Andrejs Cigaņiks:

Protams, ka šī spēle ir ļoti svarīga un man tā ir īpaša. Esmu ļoti motivēts. Gribas spēlēt pret tāda kalibra spēlētājiem, kādi ir Nīderlandei. Gribas parādīt vislabāko spēli un sniegumu.

Jā, esmu jau runājis par šo spēli ar saviem bijušajiem komandas biedriem un vietējiem medijiem, vienu interviju Nīderlandes žurnālistam jau sniedzu. Runāju daudz ar bijušajiem kluba biedriem, esam ciešā kontaktā, visi novēlēja labāko sniegumu. Taču apzināmies, ka tas būs grūti.

Dainis Kazakevičs:

Jau pirms nometnes zinājām stratēģiju trim spēlēm, bet to visu, protams, ietekmē arī citi faktori. Šobrīd gatavojamies katrai konkrētajai spēlei, vērtējam spēlētāju gatavību. Pozīcijās, kurās mums ir līdzvērtīgi risinājumi, skatāmies iespējamās rotācijas. Savukārt pozīcijās, kur šādu iespēju ir mazāk, grūti veikt rotāciju. Jāpiebilst, ka trīs spēlētāji, kuri iztrūka pirmajā mačā, mums bija ļoti svarīgi. Arī viņu nepiedalīšanās pirmajā spēlē ierobežo mūsu iespējas rotēt sastāvu visu trīs spēļu kontekstā.

Komanda izvēlējās kapteini un divus vicekapteiņus. Pakāpeniski veidojas kolektīvs, kurā visi apzinās savas funkcijas. Domāju, ka Antonijs ir kapteiņa apsēja cienīgs, bet viņš nav vienīgais, uz kura pleciem gulst visa līderības nasta. Vicekapteiņi ir Kaspars Dubra un Vladislavs Gutkovskis. Man būtiski, lai komandā visi saprot, ka laukumā un sadzīviskās epizodēs jābūt gataviem uzņemties līderību.

Skaidrs, ka Ontužāna kondīciju ietekmē neregulārā spēļu prakse. Kopumā viņa prasmes, iemaņas un attieksme ir tādas, ka mēs gribam dot viņam iespēju būt ar mums, lai labāk virzītos tālāk.

Nīderlande ir komanda, kas spēlē pozicionālāku uzbrukumu, ja salīdzinām ar Melnkalni. Un, protams, individuālā meistarība ir krietni augstāka. Tas nozīmē, ka mūsu spēlētājiem jābūt gataviem arī negaidītām, neprognozējamām pretinieku darbībām, tas notiks biežāk nekā pret Melnkalni.