arī bija iemesls, kāpēc sākumā mums neizdevās saglabāt bumbu un iziet no aizsardzības. Otrajā puslaikā... Varbūt paši sākām spēlēt drošāk, varbūt viņi paši nedaudz pagura, tāpēc mums radās iespēja vairāk pieturēt bumbu. Šādā līmenī jāmēģina nospēlēt mierīgāk, un tad arī radīsies iespējas pretuzbrukumiem.

Viens no galvenajiem uzdevumiem tev kā balsta pussargam šajā spēlē bija palīdzēt centra aizsargiem un nosegt bīstamās zonas aizsargu priekšā. Kā tu pats vērtē - vai un kā izdevās?

(Domā) Es teiktu, ka izdevās ne pilnībā, jo otrajos vārtos izlaidām spēlētāju starp aizsargu un balsta zonu. Varbūt tur varējām mazliet tuvāk aizsargiem nospēlēt, bet mēs tik daudz aizsargājāmies... Ir grūti katrā epizodē palīdzēt aizsargiem un būt cieši blakus. Uzskatu, ka daudz spēku atdevām, lai maksimāli palīdzētu aizsargiem, bet ir tiešām grūti visas deviņdesmit minūtes būt īstajā vietā īstajā brīdī aizsardzībā. Ļoti svarīgi sajust bumbu, kur tā atleks. Spēlējot bez bumbas, grūti šīs sajūtas noķert.