Latvijas Futbola federācija (LFF) pēc ilgstošām diskusijām ar Izglītības nodaļas darbiniekiem, treneriem un mediju pārstāvjiem ir izstrādājusi rekomendācijas papildinājumiem futbola latviskajā terminoloģijā. Aicinām visus futbola trenerus, spēlētājus, līdzjutējus un citādi futbolā iesaistītos iepazīties ar rekomendācijām un izmantot jauno terminu papildinājumus ikdienā.

Futbola industrija iepriekšējās desmitgadēs ir strauji attīstījusies, ar kvalitatīvu žurnālistikas materiālu starpniecību un futbola literatūras pieejamības palielināšanos vairojusies vispārējā sabiedrības izpratne par futbola niansēm, dažādām taktikām, pozīcijām un lomām. Laika gaitā tas novedis pie situācijas, ka daudziem mūsdienu futbolā plaši izmantotiem terminiem latviešu valodā nav vienotas sistēmas. Kāds no terminiem var apzīmēt vairākus atšķirīgus jēdzienus, cits termins var būt pārāk apjomīgs (piemēram, trīs vārdu savienojums) un ikdienas runā nepraktiski lietojams, vēl citiem terminiem ir tikai aizguvumi vai burtiski tulkojumi no svešvalodām. Tāpēc LFF kā par futbolu atbildīgā organizācija valstī iniciēja diskusijas par futbola latviskās terminoloģijas papildinājumiem.

POZĪCIJU NOSAUKUMI

Jauninājumi: spārns, zemuzbrucējs, pusaizsargs (skatīt vizualizāciju)

Viena no prioritātēm futbola latviskās terminoloģijas papildināšanā bija izvairīšanās no homonīmiem pozīciju nosaukšanā. Līdz šim ar terminu "uzbrūkošais centra pussargs" varēja saprast gan trīs centra pussargu līnijā spēlējošu pussargu ar uzbrūkošām funkcijām, gan pozīciju starp pussargu un uzbrucēju līnijām. Līdzīgas situācijas bija ar terminiem "uzbrūkošais malējais aizsargs" un "uzbrūkošais malējais pussargs". Lai diferencētu nosaukumus šīm pozīcijām, diskusiju gaitā nonākts pie secinājuma, ka jēdzieni "uzbrūkošs" un "aizsardzības tipa" attiecināmi uz funkcijām un spēles stilu, nevis uz pozīciju. Faktiski gandrīz jebkuras pozīcijas spēlētājs pēc funkcijām var būt gan uzbrūkošs, gan aizsardzības tipa, tāpēc, nosaucot pozīciju, nav vēlams minēt "uzbrūkošs" vai "aizsardzības tipa".

POZĪCIJU NOSAUKUMI DAŽĀDOS TAKTISKAJOS IZVIETOJUMOS

Runājot par centra pussargiem, aicinām futbola sabiedrības pārstāvjus izmantot diferencētus terminus, kuri norāda pozīciju (balsta pussargs, centra pussargs, zemuzbrucējs) un/vai funkcijas (6. numurs jeb aizsardzības tipa pussargs, 8. numurs jeb starpsodalaukuma pussargs, 10. numurs jeb uzbrūkošais pussargs).

Gadījumos, kad visi trīs centra pussargi spēlē vienā līnijā, viņu pozīcija ir centra pussargi, bet dažādās funkcijas rekomendējam nosaukt ar starptautiski zināmiem terminiem "6. numurs", "8. numurs", "10. numurs". Savukārt auditorijai, kas nav treneri, var lietot arī terminus "aizsardzības tipa pussargs", "starpsodalaukuma pussargs" un "uzbrūkošais pussargs".

Līdzīgi ir arī ar malējiem aizsargiem un malējiem pussargiem. Šajās pozīcijās var spēlēt gan uz uzbrukumu, gan uz aizsardzību tendēti spēlētāji, bet pozīcija ir viena un tā pati. Piemēram, Dani Alvešs var spēlēt četru aizsargu līnijā jeb kā labais aizsargs un būt pēc funkcijām uzbrūkošs, bet Stefans Lihtšteiners var spēlēt 5-3-2 shēmā kā labais pusaizsargs ar mazāk uzbrūkošu spēles stilu. Abi spēlētu dažādās pozīcijās un ar dažādām funkcijām. Abi vajadzības gadījumā varētu spēlēt arī labā spārna vai labā pussarga pozīcijās. Lai izvairītos no dubultām nozīmēm vienam terminam, rekomendējam pozīcijas saukt dažādi.

Futbola latviskā terminoloģija tiks papildināta arī ar citiem terminiem, kas saistīti ne tikai ar pozīcijām, bet arī funkcijām katrā no pozīcijām, ar komandas darbībām utt. Par tām vairāk un sīkāk būs iespējams uzzināt LFF Izglītības daļas rīkotajos treneru kursos.