2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijas 2. grupā bija atlikušas vairs tikai divas spēļu kārtas. Četrām komandām – Šveicei, Grieķijai, Latvijai un Izraēlai – bija iespējas atlikušajos divos mačos gan uzvarēt grupā, gan iegūt 2. vietu, kas dotu kvalifikācijas play-off ceļazīmi. Labākā situācijā bija grupas līdere Šveice, bet par otro vietu visaktīvāk cīnījās Grieķija un Latvija. Pirms 2009. gada oktobra mačiem abām valstsvienībām bija pa 14 punktiem. Abām bija priekšā savstarpējā spēle, kurā visam būtu jāizšķiras, jo pēdējā kārtā abām pretī stātos grupas pastarītes – Grieķijai bija mačs ar Luksemburgu, bet Latvijai – mājās ar Moldovu. Visam bija jāizšķiras savstarpējā spēlē.

2. grupas tabula pirms oktobra spēlēm

Komanda	Punkti	Vārtu starpība
Šveice	17	15-8
Grieķija	14	13-7
Latvija	14	13-8
Izraēla	12	17-9
Luksemburga	5	3-20
Moldova	3	3-12

Ko tad Latvijai vajadzēja Grieķijā? Ideālā variantā – uzvaru. Tad viss būtu pašu rokās un ar diviem panākumiem oktobrī būtu garantēta otrā vieta grupā un play-off mači, lai pacīnītos par debiju FIFA Pasaules kausa finālturnīrā. Bet varēja pietikt arī ar neizšķirtu…

Vienāda punktu skaita gadījumā kā nākamais kritērijs tiktu skatīta vārtu starpība. Pirms 10. oktobra mača Latvijai tā bija par vieniem vārtiem sliktāka. Tātad teorētiski – ja mačā Grieķija – Latvija tiktu fiksēts neizšķirts, pēdējā kārtā Latvijai vajadzētu uzvarēt Moldovu ar lielāku vārtu starpību nekā Grieķija uzveiktu Luksemburgu. Praksē nemaz nebija tālu no tā. Grieķi pēdējā kārtā nolieca Luksemburgu ar 2:1, bet Latvija Moldovu – ar 3:2, vienus vārtus ielaižot pamatlaika pēdējā minūtē, kad tas neko būtiski vairs nemainīja. Ja pēc hipotētiskā neizšķirta 10. oktobrī grieķi ar 2:1 uzveiktu Luksemburgu, bet Latvija noliektu Moldovu ar 3:1, otro vietu grupā iegūtu… Latvija. Ja divām komandām būtu vienāds punktu skaits un identiska vārtu starpība, Grieķijai un Latvijai būtu arī identisks gūto vārtu skaits. Tādā gadījumā kā ceturtais papildus kritērijs tiktu skatīts izbraukumā gūto vārtu skaits, un tas bija labāks mūsu izlasei. Aleksandra Starkova vadītā komanda tajā kvalifikācijas ciklā pirmajās četrās izbraukuma spēlēs guva astoņus vārtus (2:1 Moldovā, 1:2 Šveicē, 4:0 Luksemburgā, 1:0 Izraēlā), savukārt grieķiem viesos bija par vieniem vārtiem mazāk (3:0 Luksemburgā, 2:0 Latvijā, 1:1 Izraēlā, 0:2 Šveicē, 1:1 Moldovā). Tātad minimālais uzdevums A. Starkova komandai bija skaidrs – nezaudēt Grieķijā, bet cīnīties par uzvaru.

Spēles diena

"Šī ir ļoti svarīga spēle abām komandām - iespēja iegūt visu vai neko," tik skaļos vārdos dueļa nozīmi Ilvaram Koscinkevičam ("Diena") formulēja grieķu TV sporta žurnālists Dimitriuss Malisiovs. "Grieķijas izlase nebaidās no Latvijas, taču zina, ka tai ir labi spēlētāji."

