Latvijas Futbola federācija (LFF), apkopojot 2019. gada finanšu pārskatu, kas apstiprināts federācijas valdē un tiks detalizēti prezentēts šogad gaidāmajā LFF kongresā, pagājušā gadā Latvijas valstij tiešajos un netiešajos nodokļos samaksājusi 2 523 641,08 eiro.
LFF ir par futbola attīstību Latvijā atbildīgā organizācija, kuras darbība tiek organizēta, vietēji pārstāvot Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) un Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) aktivitātes futbola izaugsmes nodrošināšanā attiecīgi pasaules un Eiropas mērogā. Šo organizāciju piešķirto finansējumu LFF saņem mērķa dotāciju veidā un tālāk iegulda pašmāju futbola sistēmā, kas nozīmē, ka aiz katra UEFA un FIFA finansējuma centa ir konkrētas šiem līdzekļiem paredzētas attīstības programmas, kuras LFF gan veido, gan aizstāv. Tās vērstas uz virkni futbola segmentiem – pieaugušo, sieviešu, jauniešu un meiteņu izlašu darbības nodrošināšana, klubu un spēlētāju attīstība, jaunatnes sistēmas uzturēšana, infrastruktūras nodrošinājums, treneru un tiesnešu gatavošana, sieviešu un meiteņu futbola attīstība, "Grassroots" jeb tautas futbola aktivitāšu piedāvāšana, sporta medicīnas attīstība un citi. Par piešķirtā finansējuma izlietojumu LFF saviem starptautiskajiem partneriem sniedz detalizētas atskaites, bet FIFA un UEFA iesniegtās atskaites caurskata ar regulāru auditu palīdzību.
Pārstāvot FIFA un UEFA vietējā līmenī ar dažādo attīstības programmu aizstāvēšanu un realizēšanu, LFF darbība ir arī kā pienesums Latvijas tautsaimniecībai. To ilustrē arī nesenā pagātnē kopīgi ar UEFA īstenotais un Latvijas apstākļiem specifiski pielāgotais pētījums par futbola atgriezenisko ietekmi uz pašmāju ekonomiku un sociālo nozari, kas apliecināja, ka valsts sociālekonomiskais ieguvums no viena futbola spēlētāja Latvijā gadā ir aptuveni 500 eiro.
Nodokļu maksātāju nauda jeb valsts finansējums LFF ikgadējā budžetā veido ap 300 000 eiro, un arī šie piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti specifisku funkciju veikšanai, par ko LFF valstij sniedz visas nepieciešamās atskaites. Turpretī LFF atdeve valstij tiešajos un netiešajos nodokļos, par piemēru ņemot 2019. gadu, veido:
- 1 134 057,33 eiro kā Pievienotā vērtību nodokļa iemaksas netiešajos nodokļos
- 626 915,98 eiro kā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
- 445 103,35 eiro kā neatskaitāmā Pievienotās vērtības nodokļa iemaksas
- 317 201,54 eiro kā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksas
- 362,88 eiro kā Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva
"Pašlaik cilvēks uz LFF skatās teju vai tikai caur finanšu prizmu, nepievēršot tādu pašu uzmanību arī tam, uz kādām organizatoriskām un komunikācijas vērtībām cenšamies iet. Un to cilvēkam nekādi nevar pārmest. Esam starmešu gaismā gan nesenā Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanas dēļ, gan pēc uzsāktās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklēšanas, gan arī dažādu vēsturisku notikumu rezultātā – ilgi pie viena konkrēta vadības stila pavadīti gadi un smagi pārbaudījumi, organizācijai ejot citu ceļu, kas nesenā pagātnē radījis pamatīgu jucekli un politisku nestabilitāti. Tas atstāja, turpina atstāt un atstās jūtamas sekas, par spīti kurām mēs cenšamies arvien vairāk sakārtoties, apliecināt sevi teju vai no jauna un skaidrot procesus. Tieši skaidrojošais elements jebkuras krīzes apstākļos ir divtik būtisks. It īpaši, ja ar vārdu "krīze" šobrīd visi mūsu zemē esam labi iepazinušies," pauž LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks.
STARPTAUTISKĀS UZTICAMĪBAS ATJAUNOŠANA:
Laika periodā no pagājušā gada oktobra līdz šīgada janvārim attiecībās ar UEFA un FIFA federācija spērusi būtiskus soļus uz priekšu, stabilizējot situāciju, kas pēc dažādiem politiskajiem procesiem un ķīviņiem bija jūtami saļodzījusies. Neilgi pirms pagājušā gada pēdējā LFF kongresa starptautiskie partneri nevairījās publiski runāt tiešu valodu: "Ja nespēsiet apliecināt, ka esat spējīgi pašnoteikties, un neapstiprināsiet jaunos LFF statūtus, tam būs sekas". Šajā gadījumā sekas būtu UEFA lēmums pārņemt LFF administratīvo darbību. Par šādu iespējamo scenāriju LFF runāja uzreiz un akcentēja vajadzību visai futbola sabiedrībai apvienoties kopīgā mērķa vārdā. Futbola sabiedrība atbildēja ar tieši to – iesaisti jauno statūtu apspriešanā un to apstiprināšanu. Jaunie statūti ne LFF, ne tās biedru skatījumā visos punktos nesakrīt ar Latvijas futbola realitāti, par ko skaudra pārliecība nākusi ļoti ātri pēc to apstiprināšanas. Šīs atziņas palīdzēs starptautiski aizstāvēt nepieciešamību statūtus pilnveidot, taču vissvarīgāk - tie krīzes situācijā devuši skaidrību par to, kā Latvijas futbolam dzīvot un attīstīties tālāk.
