Atšķirībā no abu komandu pirmās tikšanas reizes februārī Jelgavā, šoreiz Latvijas izlase daudz aktīvāk spēlēja aizsardzībā un biežāk lika slovēņiem kļūdīties. Jau pirmajā minūtē rezultātu atklāja Germans Matjušenko, kurš ir mūsu komandas rezultatīvākais spēlētājs šajā kvalifikācijas ciklā. Prieki gan nebija ilgi, jo slovēņi ātri vien gan izlīdzināja rezultātu, gan izvirzījās vadībā. Taču šoreiz Latvija daudz biežāk tika pie savām pretuzbrukuma iespējām. Vienā no tādiem Matjušenko pārmeta bumbu pāri pretinieku vārtsargam, panākot cerīgo 2:2.

Labas iespējas pretuzbrukumos pirmajā puslaikā bija gan Matīsam Babrim, gan Jānim Pastaram. Nepatīkams incidents notika cīņas 12. minūtē, kad neveiksmīgi sadursmē cieta mūsu pirmā četrinieka spēlētājs Andrejs Baklanovs. Viņš spēles norises vietu pameta ar palīdzību uz nestuvēm. Viņa vietā pirmajā četriniekā tika iesaistīts Matīss Babris, kurš bija aktīvs uzbrukumā, bet vārtus gūt viņam neizdevās.

Pirmā puslaika izskaņā slovēņi guva divus bezatbildes vārtus, un tas, pārtraukumā ejot, situāciju padarīja pietiekami sarežģītu - otrajā puslaikā bija jāgūst trīs vārtus, lai cerētu uz kvalificēšanos finālturnīram. Diemžēl arī otrais puslaiks iesākās nelabvēlīgi - slovēņi palielināja rezultāta starpību, un mūsu komanda steidza mainīt vārtsargu pret piekto laukuma spēlētāju.

Piecatā pret četriem tika izmēģināti vairāki virknējumi un dažādi varianti, taču slovēņi, spēlējot pragmātiski un droši, neļāva izveidot daudz vārtu gūšanas iespēju. Vienus vārtus atgūt izdevās Jānim Pastaram, bet Latvijas izlasei bija nepieciešami vēl trīs.

Trīs minūtes pirms mača beigām pēc standartsituācijas neslikta iespēja radās Mikam Babrim, bet pretinieki tika galā arī ar tiem draudiem saviem vārtiem.

Latvijas izlase grupā ieguva trešo vietu, aiz sevis atstājot Šveici. Uzvaru grupā svinēja viena no spēcīgākajām komandām pasaulē Spānija, bet otrie ar cerībām uz finālturnīru palika slovēņi.