Grieķu žurnālisti neesot kuplā pulkā pagodinājuši Latvijas valstsvienības treniņus, taču viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam esot bijis: vai nav "bail" no grieķu profesionalitātes un lielā fanu pūļa? Starkovs norādījis, ka vārda "bailes" valstsvienības spēlētāju vārdu krājumā nav. "Ticu, ka varam parādīt labāko sniegumu," ar šiem vārdiem Starkovs veda komandu laukumā.

Latvijas izlasei pirms spēles bija jārisina viens būtisks robs sastāvā – sakrāto brīdinājumu dēļ viena mača diskvalifikācija bija jāizcieš komandas kapteinim Vitālijam Astafjevam. Viņa vietā līdzās Vladimiram Koļesničenko centra pussarga pozīcijā spēlēja Juris Laizāns, bet komandas kapteiņa apsējs pirmo reizi tika Kasparam Gorkšam. "Patīkami, ka izdevies saglabāt intrigu līdz kvalifikācijas cikla beigām. Gan jau izdomāsim, ko un kā darīt, lai nospēlētu veiksmīgi," aizsargs Gorkšs pirms spēles solīja bezkompromisa cīņu 90 minūšu garumā. Solījumu gan izpildīt izdevās vien daļēji…

Spēle iesākās ar aukstu dušu. Jau ceturtajā minūtē mūsu centra aizsargi nenovaktēja savā soda laukumā Teofani Geku. Ātrais uzbrucējs ar galvu pārspēja Andri Vaņinu, panākot 1:0 grieķu labā. I. Koscinkevičs laikrakstā "Diena" par šo epizodi rakstīja "starp citu, līnijtiesnesis kļūdaini nefiksēja aizmuguri". Taču par šo tiesneša iespējamo kļūdu tajā mačā visi sen aizmirsuši…

Mūsu futbolisti gan nenokāra galvas. Jau astoņas minūtes vēlāk Māris Verpakovskis ar fantastisku sitienu "šķērītē" guva vienus no saviem skaistākajiem vārtiem Latvijas izlases kreklā – 1:1. Grieķi metās atjaunot savu pārsvaru, sita bumbu pa vārtu stabu, veidoja bīstamus uzbrukumus, bet Latvija pacietīgi gaidīja savas iespējas izcelties ar pretdzēlieniem. Tādu sagaidīja pirmā puslaika izskaņā. Teicama kombinācija pa kreiso malu, Ģirts Karlsons ar papēdi atspēlē soda laukumā ieskrējušajam Verpakovskim, kurš aukstasinīgi pirmajā pieskārienā sit bumbu Grieķijas izlases vārtos. Tie droši vien ir vieni no elegantākajiem pozicionālā izspēlē gūtajiem vārtiem Latvijas izlases izpildījumā pēc neatkarības atjaunošanas. Meistarīga un ātra saspēle ar labu bumbas un pozicionālo kustību – gols, kas lieliski ilustrē tā laika Latvijas futbola izlases līmeni.

Pirmais puslaiks tā arī beidzās – Latvija vadībā pret grieķiem ar 2:1. Šāds rezultāts Latvijas izlasei būtu ideāls, bet iespējas kvalificēties play-off saglabātos arī neizšķirta gadījumā. Latvijas līdzjutēji vismaz divdesmit minūtes (piecas minūtes puslaikā un 15 minūtes puslaika pārtraukumā) dzīvoja ar apziņu, ka otrā vieta grupā ir jau rokā. Desmitiem tūkstošu fanu sirdis sitās straujāk, deniņi pulsēja, un elpošana pārdzīvojumu iespaidā bija neritmiska.

