Kādas bija jūsu futbolistu karjeras?

A. B.: Es četrus gadus spēlēju vienā no Bulgārijas lielākajiem klubiem Sofijas CSKA. Tad uz īsu brīdi pārcēlos pie jūras uz Varnas Cherno More, pirms mani iegādājās Sofijas Levski. Tur es spēlēju trīs gadus. Tad man diemžēl bija nepieciešama operācija mugurai. Tas man bija ļoti sāpīgs periods, kā dēļ nācās beigt karjeru. Man tobrīd bija 27 gadu. Taču tas man deva iespēju sākt trenera karjeru nedaudz ātrāk (smejas). Nākamajos gados ieguvu visas nepieciešamās treneru licences, jo biju izlases spēlētājs. Biju Bulgārijas U-21 izlases kapteinis. Aizvadīju piecus mačus arī nacionālajā valstsvienībā. Tas man deva iespēju tikt pie UEFA Pro licences. Karjeru sāku kā uzbrucējs, bet dažus gadus vēlāk tiku pārvirzīts uz balsta pussarga pozīciju, jo labi pārredzēju laukumu un biju tehniski labi sagatavots, lai spēlētu vidējā līnijā. Bet galvenokārt tas, protams, bija tāpēc, ka guvu nepietiekami daudz vārtu (smejas).

Tas jau labi, jo uzbrucēja vieta Bulgārijas izlasē bija rezervēta Dimitaram Berbatovam!

A. B.: Jā, ar viņu spēlējām kopā CSKA. Viņš ir divus trīs gadus jaunāks par mani. Jā, tā pozīcija bija aizņemta. Viņš, protams, bija ļoti talantīgs. Man tā bija privilēģija spēlēt kopā ar viņu, ar Stilijanu Petrovu, ar Martinu Petrovu. Bijām no vienas paaudzes.

Enver, kāda bija tava spēlētāja karjera?

E. Č.: Sāku Ļubļanas Olimpija. Spēlēju visās Slovēnijas jauniešu izlasēs. Biju arī Dienvidslāvijas U-21 izlasē.

Toreiz tas bija ekstra sarežģīti slovēnim, jo tur lielākoties aicināja serbus, ne tā?

E. Č.: Jā, tā bija. Es biju vienīgais slovēnis tur. Tad nu, lūk, vēlāk pārcēlos arī uz Maribor, tā ka esmu spēlējis abos vadošajos Slovēnijas klubos. Tad diemžēl salauzu kāju un biju spiests beigt karjeru 24-25 gadu vecumā. Tad sāku trenera karjeru. Kad man bija 29 gadu, Slaviša [Stojanovičs] aicināja mani strādāt ar viņu. Sākumā kā ārštatnieks palīdzēju viņam strādāt Domžale klubā. Nodarbojos ar statistikas analīzi. Tad es viņam palīdzēju Ķīnā. Tāpat ar viņu strādāju arī Levski klubā. Esmu patiešām priecīgs strādāt ar viņu. Es uzskatu, ka viņš ir viens no labākajiem treneriem Eiropā. Viņa izpratne par futbolu ir ļoti augstā līmenī. Tāpēc esmu patiešām laimīgs būt šeit viņa komandā.

Kā sadalāt pienākumus Latvijas izlasē?

A. B.: Vispārīgi runājot, mani pienākumi ir skautings – pretinieku analīze, mūsu snieguma analīze, dodu taktiskus padomus galvenajam trenerim. Viss, kas saistīts ar treniņprocesu. Sniedzu padomus par dažādiem jautājumiem. Taču, tā kā esam ārštata darbinieki, kuri pieslēdzas darbam tikai uz izlašu spēļu laiku, lielāko daļu darba veicu Bulgārijā. Šeit esmu tikai treniņnometnēs. Galvenais treneris te ir lielāko daļu laika. Es labprāt vairāk iesaistītos spēlētāju novērtēšanā, taču šobrīd ir tā, kā ir.

E. Č.: Mani galvenie pienākumi šeit saistīti ar noteiktu daļu standartsituāciju plānošanu un ar iesildīšanās vingrinājumiem. Tāpat arī atjaunošanās treniņi pēc spēlēm un statistikas ievākšana. Protams, sniedzu arī padomus trenerim, kad viņš tos lūdz.