Jaunatnes futbols, kas sakņojas uz attīstību vērstos klubos un sistemātiski gādā kā par jauniešu, tā arī par treneru un infrastruktūras pilnveidošanos, ir fundaments jebkuras valsts futbola izaugsmei. Savukārt valsts vadošajai līgai visos tās izpausmes veidos ir jābūt kā piemēram, uz kuru tiekties gan pašiem spēlētājiem, gan klubiem, treneriem, tiesnešiem un citiem futbola norisēs iesaistītajiem. Par šo divu elementu – jaunatnes klubu akreditēšanas sistēmu un virslīgas līmeņa cienīšanu – šajā materiālā, pieskaroties arī dažādus viedokļus radījušajai situācijai, kurā dalībai virslīgas sacensībās netika licencēts FK "Auda" klubs.

Akreditējamie jaunatnes klubi tiek iedalīti četrās kategorijās, no kurām augstākā ir akadēmija. Papildus akadēmijas tiek klasificētas A un B līmeņa akadēmijās, bet atsevišķos gadījumos akreditācijas komisijai ar mērķi veicināt kluba izaugsmi un panākt pilnvērtīgu atbilstību akadēmijas līmeņa statusam ir tiesības 1. līmeņa klubam uz gadu piešķirt akadēmijas kandidāta statusu.

Savas jaunatnes struktūras akreditācija jāveic visiem klubiem un sporta skolām - LFF biedriem un kandidātiem -, kas startē LFF organizētajās sacensībās vai kas vēlas pretendēt uz LFF atbalsta programmām. Ar šo procesu LFF nodrošina regulāra novērtējuma pieejamību, kas ir gan klubu, gan pašas LFF interesēs, spēj klubus iedalīt noteiktās grupās, katram paredzot noteiktus atbalsta mehānismus, kā arī skaidri definē, kas klubam ir darāms, lai celtu sava līmeņa latiņu. 2021. gadā Latvijas jaunatnes klubu struktūrā ir 13 akadēmijas līmeņa klubi, astoņi 1. līmeņa klubi, 14 organizācijas, kas atbilst 2. līmeņa kluba prasībām, bet 3. līmeņa klubu rindās ir 58 futbola organizācijas. Līdzīga sistēma ir arī sieviešu un telpu futbolā.

Galvenā atšķirība uzdevumos, kādi ar saviem resursiem jāspēj risināt akadēmijas un 1. līmeņa klubiem - akadēmijas līmeņa klubam jāspēj gatavot spēlētājus Latvijas nacionālajai izlasei, nodrošinot apstākļus profesionāla futbolista izaugsmei, kamēr 1. līmeņa klubam jāspēj gatavot spēlētājus Latvijas jaunatnes izlasēm, nodrošinot apstākļus pusprofesionāla futbolista izaugsmei. Atbilstība akadēmijas līmenim no LFF puses tiek vērtēta reizi gadā, izmantojot īpašu punktu sistēmu.

"Starp LFF jaunatnes klubu akreditēšanas sistēmas mērķiem ir nepieciešamība paaugstināt darba kvalitāti futbola klubos un skolās, nodrošinot augsta līmeņa jauno futbolistu sagatavošanu jauniešu izlasēm, kā arī vēlme veicināt futbola klubu un skolu izaugsmi, nosakot attīstības izvērtēšanas kritērijus un kluba attīstības mērķus," skaidro LFF Futbola departamenta vadītāja asistents Raimonds Aleksandrovs.

Klubu akreditācijas procesu veic LFF akreditācijas komisija piecu cilvēku sastāvā. Akreditācijas komisiju ieceļ LFF ģenerālsekretārs. Pēc kluba iesnieguma saņemšanas LFF Futbola departamenta eksperti, balstoties uz kluba sniegto informāciju, izvērtē informācijas atbilstību patiesajai situācijai un LFF jaunatnes klubu akreditācijas nolikuma prasībām. Pēc vērtējuma saņemšanas un tā analīzes akreditācijas komisija ar balsojumu pieņem lēmumu par kluba atbilstību izvirzītajam līmenim.

