“Sakārtota sporta infrastruktūra ne tikai pievērš uzmanību konkrētajai apdzīvotajai vietai, bet arī labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju labklājības pieaugumu un ekonomiku kopumā, par to ar skaitļiem pārliecinājāmies pērn veiktajā UEFA sociālekonomiskajā pētījumā,” norāda Gorkšs.

LFF mērķis ir līdz 2025.gadam panākt, lai katrā Latvijas novadā būtu pieejams pienācīgas kvalitātes mazais vai standarta izmēru futbola laukums, kas būtu ieguvums ne tikai sportistiem, bet arī visiem apkārtnes iedzīvotājiem, tas palielina reģiona pievilcību un uzlabo brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pērn LFF, UEFA un septiņu starptautisku universitāšu kopīgi veiktajā pētījumā konstatēja, ka ieguldot 118 eiro uz vienu futbolistu, ietaupījums veselības nozarē un ieguvums sociālajā nozarē un ekonomikā veido 1515 eiro.

“Federācijai ilgstoši nav izdevies īstenot lielus infrastruktūras projektus, piemēram ar vieglu roku ir iztērēti 1,2 miljoni eiro par “neredzama” stadiona būvniecību Kr.Barona ielā Rīgā vai izsaimniekota Staicele. Tikmēr infrastruktūras pieejamība reģionos vēl arvien nav pietiekama. Gan klubi, gan  pašvaldības ir ieinteresēti būvēt laukumus, jo zina kas un kā tos lietos. Tāpēc svarīgi novirzīt federācijas atbalstu tur, kur sagaidām atbildīgu saimniekošanu,” atzīst Gorkšs.

Infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem 2020.gadā būs pieejams miljons eiro no UEFA “HatTrick” programmas, kā arī – pirmo reizi Latvijas futbola vēsturē – valsts budžeta projektā ir iekļauts finansējums reģionālās futbola infrastruktūras pilnveidošanai. Proti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savos prioritārajos pasākumos ir iekļāvusi reģionālās infrastruktūras atbalsta programmu, tā apstiprināta Ministru kabinetā un tiek virzīta balsošanai Saeimā. Programma paredz atbalstu pašvaldībām infrastruktūras programmas īstenošanai - futbola laukumu pilnveidošanai atbilstoši starptautiskajām normām, nodrošinot laukumu apgaismošanu un nolietoto segumu atjaunošanu. Laika periodam no 2020. līdz 2023.gadam šim nolūkam kopumā paredzēti teju divi miljoni eiro, pēc tam katram nākamajam gadam – 0,82 miljoni eiro.  

Latvijas Futbola federācijas (LFF) Infrastruktūras vērtēšanas komisija turpina izskatīt pieprasījumus par līdzfinansējuma piešķiršanu infrastruktūras uzlabošanai, kas ir pieejams klubu futbola infrastruktūras programmā, kā arī meklē finansiāli efektīvākos veidus to īstenošanai, informē LFF prezidents Kaspars Gorkšs.

LFF prezidents uzsver, ka, lemjot par iesniegto projektu atbalstīšanu, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta efektīvam finanšu izlietojumam, tādēļ tiek vērtēta ne vien to lietderība konkrētajā reģionā, bet arī iespējas apvienot līdzīgus projektus vienā iepirkumā iegūstot labāku iepirkuma cenu. Piemēram, ir iesniegti pieci projekti par laistīšanas sistēmu iegādi dabīgā zāliena laukumu uzturēšanai. Tādēļ LFF plāno veikt cenu aptauju, tā rodot labāku risinājumu un izdevīgāku cenu.  

Kā ziņots, LFF izsludinātajā klubu futbola infrastruktūras attīstības programmā, kas paredz līdzfinansējuma piešķiršanu infrastruktūras uzlabošanai, tika saņemti 23 pieteikumi, no tiem astoņi pieteikumi 76,4 tūkstošu eiro apmērā iesniegti atbalstam līdz 10 000 eiro, 11 pieteikumi 1,19 miljonu eiro apmērā - atbalstam līdz 250 000 eiro un četri pieteikumi 1,95 miljonu eiro apmērā atbalstam līdz 500 000 eiro. Kopumā klubu infrastruktūras programmai paredzēti 1,3 miljoni eiro. Saņemto pieteikumu kopējā summa sasniedz 3,2 miljonus eiro. Apstiprinātā projektu summa būs zināma pēc projektu izvērtēšanas un budžeta pieņemšanas.

Latvijas Futbola federācija (LFF) ir vienīgā futbola asociācija Latvijā, kuru ir atzinusi FIFA un UEFA. 1921.gadā dibinātā LFF ir atbildīga par futbola attīstību valstī, kā arī tai ir tiesības pārstāvēt Latviju FIFA, UEFA un citās sporta institūcijās. LFF pieder ekskluzīvas tiesības organizēt un vadīt visu līmeņu futbola sacensības. Patlaban LFF ir uzņemti 137 biedri, savukārt kandidātu statuss piešķirts 30 ar futbolu saistītām organizācijām.