Arturs Šketovs:

"Guvām labu uzvaru, aizvadījām kvalitatīvu spēli, lai gan ilgi nevarējām atklāt rezultātu. Bija sitieni pa stabiem, pārliktņiem, viņu vārtsargs vareni spēlēja, un arī mēs paši izsējām iespējas. Taču galu galā guvām svarīgus vārtus un, domāju, pelnīti uzvarējām.

Pamatkārtā vāju pretinieku nav. Šveice, tāpat kā mēs, pārvarēja priekšsacīkšu kārtu, apspēlēja Vācijas izlasi, pietiekami spēcīgu pretinieku. Spēle neizvērtās vienkārša šodien, taču, manuprāt, mēs kontrolējām spēles ritējumu, izveidojām daudz iespēju. Vienīgais – mača izskaņā viņi piecatā pret četriem sarūpēja mums vairākus nervozus brīžus ar saviem labākajiem spēlētājiem. Ir, pie kā strādāt, ko uzlabot.

Bijām gaidījuši, ka viņi mainīs vārtsargu pret piekto spēlētāju, gatavojāmies tam. Tiesa, negaidījām, ka tas notiks tik agri. Taču arī šādās situācijās centāmies presingot. Kopumā labi spēlējām aizsardzībā, ko apliecina tikai vieni zaudētie vārti.

Mēs tā nedalām, kurš ir pirmais, kurš otrais četrinieks. Es vienmēr esmu teicis, ka uzvar un zaudē komanda.

Protams, ka treneru korpuss paturēja prātā nākamo maču ar Slovēniju, bet visupirms mēs domājām par spēli ar Šveici. Bija svarīgi vispirms uzvarēt šodienas spēli. Tagad gan visas domas koncentrēsim tikai spēlei ar Slovēniju. Piektdiena mums aizritēs atjaunošanās zīmē, 10. aprīlī lidojam. Mums jāuzvar ar jebkuru rezultātu, izņemot 1:0. Skaidrs, ka tur būs ļoti sarežģīta spēle, tā ir patiešām augsta līmeņa komanda, kas piecreiz pēc kārtas spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Taču centīsimies atdot visus spēkus un pirmo reizi vēsturē iekļūt finālturnīrā.

Diemžēl darba apstākļu dēļ Maksims Seņs nedosies mums līdzi uz Slovēniju. To zinājām jau uzreiz, plānojām, ka viņš gatavosies tikai mačam ar Šveici. Artjoms Koļesņikovs "Optibet" virslīgas iepriekšējā spēlē guva nelielu savainojumu. Ceram, ka viņam dotais atpūtas laiks būs ļāvis visu sadziedēt un ka viņš Slovēnijā aizstās Maksimu Seņu. Varam viņam tikai pateikties par ieguldīto darbu. Šodien viņš paveica to, ko no viņa gaidām, viņš guva divus vārtus. Cepuri nost!"

Jānis Pastars:

"Tāda īpaša sloga pirms šīs spēles nebija, katru spēli gribam uzvarēt. Koncentrējāmies spēlei pret Šveici. Taktiski mūs nedaudz pārsteidza tas, ka viņi uzreiz sāka spēlēt ar tā dēvēto "lidojošo" vārtsargu. Bet visādi citādi bijām gatavi viņiem, trenējāmies tieši šim mačam un veiksmīgi uzvarējām.

Mums bija daudz vārtu gūšanas iespēju, jāpiestrādā pie realizācijas, jo iespēju tiešām daudz bija. Gan pirmajai maiņai, gan otrajai. Vienkārši jādabū bumba pāri līnijai.

Grūti pateikt, kāpēc šajā atlasē visus vārtus gūst tikai pirmā maiņa. Mums uz katru spēli ir nedaudz citādi virknējumi. Varbūt pirmā maiņa ilgāku laiku spēlē kopā, jūt viens otru labāk. Treniņos mēs viņus uzvaram visu laiku, viņiem vienkārši vairāk veicas (smaida).

Ielaisto vārtu epizodē šveicieši labi nospēlēja, izmantoja viena vīra pārsvaru. Bumba izspurdza vienam mūsu spēlētājam starp kājām, es līdz bumbai neaizsniedzos, Bondars vārtos neaizsniedzās, un bumba aizgāja līdz tālajai štangai. Pēc futzāla nerakstītajiem likumiem, tāda bumba nedrīkst nemaz iziet cauri uz tālo stabu. Kļūdījāmies aizsardzībā un ielaidām vārtus.

Uzvarējām, ir prieks. Tagad gatavojamies izšķirošajai spēlei. Atpūtīsimies un sāksim gatavoties mačam ar Slovēniju. Vai ticam? Jā, protams. Mums ir palicis viens solis."