SEZONAS NOSLĒDZOŠĀ INTERVIJA AR IGORU STEPANOVU

Kāds ir Jūsu galvenais vērtējums par aizvadīto sezonu kopumā un Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru Moldovā?

Aizvadītajā sezonā notika mērķtiecīgs futbolistu selekcijas darbs, gatavojot komandu Eiropas čempionāta kvalifikācijai. Manuprāt, šogad nospēlējām tuvu savam maksimumam. Vasarā uzvarējām arī Baltijas kausā. Ja vērtējam arī kvalifikācijas turnīru, izņemot otro spēli un zaudējumu Beļģijai, kam bija objektīvi iemesli, šo gadu noslēdzām kopumā pozitīvi. Ar to sastāvu, kas bija mūsu rīcībā, un gatavības pakāpi visi puiši spēlēja tuvu savām maksimālajām iespējām.

Kas neizdevās zaudētajā kvalifikācijas spēlē pret Beļģiju?

Šajā mačā nācās pārkārtot visu aizsardzības līniju. Diemžēl tas nedeva vēlamo rezultātu. Vladislavu Timofejevu ielikām malējā aizsarga pozīcijā ar nolūku, ka viņam būs jāspēlē pret stiprāku pretinieku. Pirmajā spēlē pret Grieķiju jau 20. minūtē nopietnu sejas traumu guva Aleksejs Kudeļkins, papildus tam - pirms mača pret Beļģiju slimības dēļ nācās mainīt divus centra aizsargus. Ielaidām ātrus vārtus - jau 9. minūtē, pēc tam - arī 11 metru soda sitienu. Spēli pabeidzām mazākumā, beigās ielaižot vēl divus nevajadzīgus vārtus. Norādītās pārmaiņas arī kalpoja par faktoru tam, ka pret Beļģiju nospēlējām slikti, tomēr arī no šīs rūgtās pieredzes var izdarīt secinājumus un gūt pieredzi.

Ja runājam par turnīru kopumā, tikai mačā pret Grieķiju – līdz Alekseja Kudeļkina savainojumam - spēlējām optimālā sastāvā. Ņemot vērā spēlētāju meistarības līmeni un funkcionālo gatavību, sekmīga rezultāta sasniegšanai mums ir svarīgi spēlēt iespējami labākajā sastāvā.

Kā komanda reabilitējās par neveiksmi pret beļģiem un parādīja sevi trešajā kvalifikācijas mačā pret Moldovu?

Kopumā bijām spēcīgā kvalifikācijas apakšgrupā. Arī Moldova bija jāuztver kā nopietns pretinieks, ko apliecināja komandas sekmīgie rezultāti. Moldova no mums neatpalika arī fiziskās gatavības ziņā. Pirmo puslaiku pret viņiem aizvadījām ļoti slikti, taču pēc pārtraukuma, pateicoties mūsu raksturam, izdevās panākt izlīdzinājumu. Nesalūzām parādītā rakstura un pašatdeves dēļ. Bijām gatavi radītu spiedienu pretinieka virzienā. Mums bija pietiekami daudz iespēju, lai beigās uzvarētu.

Piebildīšu, ka mūsu komandai šis bija tikai otrais turnīrs formātā divi puslaiki pa 45 minūtēm, neskaitot kompensācijas laiku. Daudzi futbolisti Latvijas čempionātā vēl nebija pieraduši pie šāda spēļu ritma. Klāt tam visam nāca arī fakts, ka kvalifikācijā arī futbola līmenis ir augstāks. Ņemot to visu vērā, prieks, ka turnīram bijām labi sagatavojušies un noslēdzošajā mačā spējām sasniegt pozitīvu rezultātu.

Cik ļoti jūtama pāreja šajā vecumā uz spēļu formātu ar diviem puslaikiem pa 45 minūtēm? Ja mēs par šo pāreju būtu zinājuši jau janvārī, attiecīgi tam varētu pielāgot pašmāju sacensību reglamentus, lai futbolistiem būtu laiks adaptēties. Piemēram, vēl Ukrainā notikušajā V. Banņikova piemiņas turnīrā spēlējām divus puslaikus pa 40 minūtēm. Tiesa, tur bija vairāk spēļu īsākā laika posmā. Tas ir pavisam cits fiziskās gatavības līmenis. Šodienas futbola attīstība nonākusi līdz tam, ka U-17 jauniešu futbola izlase tiek uzskatīta par pieaugušo futbolu, kurā spēle rit divus puslaikus pa 45 minūtēm. Tiesa, ir piešķirtas papildu divas maiņas (kopā atļautas piecas spēlētāju maiņas – red.). Tas ir cits spēles ritms.

Kādas perspektīvas sagaida šī vecuma U-17 izlases futbolistus nākotnē?

Galvenais, ko ieraudzīju - noteikta spēlētāju grupa progresēja un ir redzama laba nākotnes izaugsmes perspektīva. Kopumā visa gada garumā zinājām, uz ko varējām paļauties noteiktās pozīcijās. Gada laikā pārbaudes spēlēs nonācām līdz optimālajam sastāvam. Raugoties uz rezultātu, bija jāapspēlē Grieķija – spēle, kurā mums bija ļoti labs moments otrā puslaika izskaņā... Ja to realizētu, būtu iekļuvuši Elites raundā. Jau otro gadu pēc kārtas esam ļoti tuvu šim mērķim. Arī šogad pietrūka pavisam nedaudz, tāpēc ir sarūgtinājums.

Kādi ir tuvākie plāni 2002. gadā dzimušo futbolistu izlasei?

Viss atrodas plānošanas fāzē. Starpsezonā puišiem ir jāatpūšas, jāatjauno spēki, lai būtu gatavi un konkurētspējīgi iekļauties pieaugušo futbolā. Šis viņiem būs izaicinājumu pilns laiks - mainīsies treniņprogramma, klubos turpmāk būs lielāka konkurence utt. Mums pats svarīgākais ir saglabāt pēc iespējas vairāk spēlētāju futbolā šajā pārejas vecumā. Svarīgi, lai katram no viņiem ir mērķis, ko vēlas sasniegt!

Mēs, treneri, un personāls esam gatavi puišiem palīdzēt, kā vien spēsim. Svarīgākais, ka mums ir futbolisti, kas vēlas progresēt. Ir jāsaprot, ka tas ir mūsu kopējs darbs – gan federācijai, gan klubiem. Ir svarīgi, lai pašiem spēlētājiem būtu iekšējā vēlme progresēt un, novērtējot savas pašreizējās spējas, konkurēt ar saviem vienaudžiem un perspektīvā kļūt arvien labākiem. Šī ir tā paaudze, kurai nākotnē būs jācenšas uzlabot arī mūsu nacionālās izlases rezultātus!