Sākās otrais puslaiks, un jau tā pirmajā minūtē mača galvenais arbitrs Toms Hennings Evrebe piešķīra grieķiem 11 metru soda sitienu uz Andra Vaņina sargātajiem vārtiem. Mūsu komandas soda laukumā Oskars Kļava ar augšup paceltām rokām saskrējās ar Georgi Samaru, un norvēģu tiesnesis nekavējoties svilpa. "Saskatīt 11 metru soda sitienu nebija iespējams pat ļaunākajos suņa murgos, taču Evrebe to spēja," savu vērtējumu sniedza I. Koscinkevičs. 2:2 vēl nebūtu traģēdija, bet šī epizode pilnībā mainīja spēles gaitu. Grieķus šie vārti spārnoja, Latvijas futbolistus – morāli sagrāva.

Jāpiebilst, ka grieķu galvenais treneris Oto Rehāgels puslaiku pārtraukumā veica divas (!) spēlētāju maiņas, kas ir vistiešākā veidā kompliments mūsu komandas sniegumam pirmajā puslaikā. "Labāk neatklāšu, ko futbolistiem teicu pārtraukumā pēc pirmā puslaika," Grieķijas valstsvienības galvenais treneris Oto Rehāgels lika noprast, ka skarbu vārdu ģērbtuvē nav trūcis. "Zinājām, ka arī pretiniekiem vēl ir izredzes kvalificēties. Tāpēc atgriezāmies laukumā ļoti mobilizēti un vērsām situāciju par labu."

"Pirmajā puslaikā spēlējām ļoti slikti. Pārtraukumā cits citam sacījām, ka drīzāk mirsim nekā laidīsim garām iespēju kvalificēties," spēles augsto cenu reizē ar noskaņojumu cīņas gaitā raksturoja uzbrucējs Geks.

Pēc tam Latvijas izlase vairs nespēja demonstrēt labu un disciplinētu sniegumu, un mūsu komandas aizsardzība izira pa visām vīlēm. Teofanis Geks šajā mačā guva četrus vārtus, bet visā savā karjerā viņš Latvijas izlases vārtos sasitis septiņas bumbas. Tas lika K. Gorkšam savulaik jokojoties izteikties, ka viņš esot gatavs publiski sadedzināt pēc vienas no spēlēm iegūto Teofaņa Geka kreklu.

Grieķija – Latvija 5:2 (1:2)
2009. gada 10. oktobris, Atēnu Olimpiskais stadions
Vārti: Geks 4’, (11 m) 47’, 57’, 90+1’, Samars 73’ – Verpakovskis 12’, 40’
Grieķija: Corvs – Seitaridis, Torosidis, Papastatopuls, Mors – Katsuranis, Ciolis (Patsacoglu 46’), Karagunis (Pliaciks 89’), Salpingidis (Amanatidis 46’) – Samars, Geks; rezervē - Chalkis, Mancis, Ninis, Vintra
Latvija: Vaņins – Kļava, Ivanovs, Gorkšs, Kačanovs – Cauņa, Koļesničenko, J. Laizāns, Rubins (Soloņicins 78’) – Verpakovskis (Perepļotkins 84’), Karlsons (Grebis 71’), rezervē - Koliņko, Mihadjuks, Zirnis, Rafaļskis
Skatītāji: 18 981
Tiesnesis: T. H. Evrebe

Pēcspēles komentāri

Oskars Kļava: Noteikumus nepārkāpu. Tā bija cīņas epizode, nevis "pendele". Tiesnesis notiesāja tā, kā vajadzēja grieķiem. "Pendele" galīgi izsita no spēles. Tā jau bija grūti. Neko sliktāku kā zaudēt vārtus šādā veidā, turklāt otrā puslaika sākumā, nevarēja vēlēties. Jūtos draņķīgi, jo zaudējām. Pirmajā puslaikā nocīnījāmies aizsardzībā. Grieķi laikam domāja, ka vieglāk tiks ar mums galā. Pēc "pendeles" vairs neatguvāmies. Šī spēle pēc iespējas ātrāk jāaizmirst. Nedomāju, ka izlases psiholoģei būs vairāk darba nekā parasti. Noteikti spēkam jāpietiek arī spēlei pret Moldovu. Sākām gatavoties jau svētdien.

