Aizsargs Antonijs Černomordijs septembrī abus mačus aizvadīja no zvana līdz zvanam, bet oktobrī nevarēja palīdzēt Latvijas izlasei veselības problēmu dēļ. Tagad viņš atkal ir atgriezies valstsvienībā un gatavojas novembra spēlēm.
Kāpēc tevis nebija ar izlasi oktobrī?
Sākotnēji biju uzaicināts uz valstsvienības treniņnometni, taču pirms virslīgas spēles sajutu sāpes kājā. Kopīgi nolēmām, ka labāk palikt klubā un sadziedēt savainojumu, lai novembrī es būtu gatavs palīdzēt izlasei.
Sāpes kājā tevi vajā jau ilgāku laiku. Vai šoreiz bija tā pati kāja?
Nē, nē, šoreiz tieši bija citai kājai neliela problēmiņa. Tagad, paldies Dievam, viss ir labi, esmu visu sadziedējis, un tagad esmu gatavs spēlēt par visiem simt procentiem.
Kā bija noraudzīties uz izlases mačiem no malas?
Uz spēli ar Maltu biju stadionā klātienē, sēdēju tribīnēs. Protams, bija ļoti sāpīgi uz to noraudzīties. Bija daudz labu vārtu gūšanas iespēju, lai izšķirtu spēles likteni jau pirmajā puslaikā. Neko darīt! Tagad skatāmies uz gaidāmajiem mačiem kā uz iespēju labot iepriekš pieļautās kļūdas un progresēt.
Šī ir jau trešā treniņnometne šogad. Spēlētāju savstarpējā saprašanās un pierašana pie galvenā trenera prasībām jau vairojusies?
Protams, ar katru nākamo mēnesi saprotamies aizvien labāk. Mums veidojas kolektīvs, ar katru nākamo treniņnometni ir uzlabojumi. Tagad galvenais akcents, pie kā treniņos vairāk strādājam, ir realizācija. Spēļu gaitā izveidojam pietiekami daudz epizožu, kad gūt vārtus. Pieviļ realizācija. Tieši tas arī tiek akcentēts treniņu darbā – mums jāgūst vārti un jāizcīna trīs punkti. Visi gaida pirmo uzvaru, mēs paši, spēlētāji – visvairāk. Nākamajā spēlē darīsim visu iespējamo, lai atgūtu uzvaras garšu.
Vārtu gūšana gan ir priekšējās līnijas galvenais uzdevums, bet arī tev kā centra aizsargam šad tad rodas šādas iespējas.
Gribētos biežāk. Gadās, bet ne tik bieži, kā man to gribētos. Centra aizsargam, lai gūtu vārtus, vajadzīgas divas lietas – labs centrējums un uzvarēta pozīcija. Jāprot nospēlēt uz apsteigšanu, pirmajam tikt pie bumbas. Tālākais jau ir tehnikas jautājums – vai trāpīsi vārtos? Ja labi trāpīsi, vārtsargs var būt brīvs.
Šajā treniņnometnē mums nevar palīdzēt pamatvārtsargs Pāvels Šteinbors. Aizsargu un vārtsarga savstarpējā sapratne tomēr ir svarīga. Kā tev šķiet – kā mūsu jaunais aizsardzības spēlētāju bloks sapratīsies?
Žēl, protams, ka nebūs Pāvela, taču mums bez viņa ir vēl trīs citi vārtsargi. Ceru, ka nekādu problēmu nebūs un ka mēs ātri atradīsim kopīgu valodu. Lai arī kurš vārtsargs spēlētu, lai arī kuri aizsargi spēlētu, domāju, visam jābūt kārtībā.
Ar vienu no vārtsargiem tev laikam būtu sevišķi labs kontakts.
Nu, jā, tā sanāk, ka ar Robertu [Ozolu] klubā esam jau ilgāku laiku. Viens otru pazīstam, spēlējam kopā ne pirmo sezonu, tā ka ar viņu man personīgi nebūtu nekādu problēmu.
Vai Sanmarīno izlase jau ir analizēta? Vai vari kaut ko pateikt par to?
Pretinieku analizēsim pirmsspēles dienā. Vasarā eirokausos ar klubu spēlējām pret Sanmarīno komandu "Tre Fiori". Es toreiz spēlē nepiedalījos, maču vēroju no tribīnēm. Domāju, šoreiz laukumā gaidāms līdzīgs scenārijs. Treneris vēl parādīs pretinieku stiprās un vājās puses, norādīs ceļu, kā uzvarēt maču.
Tagad visas domas ir par spēli ar Sanmarīno? Vai arī domās jau esat spēlē pret Fēru salām?
Izlasē katra spēle ir svarīga. Taču, saprotams, visvairāk tiek gaidīta uzvara UEFA Nāciju līgā. Visi gaida. Četrās spēlēs mums ir tikai trīs neizšķirti. Tas nevienam nepatīk. Vēlamies uzvarēt. Skaidrs, ka par spēli ar Sanmarīno neaizmirstam. Nav izlasē tādu maču, kas nebūtu svarīgi. Katra nākamā spēle ir vissvarīgākā. Taču galvenais duelis šomēnes tomēr būs pret Fēru salām. Tās noteikti jāuzvar, lai iegūtu šobrīd tik ļoti nepieciešamo pārliecību un ticību par saviem spēkiem.