Ikdienas darbā ar klubiem akreditēšanas jautājumos attiecīgie LFF eksperti konsultācijām ir pieejami no pirmās līdz pēdējai dienai. Izvērtējums par konkrētām neatbilstībām izvirzītajām prasībām ir pieejams ilgākā laika posma, lai klubiem būtu skaidra izpratne, kas ir paveicams ceļā uz vēlamās kategorijas iegūšanu.

"Akadēmijas līmeņa jaunatnes sistēmas prasība virslīgas klubiem ieviesta ar mērķi, lai klubi tiek veidoti kā ilgtermiņa projekti - to struktūrā ir komandas no bērniem un jauniešiem līdz dublieru čempionāta vecumam ar virslīgas komandu kluba piramīdas augšgalā. Pirms šīs prasības ieviešanas bieži bija vērojama īstermiņa komandu izveidošanās tendence. Tās risināja savus uzdevumus un nedeva pienesumu Latvijas futbola attīstībai," atgādina R. Aleksandrovs. "Bieži vien šādas komandas čempionātu pabeidza ar grūtībām, jo tām nebija kluba piramīdas resursu, no kurienes smelties spēlētājus. Domājot par futbola attīstību Latvijā, tika izveidota šābrīža sistēma, kuras mērķis ir stimulēt virslīgas klubu jaunatnes sistēmas kvalitatīvu attīstību, tajā skaitā finanšu līdzekļu ieguldīšanu klubu jaunatnes sistēmā un treniņprocesā. LFF apzināti ir izvirzījusi visaugstāko akadēmijas līmeņa prasību virslīgas klubiem, jo tā ir Latvijas futbola vadošā līga, kuras klubu sistēmām ir jābūt atbilstošām Latvijas augstākajām jaunatnes sistēmu prasībām."

"LFF, izstrādājot šo sistēmu, vēlas veicināt klubu ilgtermiņa plānošanu ar skatu uz savu attīstību, lai tas ilgākā termiņā nestu labumu gan pašam klubam, gan Latvijas futbola attīstībai kopumā. Vērtējot iepriekš paveikto sadarbībā ar virslīgas klubiem, varu atzīmēt, ka lielākā daļa virslīgas klubu cenšas attīstīt savu jaunatnes sistēmu un ievērot prasības. Virslīgas klubu jaunatnes sistēmas sakārtošanā kopumā ir sperti lieli soļi uz priekšu. Nākotnē paaugstinot arī kvalitatīvo rādītāju prasības, progress būs vēl lielāks," izceļ R. Aleksandrovs.

FK "AUDA" GADĪJUMA ANALĪZE:

Latvijas virslīgas čempionātā 2021. gada sezonā piedalīsies deviņas komandas. Gan no kalendāra plānošanas viedokļa, gan no sacensību prestiža tas nav pateicīgs scenārijs, un LFF to skaidri apzinās. Desmit komandu dalība virslīgas čempionātā bija mērķis, taču LFF, cienot šo sacensību kvalitātes latiņu un vienlīdzības principu, to nevar virzīt kā pašmērķi, noliekot malā elementāru atbilstību prasībām.

Izskatot FK "Auda" iesniegto dokumentāciju un darbības vērtējumu par 2020. gadu, tika konstatēta neatbilstība šādām prasībām:

  • Futbolā 11:11 vecuma grupās no U-13 līdz U-18 A līmeņa akadēmijām jaunatnes čempionātā ir jābūt pārstāvētām vismaz trīs Elites vecuma grupās un vismaz vienā vecumā kā minimums Meistarības grupā, savukārt B līmeņa Akadēmijām ir jābūt pārstāvētām vismaz divās Elites vecuma grupās un vismaz divos vecumos kā minimums Meistarības grupā.

2020. gadā FK "Auda" komandas tika pārstāvētas U-18 Meistarības, U-14 Attīstības un U-13 Attīstības grupās.