Aleksandrs Starkovs: Šī bija ļoti svarīga spēle no turnīra tabulas viedokļa, tāpēc žēl, ka rezultāts mums ir ļoti nelabvēlīgs. Esmu ļoti apmierināts ar spēli un rezultātu pirmajā puslaikā - spēlējām labi, komanda pildīja dotos norādījumus. Izveidojām visai daudz labu uzbrukumu un guvām divus vārtus. Taču spēle arī apliecināja, ka šādā līmenī vēl neesam gatavi visām deviņdesmit minūtēm. Diemžēl. Grieķijas valstsvienība pierādīja, ka ir spēcīgāka. Otrais puslaiks bija neveiksmīgs. Ne tikai tāpēc, ka ielaidām vārtus, bet tos ielaidām pēc tādas "pendeles". Tas bija kā sitiens zem jostasvietas. Komanda tajā brīdī sabruka, zaudēja entuziasmu. Lai gan vēl centāmies spēlēt, Grieķijas klase, īpaši pēc realizētā vienpadsmit metru soda sitiena, nevienam šaubas vairs neradīja. Viņu pārākums bija acīmredzams. Šāds sitiens zem jostasvietas [strīdīgais tiesneša lēmums piešķirt 11 metru soda sitienu] bija liktenīgs. Diemžēl ar to nespējām tikt galā. Dažs varbūt atcerēsies notikumus pirms pieciem gadiem, kad 2004.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas pēdējā spēlē tikāmies ar Zviedriju. Arī tajā spēlē, kas bija mums izšķiroša, pamatlaika beigās piešķīra vienpadsmit metru soda sitienu, taču toreiz vārtus nezaudējām. Acīmredzot toreiz bijām spēcīgāki. Šoreiz sāpīgāko triecienu mums sagādāja nevis grieķi, bet tiesnesis. Taču ar šādām epizodēm jātiek galā, grūtībām jātiek pāri. Mums tas neizdevās. Pret spēlētājiem man nav nekādu pretenziju - centās, darīja visu, ko spēja, taču bija redzams, ka vēl neesam gatavi pret tik augstas klases komandu kā Grieķija visās deviņdesmit minūtēs. Ne brīdi nešaubos, ka cikls mums ir ļoti veiksmīgs gan no rezultātu viedokļa, gan spēles, ko rādām.

T. H. Evrebe

Šis norvēģu futbola arbitrs piedzīvoja savas tiesāšanas karjeras zvaigžņu stundas tieši laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam. Pirms spēles Grieķija – Latvija apkalpošanas viņš bija viens no UEFA atbalstītajiem kandidātiem darbā 2010. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā, bet tas viss diezgan ātri mainījās. Pēc mača Grieķija – Latvija Evrebe notiesāja vēl tikai divus starptautiskus mačus, arī tajos izpelnījās kritiku, un kopš tā laika viņš tiesāja vairs tikai dzimtenē. Četrus mēnešus pēc spēles Grieķija – Latvija Evrebe apkalpoja UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla spēli starp Minhenes "Bayern" un "Fiorentina" komandām. Pēc tā mača vadošie pasaules futbola mediji publiski paziņoja, ka Evrebe vairs nekad nevajadzētu tiesāt futbolu.

