Pastāsti par paveikto treniņnometnes pirmajās dienās!

Pandēmijas dēļ šoreiz ir daudz jaunu izaicinājumu, visi pirmoreiz esam šādā situācijā, daudz kas ir jauns. Viena no lietām - pirmoreiz nākas strādāt apstākļos, kad teju puse komandas nav ar mums jau no treniņnometnes pirmajām dienām. Kā zināms, vairākas mūsu spēlētājas mūs gaida Islandē, kuras klubos ikdienā spēlē. Taču arī šajos apstākļos mums izdevās labi pastrādāt pie lietām, kas bija mūsu klupšanas akmens pagājušā gada mačos. Es teiktu, ka mums izdevās labi pastrādāt un izdarīt ļoti daudz.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sastāvu, šoreiz mums ir lielas izmaiņas vārtsargu līnijā. Pastāsti vairāk par trūkstošajām vārtsardzēm un par to, kā komandā iejutušās viņu aizstājējas!

Jā, pagājušajā gadā mūsu pamatsastāva vārtsardze bija Marija Ibragimova. Viņa privātu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu vismaz uz brīdi nolikt malā futbolu un pievērsties personīgās dzīves sakārtošanai. Laiks rādīs, cik ilgu laiku viņas futbolā nebūs. Respektējam viņas lēmumu. Un, godīgi sakot, tam jau zināmā mērā gatavojāmies, pakāpeniski gatavojot izlasei mūsu jauno vārtsardzi Sofju Ņesterovu. Diemžēl viņa šoreiz nav ar mums treniņnometnē, jo kluba treniņā savainoja plecu un šobrīd nevar mums palīdzēt ar savu klātbūtni. Bija vēl varianti aicināt talkā kādu no iepriekš pārbaudītām spēlētājām, bet šoreiz izvēlējāmies dot iespēju jaunajām vārtsardzēm. Viņas arī ikdienā trenējas, spēlē, slīpē profesionālo meistarību.

Vai laukuma spēlētājām tagad būs vēl lielāka atbildība par palīdzēšanu vārtsardzēm, bloķējot sitienus un pašaizliedzīgi kavējot pretinieču uzbrukumus?

Lai arī kura vārtsardze spēlētu vārtos, laukuma spēlētājām tas jādara, un esmu pārliecināts, ka viņas to vienmēr darījušas pēc vislabākās sirdsapziņas. Jā, šoreiz varbūt vēl vairāk gaidīsim palīdzību no viņām, bet es vēlreiz uzsvēršu - mums vārtos būs spēlētāja, nevis stāvētāja. Nav jau tā, ka šīs vārtsardzes neko neprastu. Nē, viņas prot, viņas trenējas, viņas ir gatavas progresam un jau esošās pieredzes bagātināšanai.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu mums ir būtiski pieaudzis arī viesspēlētāju skaits. Vēl pagājušā gada sākumā mums vispār nebija ārzemēs spēlējošu meiteņu, bet tagad jau gandrīz puse komandas ikdienā meistarību slīpē ārvalstīs. Vai tas ir jūtams ikdienas darbā?

Jā, protams. Turklāt tas palīdzēja progresēt ne tikai tām meitenēm, kuras pārcēlās uz ārzemēm, bet arī tām futbolistēm, kuras līdz šim varbūt bija viņu ēnā. Taču es vēlos uzsvērt - tas, ka mūsu spēlētāja pārceļas uz ārzemēm, nav attīstības griesti. Nedrīkst pie tā apstāties. Katrai ārzemju klubā spēlējošai futbolistei izlasē jāparāda, ka ir līdere. Izlasē visām spēlētājām laukumā jāatdod visi spēki, arī katrā treniņā. Nevienai netiks dotas nekādas atlaides tikai tāpēc, ka viņai ir ārzemju kluba pieraksts.

Vai no situācijas, ka vairākas mūsu spēlētājas pārstāv Islandes klubus, ieguvēji esam mēs vai nākamās pretinieces?

Domāju, ka mums nav nekā slēpjama, arī pirms gada nebija. Savukārt Islandei gan droši vien bija un ir daži noslēpumi, tāpēc, domāju, tas drīzāk ir pluss mums. Mēs no Islandē spēlējošajām futbolistēm varam iegūt vairāk informācijas par pretiniekiem nekā islandietes - par mums.