“Galvenais LFF interešu motīvs UEFA solidaritātes maksājumu sakarā ir tāds, lai mēs nodrošinātu, ka tas maksājums nonāk maksimāli mērķtiecīgi elites jaunatnes futbola sistēmai Latvijā. UEFA noteikumi ļāva mums izstrādāt savu sistēmu. 2014. gadā mēs LFF ietvaros izstrādājām jaunu akreditācijas nolikumu, ar kuru izveidojām futbola klubu jaunatnes akadēmiju sistēmu. Galvenais mērķis bija tāds, lai mēs UEFA solidaritātes maksājumus varētu novirzīt maksimāli mērķtiecīgi elites jaunatnes futbolam. Arī šobrīd uzskatām, ka UEFA solidaritātes maksājumiem jāpienākas labākajām akadēmijām. Arī tad, ja to galvenās komandas spēlē 1. līgā,” skaidro Kazakevičs.

Pirms D. Kazakeviča vadībā izstrādātās sistēmas UEFA solidaritātes maksājumi Latvijā bieži vien vispār nenonāca līdz jaunatnes futbolam, iestrēgstot virslīgas klubu pamatvajadzību segšanas stadijā. Tobrīd pietiekami lielai daļai virslīgas klubu jaunatnes akadēmiju vispār nebija. Tas bija laiks, kad īsā laikā varēja izveidot virslīgas komandu, finansējot tikai pamatkomandu, kas neieguldīja ne centa Latvijas futbola attīstības nākotnē.

“Tad arī ieviesām to, ka virslīgas klubiem licences saņemšanai jābūt savai jaunatnes sistēmai vai jābūt sadarbības formai ar kādu citu jaunatnes sistēmu, ko virslīgas klubs atbalstītu. Tagad virslīgā ir tādi klubi, kuriem ir pašiem savas akadēmijas. Un ir tādi klubi, kuriem ir sadarbības vienošanās ar konkrētās pašvaldībās esošām sporta skolām. Tad ar UEFA solidaritātes maksājumiem šādi klubi novirza līdzekļus jaunatnes futbola attīstībai. Jāsaprot, ka tā nauda tiek mērķtiecīgi novirzīta uz tādām specifiskām lietām kā vārtsargu treneru, talantu grupu treneru piesaistei, nevis vispārīgām klubu vajadzībām,” piebilda Kazakevičs.

Tagad Latvijas klubiem ir iespēja saņemt caur UEFA solidaritātes maksājumiem līdz 45 tūkstošiem eiro gadā, taču atsevišķiem klubiem nav iespējas šo summu novirzīt savai struktūrvienībai, ja tiem nav pašiem savu jaunatnes akadēmijas. Tāpēc tādiem klubiem var nebūt principiāli, vai tā nauda aiziet viņu oficiālajiem sadarbības partneriem, vai, piemēram, citu virslīgas klubu akadēmijām.

Turpretim komanda.lv 1. līgas klubi ar jaunatnes akadēmijām ir ieinteresēti saglabāt esošo sistēmu. Piemēram, BFC Daugavpils iepriekšējos gados spēlēja Latvijas 1. līgā un saņēma UEFA solidaritātes maksājumu līdzekļus jaunatnes akadēmijas vajadzībām tikpat lielā mērā, kādā to saņēma virslīgas klubu jaunatnes akadēmijas ar tādu pašu statusu.

Savukārt biedrības Latvijas Futbola virslīga (LFV) jaunais piedāvājums paredz to, ka finansējuma pieejamība konkrētām jaunatnes akadēmijām būs daļēji atkarīga arī no tā, vai to meistarkomanda spēlēs virslīgā, vai – 1. līgā. Ja tiks pieņemts šis piedāvājums un, piemēram, BFC Daugavpils izkritīs atkal uz 1. līgu, Latgales komandas jaunatnes akadēmija saņems ievērojami mazāku finansiālo atbalstu. Ņemot vērā, ka tā ir viena no labākajām jaunatnes futbola akadēmijām Latvijā, finansējuma samazināšanās nebūtu vēlama.