Latvijas Futbola federācijas (LFF) kārtējā kongresā 26. aprīlī par nolūku atkāpties no LFF valdes locekļa pienākumu pildīšanas paziņoja Žoržs Tikmers, Māris Verpakovskis, Juris Keišs un Vladimirs Žuks, kā arī tajā bez balsstiesībām esošais Aleksandrs Starkovs, līdzīgu gatavību paužot dalībai valdes sēdēs bez balsstiesībām iepriekš apstiprinātajam Jānim Mežeckim. Pašlaik oficiāls iesniegums par atkāpšanos saņemts tikai no Māra Verpakovska. LFF valde turpina darboties lemttiesīgā sastāvā.
LFF kongress, uzklausot LFF valdes locekļu ziņojumus par pārskata periodu, ar savu balsojumu nepieņēma sniegtos ziņojumus, kam sekoja vairāku valdes locekļu atkāpšanās. Pieņemti tika gan LFF prezidenta Kaspars Gorkša, gan ģenerālsekretāra Edgara Pukinska ziņojumi.
"Šis kongress skaidri izgaismoja divas lietas. Vispirms, vecās un jaunās futbola filozofijas sadursmi. Tāpēc šobrīd LFF galvenais uzdevums ir vairāk skaidrot biedriem pārmaiņas un iesaistīt tos procesos. Tas ļaus labāk saprast pārmaiņu mērķi. Otrais – tas, ko daži sauc par haosu, ir demokrātijas un atklātības cena. Tā ir gatavība runāt gan par labām, gan par grūtām lietām, jo tikai tā tās var atrisināt," pauž LFF prezidents Kaspars Gorkšs. "Biedri ar savu balsojumu gan prezidenta, gan ģenerālsekretāra ziņojumu pieņēma ar pārliecinošu vairākumu. Esam iesākuši pārmaiņas, gribam tās īstenot, lai katrs biedrs var lepoties ar piederību Latvijas futbola saimei."
No 137 LFF biedriem kongresu apmeklēja 94 balsstiesīgas organizācijas. Klātienē LFF biedrus uzrunāja Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) Eiropas attīstības programmu menedžeris Olivers Jungs un Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) Nacionālo asociāciju attīstības daļas HatTrick programmas menedžeris Deniss Bastari.
"Šis laiks ne man, ne manai komandai nav bijis vienkāršs. Liels izaicinājums mums un visai futbola sabiedrībai bija nesenais ārkārtas kongress, no kura mēs visi varējām mācīties. Man ir skaidri mūsu mērķi, un arī federācijas biedru vidū ir skaidra vēlēšanās piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā un to iepriekšējā izdiskutēšanā. Aktīva biedru iesaiste veicina LFF attīstību, jo pārmaiņas varam īstenot tikai kopā, tāpēc aicinu būt vienotiem Latvijas futbola attīstības labā," kongresā pauda LFF prezidents Kaspars Gorkšs, izceļot, ka 2018. gadā tika sasniegts jauns augstākais punkts LFF biedru finansiālajā atbalstīšanā ar sešu atbalsta programmu palīdzību, kopējām ieguldītajām finansēm sasniedzot 739 927 eiro. "Mūsu piekoptā futbola infrastruktūras attīstības politika paredz ne tikai turpināt uzsāktos projektus, ieklājot un atjaunojot laukumus kopumā 700 000 EUR vērtībā, bet arī izdarīt visu no sevis atkarīgo, lai īstenotos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta prioritātēs iekļautā finansējuma piesaiste 4 miljonu eiro apmērā 2020. gadā. Jauno futbolistu talantu programmās investējam 247 000 eiro, bet tiesnešu izglītošanas segmentam tiek atvēlēti 115 000 eiro. 130 000 eiro tiek ieguldīti sieviešu un meiteņu futbola attīstībā. Un tam visam pāri mūsu galvenā vērtība – futbola spēle, jo šis gads ar LFF tiešu līdzdalību Latvijas laukumiem dod kopumā 12 642 spēles."
LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks kongresam prezentēja federācijas statūtu jaunās redakcijas piedāvājumu, rosinot par tiem diskusiju. Jaunā LFF statūtu redakcija tapusi pēc ilgstoša diskusiju darba, to izstrādes procesā iesaistot gan LFF biedrus, gan speciālistus no UEFA un FIFA, kā arī iegūstot atzinumus no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Jaunie statūti paredz padomes kā LFF lēmējinstitūcijas ieviešanu, tās locekļus izvirzot gan LFF biedriem, gan federācijas prezidentam, bet LFF valdei pildot izpildinstitūcijas funkcijas. Ar mērķi nodalīt politisko un administratīvo atbildību LFF pieņemtajos lēmumos, kā arī vairot labas pārvaldības principu izaugsmi futbola saimniecībā, jauno statūtu piedāvājums iekļauj vēl virkni izmaiņu komiteju darbā, biedru statusā un pilnvaru termiņos.
