"Tēma par Superlīgu, protams, bija UEFA kongresa uzmanības centrā. Ārēji var šķist, kas tas ir jautājums, kas skar tikai Eiropas klubu futbola eliti, tomēr realitātē šis piedāvājums, kas nu jau vairs, šķiet, netiks realizēts, ir milzīgs apdraudējums visai Eiropas futbola sistēmai. Sistēmai, kas ir palīdzējusi šiem klubiem iegūt savu globālo atpazīstamību un ietekmi. Protams, tie savu varenību ir veidojuši paši roku rokā ar saviem līdzjutējiem, vēsturi un tradīcijām, tomēr Eiropas klubu sistēma un tās straujā pēdējo desmitgažu izaugsme ir bijusi tā vide, pateicoties kurai šie klubi ir iekāpuši nākamajā līmenī. Tas, kas no šo klubu puses, nākot klajā ar savu iniciatīvu, palika nenovērtēts, ir fakts, ka šī sistēma balstās uz vienlīdzību un sadarbību. Vienlīdzību tādā ziņā, ka Eiropas futbolā katram ir dota iespēja sportiskā cīņā tikt līdz pašām virsotnēm, un sadarbību tādā ziņā, ka Eiropas futbola mehānismā sava loma ir katram un ieguvums no darbošanās šajā sistēmā ir katram. Piedāvātais elitāro sacensību formāts bija absolūtā pretrunā šīm vērtībām," izsakās V. Ļašenko. "To kongresā izcēla arī Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenti – futbolā un sportā galvenais nav nauda, bet gan iespēja sapņot un savus sapņus realizēt."

"UEFA kongresā šajā jautājumā valdīja visu dalībvalstu vienprātība, bet UEFA vadības pozīcija bija ļoti stingra – šādiem klubiem, ja iecere tiktu realizēta, nav vietas Eiropas futbola ģimenē. UEFA, līgu un valdību tiešā un ātrā reakcija radīja skaidru izpratni par sekām, kas šādam solim sekotu, un tas noteikti ir spēlējis lielu lomu tajā, ka klubi no ieceres ir sākuši atkāpties. Tomēr daudz lielāka loma tajā ir bijusi līdzjutējiem un medijiem. Šī vienotā Eiropas futbola fanu un plašsaziņas līdzekļu balss, kas cēla trauksmi par šādas līgas draudu vērtībām, uz kurām Eiropas futbols ir balstīts, ir bijis kas patiesi aizkustinošs un iedvesmojošs. Tas pierāda, ka mums katram futbolā ir sava balss. Futbols nepieder nevienam, un pat, ja tas kādam patiešām pieder, tad tie ir līdzjutēji," izceļ LFF prezidents.

"Klubu sacensības Eiropas futbolā mainās. To diktē dažādi apstākļi, starp kuriem ir arī pandēmijas sekas un sporta kā izklaides veida patērēšanas izmaiņas. UEFA cenšas iet laikam līdzi un ievieš izmaiņas gan savos turnīros, gan klubu futbola finansēšanas piramīdā. Arī Latvijā mēs cenšamies diskusiju rezultātā nonākt pie veidiem, kā esošo klubu licencēšanas un akadēmiju finansēšanas sistēmu sinerģiju pilnveidot, domājot par visas Latvijas futbola ekosistēmas ieguvumiem," piebilst V. Ļašenko.

UEFA kongresā dalībvalstis apstiprināja organizācijas 2019./2020. finanšu gada atskaiti un 2021./2022. finanšu gada budžetu, kā arī vairākas izmaiņas UEFA statūtos. Tāpat ar balsojumu tika apstiprināti astoņi UEFA izpildkomitejas locekļi, viena FIFA viceprezidenta pozīcija un piecas FIFA padomes locekļu pozīcijas. Amatos tika apstiprinātas visas personas, kurām vienotu atbalstu sniedza trīs Baltijas valstu federācijas.

V. Ļašenko kongresa laikā bija individuālas tikšanās ar FIFA prezidentu Džanni Infantino un UEFA galvu Aleksanderu Čeferinu, kuri apliecināja savu nelokāmo atbalstu Eiropas klubu futbola piramīdai no apakšas līdz augšai. Abas amatpersonas 30. aprīlī ar saviem vēstījumiem uzrunās LFF biedrus gaidāmajā federācijas kongresā.