Šajā periodā LFF finansiālo atbalstu kopā saņēmuši vairāk nekā 120 klubi un futbola organizācijas. Lielākais atbalsts – vairāk nekā 200 tūkstoši – ticis tādām organizācijām kā FS Metta, FK Liepāja/LSSS/LFS, BFC Daugavpils, Rīgas Futbola skola un FK Ventspils OC, vairāk nekā 100 tūkstoši – FK Jelgava, Riga FC/Šitika Futbola skola, JFC Skonto, FK Tukums 2000 un JDFS Alberts. Vismaz 10 tūkstošus saņēmušas teju 50 organizācijas.

Detalizēta informācija par klubiem piešķirto LFF finansiālo atbalstu laikā no 2013. līdz 2018. gadam pieejama ŠEIT.

"Veiksmīgākās no šīm atbalsta programmām turpināsies un apjoms – pieaugs," Kazakevičs ir pārliecināts, ka tiešas investīcijas klubos ir pareizais ceļš. "Jau tagad ir redzams, ka LFF atbalsts dod augļus, un dos arī nākotnē. Tai pašā laikā mēs ne mirkli nedrīkstam apstāties un uzskatīt, ka viss ir kārtībā, ka tuvākos gados mums nekas nav jāuzlabo. Visu laiku ir jāanalizē, jāmeklē efektīvākie ceļi, kā no ieguldītajiem līdzekļiem futbolam iegūt maksimālo atdevi!"

Kā labu piemēru klubu atbalsta programmu atdevei Kazakevičs min komandu skaita pozitīvo pieauguma dinamiku jaunatnes čempionātā. "Piemēram, ar akadēmiju atbalsta programmu mēs esam atrisinājuši vairākas lietas. Pirmkārt, esam nodrošinājuši spēlētāju saglabāšanu futbolā 13 un 14 gadu vecumā, jo agrāk kritums šajā periodā bija milzīgs. Jaunatnes futbolā 11:11 vecumā no U-13 līdz U-18 mums pēdējos piecos gados komandu skaits ir trīskāršojies. Ir acīmredzami uzlabojušās arī mācību-treniņu kvalitātes, treniņu procesa plānošana akadēmijās, līdz ar to gājušas uz augšu arī spēlētāju kvalitātes jaunatnes vecumos gan no skaitliskā un konkurences, gan no kvalitātes viedokļa. Redzams, ka klubi ar klubu ilgtermiņa attīstības atbalsta programmas realizāciju ir sākuši daudz mērķtiecīgāk plānot savu attīstību, daudz vairāk aizdomājas par konkrētiem mērķiem. Mēs katru gadu šīs atbalsta programmas izvērtējam, apskatāmies, kādā veidā varam līdzekļus izlietot vēl lietderīgāk un mērķtiecīgāk. Nākotnē, balstoties uz kvalitātes kritērijiem, lielāku atbalstu varēs saņemt tieši tās organizācijas, kas iepriekšējā laika periodā būs kvalitatīvāk un veiksmīgāk izmantojušas atbalsta instrumentus un panākušas lielāko progresu kluba darbībā."

Kazakevičs uzsver, ka atbalsts klubiem dod svarīgu pienesumu tieši Latvijas jauniešu elites futbolam. "Ieguldījums tieši elites un akadēmiju sadaļā ir, lai sagatavotu kvalitatīvus spēlētājus jaunatnes un - galu galā – arī Latvijas nacionālai izlasei. Akadēmiju U-21 komandu darbība ir pamats tam, lai spēlētājus saglabātu profesionālajā futbolā un nodrošinātu kvalitatīvu pāreju no jaunatnes uz pieaugušo profesionālo futbolu. Manuprāt, tas ir pareizs ceļš, ka LFF iegulda līdzekļus šo jaunatnes komandu finansēšanā, jo daļa no šī akadēmiju finansējuma ir "iezīmēta" un pieejama tieši U-21 komandu uzturēšanai un atbalstīšanai. Te, protams, vienmēr ir jāskatās, kā šo čempionātu var uzlabot un kādā formātā U-21 komandām darboties. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka klubu un LFF līdzatbildība ir atbalstīt jaunos futbolistus, lai pēc vidusskolas beigām viņu futbola gaitas nebeigtos. Tieši otrādi – lai ir radīti apstākļi kvalitatīvai pārejai, lai pēc iespējas vairāk jaunās paaudzes talantīgākie futbolisti nokļūst Latvijas futbola klubos, profesionālās komandās Virslīgā, arī ārzemju akadēmijās un Eiropas līmeņa komandās, un nacionālā izlase nākotnē saņemtu kvalitatīvākus spēlētājus."

Runājot par dažādām klubu atbalsta programmām, Kazakevičs tās iedala vairākos blokos. "Pirmkārt, tā ir futbola akadēmiju līdzfinansējuma programma, kuras ietvaros LFF sadarbībā ar Latvijas vadošajiem klubiem ir izveidojusi Latvijas jaunatnes futbola akadēmiju tīklu. Mērķis ir izveidot vidi, kurā Latvijas apstākļos būtu iespējams maksimāli kvalitatīvi gatavot jaunos futbolistus, lai klubiem un organizācijām palīdzētu ar papildu līdzekļiem, ko tie nevar piesaistīt no valsts vai pašvaldībām.

Otrkārt, klubu ilgtermiņa attīstības atbalsta programma. LFF finansējumu piešķir, balstoties uz klubu ilgtermiņa attīstības plānu, lai tie palīdzētu nostiprināt savu kluba struktūru, lai tie futbolā iesaistītu arvien vairāk cilvēku un LFF ilgtermiņā palīdzētu pašām organizācijām ar katru nākamo soli būt pašpietiekamākām un spējīgām piesaistīt papildu līdzekļus attīstībai.

Treškārt, ikgadējās atbalsta programmas, kuru ietvaros klubi var organizēt savas sacensības un piesaistīt papildu līdzekļus treneru izglītībai, jo uzskatām, ka tā ir viena no prioritātēm. Īpaši - reģionālajiem klubiem. LFF vēlas, lai futbols kļūst populārāks un pieejamāks, lai futbola pasākumi ir pieejami visā Latvijā. Proti, lai ir pasākumi, kurus organizē mūsu biedri - klubi, nevis notiek tikai LFF vai reģionālo centru organizēti pasākumi.

Ļoti svarīgs virziens ir arī inventāra atbalsta programma. Ar to vēlamies panākt arvien kvalitatīvāku mācību treniņu-procesu ikdienā gan zēniem, gan meitenēm, turklāt - ne tikai elitē, bet arī tautas futbola līmenī. Atsevišķs virziens ir infrastruktūras atbalsta programmas. Tās vairāk notiek sadarbībā ar pašvaldībām, bet atsevišķos pozitīvos izņēmumos – arī sadarbībā ar klubiem. Pēc mūsu domām, ir ļoti būtiski stiprināt tieši infrastruktūras virzienu un radīt arvien kvalitatīvākus apstākļus futbola nodarbībām."

Kazakevičs uzsver, ka LFF cenšas klubus atbalstīt visaptveroši. Ļoti uzteicami esot tie, kas nāk ar savām iniciatīvām un arī līdzfinansējumu, lai kvalitāte un attīstība augtu gadu no gada. "Beigu beigās viss ir atkarīgs no tā, cik efektīvi LFF kopā ar klubiem spēs šīs programmas realizēt," nākotnē raugoties ar optimismu, norāda Kazakevičs.