Bet priekšsākums viņa veltītai kritikai bija vēl agrāk. 2008. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā viņa brigāde neieskaitīja Lukas Toni (Itālija) gūtos vārtus grupu turnīra spēlē. Taču šī tiesneša atmiņā paliekošākā diena bija 2009. gada 6. maijā. UEFA Čempionu līgas pusfināla spēlē viņš noraidīja "Barcelona" aizsargu Ēriku Abidālu, bet nepiešķīra 11 metru soda sitienus "Chelsea" labā. Pēc tā mača tiesnesis saņēma nāves draudus. "Chelsea" uzbrucējs Didjē Drogba pēc mača bija fiziski apturams, lai nenodarītu pāri norvēģu arbitram. Drogba par savu uzvedību ar tiesnesi saņēma trīs spēļu diskvalifikāciju. 2018. gadā intervijā spāņu laikrakstam "Marca" Evrebe atzina savas kļūdas tajā mačā. "Tā tiešām nebija mana labākā diena, taču šādas kļūdas mēdz gadīties tiesnešiem, arī spēlētājiem un treneriem tādas var būt. Dažreiz tu vienkārši neesi tajā līmenī, kādā tev vajadzētu būt. Taču, nē, es, protams, nevaru būt lepns par savu sniegumu tajā spēlē," sacīja arbitrs.

Kad 2010. gada februārī pasaules vadošie futbola mediji vērsās ar kritiku pret Evrebe darbu ilgtermiņā, goal.com rakstīja par maču Grieķija – Latvija šādi: "Viņš arī nepamatoti piešķīra 11 metru soda sitienu par labu Grieķijai izšķirošajā PK kvalifikācijas mačā pret Latviju. Pēc puslaiku pārtraukuma grieķi bija iedzinējos ar 1:2, taču pēc realizētās "pendeles" uzvarēja maču un galu galā kvalificējās finālturnīram."

Pēdējais piliens UEFA pacietībai un uzticībai Evrebe bija četrus mēnešus pēc spēles Grieķija – Latvija. Norvēģijas tiesnešu brigāde UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla spēlē starp "Bayern" un "Fiorentina" pieņēma daudz strīdīgu lēmumu, bet izšķiroša bija Miroslava Klozes izšķirošo vārtu ieskaitīšana 89. minūtē. "Fiorentina" futbolisti norādīja, ka Kloze tajā epizodē bija acīmredzamā aizmugurē. "Tā bija acīmredzama aizmugure. Visi to redzēja, un pat Miroslavs Kloze un "Bayern" komanda to atzina," rakstīja goal.com vācu žurnālists Nilss Reške. Viņa itāļu kolēģis Karlo Garganeze pat neslēpa savas aizdomas par šī tiesneša korumpētību: "Ir tikai divi veidi, kā var izskaidrot Evrebe tiesāšanu. Vai nu viņš ir nekompetents, vai viņš ir korumpēts. Un varbūt abi."

Tālākie notikumi

Kā zināms, Latvija ieguva 3. vietu grupā – tas ir otrs labākais rezultāts mūsu izlasei pēc neatkarības atjaunošanas.

2. grupas tabula

Komanda	Spēles	Uzvaras	Neizšķirti	Zaudējumi	Gūti vārti	Zaudēti vārti	Vārtu starpība	Punkti
Šveice	10	6	3	1	18	8	10	21
Grieķija	10	6	2	2	20	10	10	20
Latvija	10	5	2	3	18	15	3	17
Izraēla	10	4	4	2	20	10	10	16
Luksemburga	10	1	2	7	4	25	-21	5
Moldova	10	0	3	7	6	18	-12	3

Grieķija iekļuva kvalifikācijas play-off, kur samēroja spēkus ar Ukrainu. Mājās grieķi nospēlēja bez gūtiem vārtiem, bet izbraukumā uzvarēja ar 1:0 un iekļuva PK finālturnīrā. 2010. gada vasarā DĀR notikušajā finālturnīrā grieķi tika ielozēti B grupā, kur spēlēja ar Argentīnu, Nigēriju un Dienvidkoreju. Grieķi ar 2:1 uzveica Nigēriju, abos pārējos mačos zaudēja ar 0:2 un devās mājup vēl pirms izslēgšanas spēlēm.

Latvijas izlase pēc 2009. gada oktobra mačiem sasniedza savu rekordu FIFA ranga – 45. vieta pasaulē.