Vitālijs Maksimenko: "Esam aizvadījuši diezgan labu treniņnometni. Sagatavojāmies labi, bija intensīvi treniņi, pastrādājām arī pie taktikas, noskaņojums komandā ir labs. Mūsu komandā ir jaunas sejas. Domāju, viņi ir diezgan motivēti. Tā būs laba iespēja viņiem sevi pierādīt pret tik spēcīgu pretinieku. Viņiem ir iespēja pārbaudīt savus spēkus pret vienu no labākajām komandām Eiropā.

Vitālij, esi spēlējis Austrijas Bundeslīgā un šobrīd Austrijas izlasē ir daudz futbolistu, kuri iepriekš vai joprojām pārstāv Zalcburgu. Cik daudzus no viņiem labi pazīsti? Varbūt kādu vari izcelt?

V. M.: Jā. Labi pazīstu Karimu Onisivo, kurš tagad pārstāv Vācijas Bundeslīgas komandu Mainz 05, bet iepriekš pavadījām ar viņu kopā vienu sezonu Mattersburg. Tāpat esmu spēlējis pret vairākiem futbolistiem, viņiem pārstāvot Zalcburgas Red Bull. Piemēram, pret Martinu Hinteregeru, pret Valentino Lazaro tieši šajā pašā stadionā. Man tieši pret viņu bija jāspēlē. Ja kopumā par Austrijas izlasi, tad, protams, ļoti stipra, organizēta, disciplinēta komanda. Daudzi futbolisti spēlē Vācijas Bundeslīgā, kas ir viena no stiprākajām līgām Eiropā. Mūsu pašatdevei jābūt simt procentu līmenī katrā centimetrā, citādi nekā šeit nebūs...

Vai no tiem, kuri ir šeit, visi ir veseli?

Slaviša Stojanovičs: "Jā, visi ir veseli [trīsreiz piesit pie galda] un ceru, ka tā būs arī pēc šodienas noslēdzošā treniņa. Mums ir bijis tik daudz problēmu šī sagatavošanās cikla sākumposmā, pirms tā, tāpēc ceru, ka vismaz tagad viss būs kārtībā. Runāju par savainojumu situāciju, protams."

Rīgā teicāt, ka situācija ar futbolistu gatavību ir sliktāka nekā tā bija jūnijā. Vai pēc šīs treniņu sesiju nedēļas redzat uzlabojumus?

S. S.: Rīgā runāju par kopējo situāciju. Tieši tāpēc kandidātu sarakstā mēģināju izvēlēties tādus futbolistus, kuri ir labā formā. Kaut kā man tas ir izdevies, taču redzēsim, kā būs. Mums jāaizvada divas spēles dažu dienu laikā, un tas mūsu gadījumā ir kaut kas sarežģīts, sevišķi tiem spēlētājiem, kuri nav regulārā spēļu ritmā. Mūsu rīcībā ir futbolisti, kuri klubos nespēlē katru maču. Piemēram, nospēlē vienu svētdienu spēli, tad nākamo svētdienu, bet pēc tam četrpadsmit dienu nespēlē. Taču tāda ir realitāte, un mums nav laika katru reizi meklēt attaisnojumus. Mums jādara savs darbs un jāparāda labāks sniegums nekā iepriekšējās divās spēlēs.

Vienīgo kvalitatīvo spēli no četrām, kas bijušas, aizvadījām Polijā. Taču no tās spēles šeit nebūs puses laukuma spēlētāju - Isajeva, Oša, Jāņa Ikaunieka, Rakela, Karašauska. Austrijā mūs sagaida savā ziņā līdzīga spēle - viesos pret lielu favorītu. Vai mēģināsim spēlēt tādā pašā stilā kā Varšavā, lai gan sastāvā būs ievērojamas izmaiņas?

S. S.: Attīstīsim savu filozofiju neatkarīgi no tā, kurš būs laukumā. Jāpaveic taktisks un tehnisks darbs laukumā. Kā minēju, cenšamies komandā iekļaut jaunas sejas, jaunas asinis. Rakela nav traumas dēļ, Oša nav traumas dēļ, Isajevs ir savainots diezgan ilgu laiku. Mums tas ir ļoti nozīmīgi, jo viņus aizvietot nav viegli. Mums vienkārši nav pietiekami daudz kvalitatīvu spēlētāju virslīgā. Mums jādod iespēja citiem, jāgaida, kamēr viņi iekrās pieredzi un nobriedīs. Spēlēs kā šī, pret tik spēcīgu pretinieku viņa laukumā, mums ir liela iespēja parādīt, uz ko šobrīd esam spējīgi un kas mums jāuzlabo. Mums jākļūst labākiem un labākiem, jo pēdējās divas spēles... nevaru atrast pareizos vārdus, lai to aprakstītu. Tas bija ļoti tālu no profesionālā futbola.