Pēc diskusijas par dažādiem statūtu punktiem kongress vienojās par statūtu apstiprināšanas plānu, kas paredz biedru ierosinājumu apkopošanu, reģionālo vizīšu rezultātu apkopošanu, gala versijas saskaņošanu ar biedriem, kā arī rakstisku UEFA, FIFA un Uzņēmumu Reģistra atzinumu organizēšanu. Statūtu gala versijas apstiprināšana paredzēta LFF ārkārtas kongresā provizoriski šī gada 27. septembrī.
LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks kongresam prezentēja LFF struktūru un federācijas departamentu 2019. gada mērķus:
Ģenerālsekretāra birojs
- Godīgas spēles starptautiski atzītas sistēmas ieviešana
- Finanšu nodaļas, politikas un vadības procesu reorganizācija
- Infrastruktūras atbalsta programmas un digitālās sistēmas ieviešanas uzsākšana
- Tiesnešu jomas vadības principu un reglamentu uzlabošana
Administratīvais departaments
- Pilnvērtīgi ieviest GDPR regulu
- Ieviest jaunas procedūras un procesus dokumentu apritē
- Ieviest pilnvērtīgu FIFA Forward pārvaldes sistēmu
- Ieviest pilnvērtīgu personāla vadības sistēmu
- Izveidot pilnībā funkcionējošu juridisko nodaļu
- Stiprināt ES fondu līdzekļu apguves praksi
Futbola departaments
- Pilnveidot reģionu pārvaldes un atbalsta sistēmu
- Izstrādāt un ieviest specifisku Grassroots un sieviešu futbola stratēģiju
- Izstrādāt jaunu treneru sagatavošanas koncepciju un nodrošināt sekmīgu 38 projektu realizāciju
- Sekmīgi ieviest jaunizveidoto sacensību sistēmu un pilnveidot Sacensību nodaļu
- Atjaunot futbola klašu līdzfinansēšanas programmu
- Pilnveidot talantu attīstības programmu (Coerver Coaching)
- Stiprināt skolu futbola programmu
Komercdepartaments
- Ieviest komunikācijas stratēģiju un stiprināt komunikācijas nodaļu
- Ieviest mārketinga stratēģiju un nodrošināt 350 000 eiro finansējuma piesaisti
- Sekmīgi organizēt vairāk nekā 30 projektus, tostarp U-19 Eiropas čempionāta telpu futbolā finālturnīru
- Pilnveidot Biznesa kluba koncepciju
- Stiprināt LFF zīmolus
- Stiprināt futbola un LFF reputāciju
- Pilnveidot izlašu līdzjutēju programmu
- Pilnveidot brīvprātīgo programmu
Kongress uzklausīja LFF ģenerālsekretāra Edgara Pukinska prezentēto revidēto 2018. gada finanšu pārskatu, izklāstot ieņēmumu un izdevumu pārskatu, kā arī ieņēmumu un izdevumu analīzi. SIA Latimira un partneri – iepriekšējā kongresā apstiprinātais neatkarīgais revidents - par 2018. gada LFF finanšu pārskatu atzinumu nav sniedzis, solot oficiālu atzinumu tuvākajā laikā. Esošajā situācijā LFF piesaistījusi neatkarīgu advokātu biroju Sorainen, kura pārstāvis Jānis Taukačs kongresam apliecināja atzinumu par vairākiem revidenta pārkāpumiem un secinājumu, ka LFF visas savas saistības esošajā situācijā ir izpildījusi. Kongress balsoja par revidētā gada pārskata apstiprināšanu un neatkarīgā revidenta ziņojuma neapstiprināšanu. 2019. gada LFF finanšu pārskata auditēšanai kongress apstiprināja neatkarīgo zvērināto revidentu Ernest & Young Baltic.
LFF kongresā finanšu eksperts Uģis Mālmanis prezentēja LFF ilgtermiņa budžeta veidošanas projektu, kas paredz jaunus budžeta izstrādes principus, kuru mērķis ir nodrošināt sistēmisku organizācijas darbības plānošanu un caurskatāmu finanšu plūsmu.
Pēc iepriekš veiktās LFF biedru darbības revīzijas kongress lēma no LFF biedru rindām izslēgt trīs organizācijas, kuru darbība neatbilst LFF statūtiem – Optimists-R, SK Progress un A. Kulakova futbola akadēmijas centrs, kā arī vienu organizāciju, kas pati lūgusi sevi izslēgt no biedru vidus – Futbola parks. Savukārt izslēgšanai iepriekš virzītais biedrs Daugavpils Bērnu un jaunatnes sporta skola pēc papildu diskusijām savu LFF biedra statusu saglabāja.
Kārtējais LFF kongress paredzēts 2020. gada 24. aprīlī.