Līdztekus šim procesam LFF, kas kopš pagājušā gada oktobra darbojas bez prezidenta, šābrīža vadībai kopš novembra steidzami bija jārisina arī kāda cita politisko procesu haosā iemantota problēma – bloķēts finansējums no starptautiskajiem partneriem un lieli parādi pret pakalpojumu sniedzējiem. Risinājums nebija un nevarēja būt ātrs, jo šādai situācijai par pamatu bija nesakārtota dokumentācija, finanšu atskaišu trūkums un nepilnvērtīga pieteikšanās tekošo starptautisko maksājumu programmām. Daļa no nepilnību klāsta bija vēsturiski "ielaistas", daļa gaismā nākušas pavisam svaigi, vēl daļa – kā sekas haosam un virknei vienu otru pārklājošu izmaiņu pašā organizācijā.
Jau ilgāku laiku LFF darbība ir pilnībā stabilizēta arī šajā aspektā, atjaunojot pilnvērtīgu finanšu plūsmu, sakārtojot attiecīgo dokumentāciju un aizstāvot veiktās darbības, kā arī aktīvi strādājot no finansiālā aspekta daudz prognozējamākas nākotnes vārdā. Ja šī procesa dienā "numur viens" LFF bija, iespējams, sarežģītākajā situācijā no visām UEFA dalībvalstīm, tad pēc sakārtošanās, kā to apliecina kolēģi starptautiskajās organizācijās, federācija ir atjaunojusi pilnu mātes organizāciju uzticību.
FINANŠU PĀRVALDĪBAS SAKĀRTOŠANA:
Nesenāko divu gadu laikā arī LFF iekšējie ar finanšu vadību saistītie organizatoriskie procesi piedzīvojuši vienu pārmaiņu pēc otras. Grāmatvedības funkcijas no to veikšanas štatā virzītas gan uz ārštatu, gan uz ārpakalpojumu, un tas gādājis par haosu un neskaidrībām kā ārējos, tā iekšējos procesos. Lai to mainītu, ar šīgada sākumu nokomplektēta LFF Finanšu nodaļa, visus ar grāmatvedību un finanšu segmenta pārvaldības attīstību saistītos jautājumus atgriežot federācijā. Palīdzīgu roku ceļā uz sakārtošanos sniedzis "CBB Konsultāciju birojs", bet neatkarīgais auditors "Ernst & Young" gatavojas noslēgt apjomīgu LFF finanšu darbības auditēšanu, kurā iegūtie secinājumi drīzumā ļaus federācijai šajā segmentā ieviest visaptverošu kārtību un prognozējamību.
LFF operatīvi risina un iesaistās visu jautājumu skaidrošanā, kas saistās ar uzsākto VID izmeklēšanu. Šajā procesā LFF sniedz lielu apjomu ar finanšu dokumentāciju, kas skar LFF darbības nodokļu nomaksas kontekstā teju desmit gadu periodā. Lai arī LFF, iesaistoties vietējos un starptautiskos auditos, ir pati būtiski sakārtojusi konstatētās finanšu atskaišu apkopošanas nepilnības, federācija uzsāktās izmeklēšanas kontekstā ir ieinteresēta pēc iespējas ātrākā VID analīzē un attiecīgo tiesībsargājošo iestāžu lēmumos. Latvijas futbols un tā sakārtošanās process to ir pelnījis.
Šajā segmentā LFF pašlaik risina arī jautājumu par Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. Apkopojot visas ar VID tam neskaidrajos jautājumos veiktās sarakstes, kas notikušas minētajos finanšu pārvaldības mehānismu "juku laikos", LFF vērsīsies dienestā ar statusa atņemšanas pārsūdzību un paralēli novērš tās atlikušās nepilnības, kuras līdz šim, nesakārtojot citus pakārtotos procesus, nebija iespējams pilnvērtīgi atrisināt.
"Paralēli šiem procesiem un veiktajiem darbiem kā organizācija esam centušies aktīvi un atbildīgi attiekties pret "Covid-19" krīzes mestajiem izaicinājumiem visai Latvijas futbola sabiedrībai, nodrošinot dažādas finansiāla atbalsta iespējas LFF biedriem un aktīvi strādājot kā pie savas pozīcijas un ieteikumu sniegšanas valstiskā līmenī, tā arī pie dažādiem futbola aktivitāšu atsākšanas scenārijiem. Šajos jautājumos norisinās auglīga sadarbība ar biedrību "Latvijas Futbola Virslīga" un Latvijas Telpu futbola asociāciju (LTFA), kas ir nozīmīgi mūsu ilgtermiņa partneri un attiecībās ar kuriem ir pārkāpts pāri iepriekš valdījušajiem publiskajiem ķīviņiem," piebilst Edgars Pukinsks. "Tāpat arī Latvijas izlašu segmentā gan pirms "Covid-19" krīzes, gan tās laikā virzāmies uz priekšu izlašu ilgtermiņa attīstības stratēģijas pilnveidošanā, lai visiem izlasēs iesaistītajiem – no spēlētājiem un treneriem līdz apkalpojošajam personālam – būtu arvien plašāka un specifiskāka izpratne par uzņemto kursu, mērķiem un vīziju."