Ja salīdzinām manas sajūtas, gatavojot komandu UEFA Nāciju līgai šogad un – Pasaules kausa kvalifikācijai nākamgad, varu teikt, ka šobrīd gatavojamies spēlēm ar skaidru apziņu par to, ko mēs protam un ko varam, kāds būs mūsu spēles zīmējums, kāds būs mūsu spēlētāju sastāvs, ar kuru rēķināmies.

Komandas rezultātus šī gada UEFA Nāciju līgā jāvērtē kā viennozīmīgi neapmierinošus, tomēr tai pat laikā – aizvadītās spēles deva arī atziņas par vairākiem uzlabojumiem un snieguma ieguvumiem. To redzu es kā treneris un ceru, ka arī līdzjutēji to redzēs, it sevišķi jau nākamajā gadā Pasaules kausa kvalifikācijā. Jā, pretinieku līmeņi abos turnīros varbūt nav gluži salīdzināmi, bet mūsu pašu komandas sniegumā ir daži būtiski uzlabojumi.

Pirmkārt, trijās treniņnometnēs un astoņās spēlēs šogad esam ieviesuši zināmas izmaiņas spēles stilā un spēles modelī. Otrkārt, esam viennozīmīgi nostabilizējuši sākumsastāvu. Par lielāko daļu pozīciju esam tikuši skaidrībā, esam sapratuši, ar kuriem spēlētājiem kurās pozīcijās rēķināmies prioritāri. Turklāt mēs esam tikuši skaidrībā arī par papildus opcijām dažādās pozīcijās. Ņemot vērā, ka nākamgad spēļu kalendārs būs vēl nežēlīgāks nekā 2020. gadā, jo te nedēļas laikā būs trīs mači ar daudz augstāka līmeņa pretiniekiem, visi iepriekšminētie faktori noteikti būs vērtīgi ieguvumi. Manas sajūtas ir tādas, ka 2021. gada kvalifikācijas turnīru mēs kā komanda sagaidām daudz labāk gatavi nekā tas bija 2020. gadā, kad mums bija tikai pāris treniņi pirms turnīra pirmās spēles.

Varu pateikt viennozīmīgi – no nometnes uz nometni mūsu komandas spēle kļuva arvien labāk organizēta, saprotamāka pašiem spēlētājiem un treneriem no tā viedokļa, ko plānojam un kas izdodas laukumā.

Runājot par UEFA Nāciju līgu, būtiski apzināties sākumpunktu, no kā mēs sākām – kādi bija izaicinājumi, ar kādām problēmām saskārāmies. Mēs skatījāmies visu kontekstā ar pagātni, nevis tikai konkrēti uz vienas spēles rezultātu. Mēs apzinājāmies, ka mums ir risināmi būtiski uzdevumi, lai nākotnē kļūtu konkurētspējīgāki. Kaut vai – salīdzinot ar iepriekšējo kvalifikācijas ciklu. Un šī doma par ilgtermiņu ietekmēja izvēles, plānus, rīcības. Jā, varbūt kaut kur tas nenāca par labu rezultātam konkrētā spēlē te un tūlīt, bet mēs uzskatījām, ka ilgtermiņa vajadzībām ir svarīgi rīkoties tieši tā.

Viens elementārs piemērs – mēs veidojām jaunu komandu. Apzināti un mērķtiecīgi. Salīdzināsim ar 2019. gadu! Četrpadsmit spēlētāji, kuri 2019. gadā nacionālās izlases rindās devās laukumā kādā no oficiālām spēlēm, 2020. gadā netika izsaukti uz izlasi. Savukārt desmit spēlētāji, kuri 2019. gadā nebija vilkuši izlases kreklu oficiālās spēlēs, ieguva iespēju spēlēt valstsvienībā. Kā redzam, notika diezgan būtiskas izmaiņas spēlētāju sastāvā.

Otra lieta – notika plānveidīgs un rūpīgs darbs, lai izmainītu atsevišķas spēles komponentes izlases sniegumā. Manuprāt, tieši Nāciju līgas cikls šajā ziņā bija pateicīgākais laiks, kad to darīt. Skaidrs, ka spēlējām ar sava vai mazliet zemāka līmeņa komandām, līdz ar to mūsu uzstādījumi par aktīvu spēles stilu ar un bez bumbas bija viens no būtiskākajiem uzdevumiem šajā ciklā. Ar domu, ka 2021. un 2022. gadā tam ir jābūt vienam no pamatiem, uz kā veidot pozitīvus rezultātus cīņā ar spēcīgākiem pretiniekiem. Aktīva vertikālā bumbas kontrole, agresīva presinga pielietošana, kvalitatīvas bumbas kontroles pieprasīšana, daudzveidīgi risinājumi uzbrukumā – tie visi ir taktiski-tehniskie jautājumi, kurus risinājām Nāciju līgas turnīrā. Un tam darbam jāpalīdz komandai gaidāmajā Pasaules kausa kvalifikācijā.