  • Treneru skaita un kvalifikācijas kritērija minimālās prasības paredz nepieciešamību pēc noteikta treneru skaita noteiktās vecuma grupās ar attiecīgu LFF vai UEFA līmeņa trenera kvalifikāciju, ņemot vērā arī to, ka no 2021. gada sezonas klubā jābūt vismaz diviem treneriem ar A-UEFA "Elite Youth" licenci. Noteikumi paredz arī konkrētas prasības pret attiecīgo treneru noslodzi.

FK "Auda" izpildīja kritēriju par vismaz trīs C-LFF līmeņa treneru piesaisti jaunākajās grupās. Vidējās grupās minimālo trīs B-UEFA līmeņa treneru vietā tiek uzrādīts viens, bet vecākajās grupās minimālo divu A-UEFA līmeņa treneru vietā netiek uzrādīts neviens.

Nav iesniegta akadēmijas sporta direktora darba atskaite par 2020. gadu, uzrādītajam akadēmijas vārtsargu trenerim nav nepieciešamās vārtsargu trenera licences, klubam nav akadēmijas talantu trenera atbilstoši akreditācijas reglamenta prasībām, kā arī nav iesniegta informācija par akadēmijas fizioterapeitu.

  • Treniņu procesa uzskaites un reģistrācijas žurnāls. Dokuments, kurā treneris plāno komandas ikdienas treniņdarbu, atzīmē audzēkņu individuālo informāciju un treniņprocesa apmeklējumu, kā arī veic treniņprocesa operatīvo plānošanu un veic citus profesionālos ierakstus.

FK "Auda" līdz LFF akreditācijas komisijas sēdei nesniedza pieeju elektroniskās platformas pārbaudei par 2020. gadu, kā rezultātā nebija iespējams pārliecināties par treniņprocesa uzskaites esamību.

  • Spēlētāju sagatavošanas kritērijs, kas paredz noteiktu minimālo spēlētāju skaitu, kuri pārskata gadā sagatavoti Latvijas nacionālajai vai U-21 izlasei, jaunatnes izlasēm, virslīgas klubiem vai A līmeņa akadēmijām.

"Izvērtējot visu iesniegto un papildus lūgto informāciju, bija jāsecina, ka klubs nav izpildījis nevienu no pamatprasībām, izņemot akadēmijas infrastruktūras kritērijus. Šis klubs bērnu un jauniešu futbolā ir ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi – tas noteikti ir dēvējams par vienu no ilglaicīgākajiem un noturīgākajiem klubiem moderno laiku Latvijas futbola vēsturē. Diemžēl ir jāsecina, ka vismaz šīs sezonas kontekstā kluba ambīcijas par spēlēšanu virslīgā nav salāgojamas ar atbilstību prasībām, kādai ir jābūt virslīgas kluba struktūrai. Zinot par prasībām un attiecīgajiem noteikumiem, klubam pašam ir jāatbild uz jautājumu, vai tas ir mērķtiecīgi attīstījis savu jaunatnes sistēmu, lai tā 2021. gadā vismaz daļēji atbilstu virslīgas līmeņa prasībām. LFF akreditācijas komisija strādā, lai attīstītu Latvijas futbolu, un ir gatava nākt saprātīgu soli pretim, ja ir redzams, ka neatbilstība ir samērīga un ir nepārprotama kluba ieinteresētība to novērst," skaidro R. Aleksandrovs.

PRASĪBU PĀRSKATĪŠANA:

Vērtējot pēdējos gados iegūto pieredzi, LFF valde 23. februāra sēdē nolēma uzdot LFF administrācijai pārskatīt prasības un piedāvāt izmaiņas klubu licencēšanas procesā attiecībā uz "Optibet" Virslīgas un "Optibet" Nākotnes līgas klubu jaunatnes futbola struktūrām, kā arī pārskatīt jaunatnes futbola akreditācijas nolikumu, ierosinot izmaiņas jaunatnes futbola komandu statusā. Attiecīgu izmaiņu ieviešana tiek plānota no 2022. gada sezonas.