Latvijas Futbola federācija (LFF) 19. novembrī Rīgā organizēja diskusiju ar federācijas biedriem, prezentējot galvenos jaunievedumus topošajā atjaunoto LFF statūtu redakcijā un uzklausot biedru viedokli par atsevišķu statūtu punktu formulējumu. Pēc diskusijas rezultātā iegūto atziņu apkopošanas un izdiskutēšanas ar LFF starptautiskajiem partneriem, kā arī LR Uzņēmumu reģistra atzinuma iegūšanas galējās statūtu redakcijas apstiprināšana paredzēta LFF ārkārtas kongresā decembra vidū.
LFF jauno statūtu izveides process bijis ilgstošs un dažādām diskusijām bagāts, bet kopš vasaras centrālu lomu to formulēšanā ieņem Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) un Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA), kas esošajā situācijā, kad LFF darbojas bez prezidenta, daudzus no statūtu jaunievedumiem piedāvā ne tikai kā rekomendējošus, bet arī kā vitāli nepieciešamus un neapstrīdamus.
Jaunie LFF statūti paredz paplašināt LFF valdes atbildību, nosakot, ka LFF prezidents pārstāv federāciju ar paraksta tiesībām tikai kopā ar vismaz vienu valdes locekli. Tādējādi jebkurš valdes loceklis pārstāv LFF kopā ar prezidentu, valdei LFF iekšējās kārtības noteikumos paredzot speciālus noteikumus par prezidenta un valdes locekļu kopīgām pārstāvības tiesībām. Jauno statūtu kontekstā LFF valdi veidos prezidents, divi viceprezidenti un seši valdes locekļi, kur vismaz vienu no šiem amatiem jārezervē sievietei. Biedru vēlēšanas amatiem valdē notiks katrai no trim amatu grupām atsevišķi, bet diskusijas par nosacījumiem, kā biedri virza amatu kandidātus un cik kandidātus tie var atbalstīt, turpinās.
Izmaiņas statūtos paredz, ka LFF valdes locekļi nes kolektīvu atbildību par valdes lēmumiem un tiem vairs netiek noteikti specifiski atbildības segmenti. Valdes locekļiem ir iespēja kandidēt uz vietu kādā no piecām pastāvīgajām komitejām (Finanšu komiteja, Sieviešu futbola komiteja, Attīstības un jauniešu futbola komiteja, Sacensību komiteja, Tiesnešu komiteja), paturot iespēju vajadzības gadījumā apstiprināt pagaidu komitejas citos darbības segmentos ar īstermiņa mērķiem.
Izmaiņas skars arī prasības un kritērijus jaunu LFF biedru uzņemšanai, kā arī esošo biedru dalības saglabāšanai. Šajā jautājumā piedāvāts pārejas periods, kas paredz attiecīgo noteikumu skaidru definēšanu līdz 2021. gada maijam. Pēc tam līdz 2022. gada maijam LFF biedriem jāspēj nepieciešamības gadījumā sava darbība pārstrukturizēt, lai tā atbilstu definētajām prasībām, bet vēlāk LFF tiek piešķirts papildu periods viena gada garumā līdz 2023. gada maijam, lai skaidri strukturētu piederību un tās biedrus statūtos sadalītu pārstāvju grupās.
"Diskusijā ar biedriem centāmies aktualizēt svarīgākos jauno statūtu punktus un skaidrot to plašāku kontekstu, lai biedriem būtu pēc iespējas labāka izpratne par attiecīgo jaunievedumu nepieciešamību. Tāpat centāmies akcentēt, cik svarīgi mums kā organizācijai ir līdz UEFA un FIFA noteiktajam termiņam apstiprināt statūtu jauno redakciju. Mūsu starptautiskie partneri to redz kā īpaši svarīgu soli ceļā uz savstarpējās sapratnes un uzticības atjaunošanu, jo nav noslēpums, ka neseno laiku saraustītie notikumi Latvijas futbola sabiedrībā ir atstājuši savu iespaidu uz UEFA un FIFA skatījumu par mūsu rīcībspēju. Statūtu projekta sekmīga noslēgšana mums visiem ir ārkārtīgi būtiska, lai sevi no jauna apliecinātu kā stabilizēties un attīstīties varošu pasaules futbola ģimenes locekli," uzsver LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, piebilstot, ka atsevišķos statūtu punktos diskusijas turpinās, tāpēc ir iespējamas izmaiņas noteiktās niansēs.
Drīzumā LFF saskaņā ar esošo statūtu prasībām plāno izsludināt pieteikšanās procesu nākamā gada aprīlī paredzētajām LFF prezidenta un valdes locekļu vēlēšanām. Apstiprinot statūtu jauno redakciju, šis pieteikšanās process var tikt attiecīgi koriģēts un pagarināts.