Tāpat svarīgs bija spēlētāju pārliecības atjaunošanas aspekts, un šo diemžēl izdevās atrisināt vēlāk, nekā plānojām. Mēs gaidījām, ka to izdosies atrisināt ātrāk, mēs cerējām un gatavojāmies tam, ka rezultāti būs labāki jau pirmajās spēlēs un ka caur uzvarām vairosim spēlētāju pārliecību tālākajiem mačiem. Diemžēl neizdevās to panākt uzreiz. Taču spēli no spēles redzējām progresu sniegumā, un tas galu galā noveda pie tā, ka finiša taisnē izdevās panākt vēlamo. Domāju, tam ir būtiska nozīme, ņemot vērā pēdējo gadu tendenci.

Ir konkrētas lietas, kur komanda ir progresējusi, ja salīdzina kaut vai ar iepriekšējo Nāciju līgas turnīru. Tās nav abstraktas lietas, tās visas ir reāli redzamas laukumā un statistikā. Mēs esam pārliecinoši progresējuši vārtu gūšanas iespēju veidošanā, esam sākuši daudz aktīvāk un kvalitatīvāk izpildīt presingu. Ir acīmredzams, ka mūsu pārslēgšanās no aizsardzības uzbrukumā un atpakaļ ir kļuvušas kvalitatīvākas un ātrākas. Redzams diezgan būtisks progress uzbrukuma standartsituācijās. Pietiekami daudz vārtus guvām pēc standartsituācijām. Kad esam ar bumbu pozicionālos uzbrukumos, mēs daudz aktīvāk meklējam saasinošo piespēļu iespējas uzbrukuma trešdaļā. Tāpat četri nopelnītie 11 metru soda sitieni liecina par zināmu agresivitātes pieaugumu pretinieku vārtu tuvumā. Visās šajās komponentēs aizvadītajā gadā veikts ievērojams progress.

Aizvadītajā gadā UEFA Nāciju līgā ne viss mums izdevās rezultāta ziņā. Atsevišķās reizēs ne viss izdevās arī snieguma ziņā, lai gan progress bija un – daudzos elementos. Taču vēl vēlos izcelt spēlētāju pašatdeves elementu. Iepriekš dažādos laikos futbola līdzjutēji mēdza pārmest izlasei necīnīšanos un pašatdeves trūkumu. Domāju, ka par aizvadīto gadu tamlīdzīgi pārmetumi būtu nevietā un nepamatoti. Visi spēlētāji cīnījās katrā epizodē, un tas ir vēl viens faktors, kur komandai izdevās progresēt. Varēja redzēt, ka spēlētāji spēlēja ar lielu atdevi, un citreiz tas varbūt pat nedaudz patraucēja. Vēl viens rādītājs – no astoņām spēlēm šogad septiņās mēs bijām pārliecinoši labāki divcīņās. Dažkārt – pat ar nospiedošu pārsvaru.

Ir milzīgs izaicinājums aizvadīt trīs šāda līmeņa spēles nedēļas laikā. Tas vispār nav salīdzināms ar šī gada pieredzi, jo šoruden mēs vispār vēl tikai funkcionāli pamēģinājām, kā tas ir – spēlēt trīs mačus nedēļā. Te bija arī pārbaudes spēles, to nevar salīdzināt ar trim oficiālajiem mačiem pret tik spēcīgiem pretiniekiem, kā mums būs 2021. gadā. Atjaunošanās, spēlētāju rotācija – tie būs lieli izaicinājumi marta treniņnometnē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vēsturiski mums nav vienkārši sagatavoties marta nometnēm, jo vismaz pussastāvs ir vietējā čempionāta pārstāvji. Ļoti ceru, ka virslīga 2021. gadā sāksies pirms izlašu spēlēm. Taču kopumā variants sākt turnīru ar mājas maču pret Melnkalni ir mums pietiekami labvēlīgs.

Komunikācijā ar spēlētājiem vienmēr tiek uzsvērts, kādā veidā gatavojamies izlašu treniņnometnei. No tā lielā mērā atkarīgs gan spēlētāju personiskais sniegums, gan komandas sniegums kaut kādā ziņā. Atsevišķās pozīcijās, kur mums ir laba izvēle, priekšroka tiek dota tam, kurš ir labāk gatavs spēlei. Savukārt, ja runājam par izlases spēju progresēt, to ietekmē divi faktori – pats darbs izlasē un tas, cik konkurētspējīgās vidēs ir spēlētāji un kā viņu ikdienas darbs klubā piespiež spēlētājus darboties ātrāk, intensīvāk, labāk. Lai Latvijas izlases rezultāti uzlabotos, jābūt abiem šiem faktoriem.