Didzis Matīss: 

"Jā, islandietes sagādāja mums vairāk raižu nekā zviedrietes. Islande izpildīja daudz centrējumu. Kad vēlējāmies pieturēt bumbu, ne visas komandas biedrenes atbalstīja. Tagad treneru korpusam būs laiks līdz mačam ar Ungāriju, lai izanalizētu spēli. Varbūt jāveic kādas izmaiņas. Skatīsimies, ko rādīs laika posms starp abiem mačiem! Ielaistie vārti puslaiku beigās? Zaudētas divcīņas. Nav runa par koncentrēšanās trūkumu vai ko tamlīdzīgu. Zaudētas divcīņas, neatrašanās savās zonās, bumbas atlēca pretiniecēm veiksmīgāk. Vērtējot visu oktobra nometni, ir rūgtums. Galvenokārt par neizmantoto iespēju pret Slovākiju. Tā, domāju, bija vislabākā iespēja tikt pie punktiem."

Karlīna Miksone:

"Šodien bija smagāka spēle, lielāks spiediens no Islandes puses nekā tas bija mačā ar Zviedriju. Netīrais formastērps? Spēles laikā par to nedomā un neskaiti, cik izklupienos jau lēkts. Tu vienkārši ej laukumā un dari to, kas jādara, centies palīdzēt komandas biedrenēm. Balts vai melns krekls - tam vairs nav nozīmes. Šie trīs mači kvalifikācijas ciklā deva ļoti daudz. Tas noteikti nav tāpat kā spēlēt Latvijas čempionātā. Esot Latvijā reizēm domājam, ka esam labas spēlētājas. Kad samēro spēkus ar tāda līmeņa pretiniecēm, sāc domāt, vai tiešām esi gatava šādam posmam. Ja katru dienu strādātu tādā līmenī, protams, būtu progress un ar laiku adaptētos, bet, esot Latvijas čempionātā, tev ir trīsdesmit sekundes, lai izdomātu, kam piespēlēt. Savukārt šeit, izlašu līmenī, jau pirms piespēles prasīšanas jādomā, kam piespēlēsi tālāk un kā. Te uzreiz visas pretinieces klāt. Ātrāk jādomā, ātrāk jārīkojas, ātrāk jāpieņem lēmumi. Visām meitenēm šī ir ļoti vērtīga pieredze."