Vai jums ir vismaz divas trīs opcijas uzbrūkošā pussarga pozīcijai? Manuprāt, sastāvā ir vai nu aizsardzības tipa pussargi vai arī nepieredzējuši uzbrūkošie pussargi.

S. S.: Mums ir problēmas ar pussargiem kopumā. Visos veidos. Mums nav ekstra-aizsardzības tipa pussargu, nav ekstra-uzbrūkošu pussargu. Sevišķi laukuma vidū, jo ir citas pozīcijas, kuras mēs kaut kādā veidā varam nosegt, piemēram, malējo pussargu pozīcijas ar uzbrucējiem. Savukārt laukuma centrs ir problemātisks. Mēģināsim atrast optimālo variantu šai spēlei, pēc tam nākamajai spēlei. Diemžēl situācija ir tāda. Negribu atkal sūdzēties, mums ir jāpieņem situācija tāda, kāda tā ir un jāmēģina iegūt maksimums. Diezgan labi sapratu, ko teica Maksimenko, un pilnībā piekrītu viņam - spēlēsim pret, iespējams, Top-10 komandu Eiropā. Austrijai ir daudz kvalitātes, kur ir vācu un Balkānu mentalitātes sajaukums. Daudzi austriešu futbolisti spēlē lielos klubos lielās līgās - Vācijas Bundeslīgā un citās. Neuzskaitīšu tagad, jo paši jau zināt, kādi viņiem ir spēlētāji. Esmu sekojis Austrijas futbolam, kopš biju jauns - ģeogrāfiski Austrija nav tālu. Kādā brīdī Austrijā sākās futbola progress, kas sakrita ar laiku, kad turp devās mans profesors, doktors. Viņš centās ieviest pozitīvas lietas Austrijas futbolā un tagad redzam rezultātus.

Pēdējā laikā gan Gorkšs, gan Stojanovičs futbolistu sakarā ir daudz runājuši par nepietiekamu pašatdevi, attieksmi, runājuši par izlases kultu. Pirmkārt, vai patiešām ir ieviestas jūtami jaunas prasības? Otrkārt, vai paši futbolisti, tavuprāt, kaut ko ir sapratuši un mainījuši?

V. M.: Jā, mums ir jauni uzvedības noteikumi. Nevaru atklāt, kādi tieši - tam jāpaliek komandas iekšienē. Protams, mēs paši zinām par iepriekšējiem rezultātiem. Šajās spēlēs mums trūka pašatdeves. Varbūt kāds nebija motivēts, varbūt arī koncentrēšanās. Tagad no trenera puses ir prasība izpildīt tās lietas, kā arī to, kas ir iekļauts komandas noteikumos.

Vai uz sevi arī vari attiecināt to, ka jūnija mačos neizdarīji visu, ko varēji?

V. M.: Par otro spēli to diez vai varu teikt, jo tur bija trauma. Pirmajā spēlē pret Izraēlu… Man nekad nav problēmu ar motivāciju. Un arī tajā mačā nebija.

Austrijas izlases preses konferencē šodien bija ap 30 austriešu žurnālistu, šeit mēs neredzam nevienu. Vai arī tas parāda viņu redzējumu par Latvijas futbolu un to, ka mūsu komanda Austrijai nav nopietns pretinieks?

S. S.: Ja godīgi, tā ir diezgan neparasta situācija. Negrasos minēt, kāpēc šeit viņu nav. Būtu profesionāli atrasties šeit. Jebkurā gadījumā mums profesionāli jādara savs darbs, pat ja atnāk tikai viens žurnālists. Galu galā mums rīt jāparāda labs sniegums laukumā pret spēcīgu komandu. Un ir pilnīgi vienalga, vai atnāk divi, vai simts žurnālistu, vai ir pieci vai piecdesmit tūkstoši skatītāju. Mums jādara savs darbs. Labāk nekā iepriekšējos mačos.