SEZONAS NOSLĒDZOŠĀ INTERVIJA AR ALEKSANDRU BASOVU

• Kāds ir Jūsu galvenais vērtējums par aizvadīto sezonu kopumā un Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru Kiprā? Vai bija pamatotas cerības arī uz šīs izlases iespējām kvalificēties Elites raundam?

Varu pateikt, ka manā vērtējumā gan 1999. gadā dzimušo puišu, gan 2000. gadā dzimušo puišu rindās ir stipri spēlētāji. Kopumā šī sezona bija ļoti interesanta. Lai arī bija nesekmīgas spēles, tomēr mūsu parādītais rezultāts kopumā bija labs. Jūnijā uzvarējām Baltijas kausa izcīņā. LFF Federācijas kausā septembrī varējām pārbaudīt tuvākās rezerves. Oktobrī mums bija divas ļoti interesantas spēles pret Grieķijas izlasi – vienu spēli uzvarējām, otru zaudējām. Šajās spēlēs uzzinājām, kuri futbolisti ir gatavi Eiropas čempionāta kvalifikācijai.

Runājot par sezonu kopumā, ieskaitot galveno turnīru Kiprā, mūsu sasniegto rezultātu vērtēju vairāk pozitīvi nekā negatīvi. Noslēdzošajā spēlē pret Kipru zaudējām, kā rezultātā, tabulā ierindojāmies trešajā vietā, no tālākām sacensībām izstājoties. Mēs labi nospēlējām pirmās divas spēles, kurās tika patērēts liels enerģijas apjoms un atstātas daudz emocijas. Principā katra spēle bija kā fināls, taču turnīra laikā sapratām, ka trešā spēle pret mājiniekiem būs izšķirošā. Zinu par 100 procentiem, ka arī Kipras izlase nopietni gatavojās tieši spēlei pret mums. Viņi bija turnīra saimnieki, spēlēja savā laukumā, uz kura nospēlēja visas savas turnīra spēles. Mums iepriekšējās divas spēles turpretim bija citā stadionā, kur segums tomēr bija krietni kvalitatīvāks. Nemeklējam šeit attaisnojumus, tie ir normāli darba momenti, taču arī šis faktors beigās kādā mērā nospēlēja par labu mājiniekiem. Diemžēl izšķirošajā spēlē mēs zaudējām, un mūsu sezona tagad ir noslēgusies.

Taču man nav kauns par savu komandu un visiem spēlētājiem. Rādījām labu spēles kvalitāti gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, kā arī lielu pašatdevi laukumā. Visiem spēlētājiem vēlos pateikt paldies par šo kvalifikācijas turnīru un sezonu kopumā!

• Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kā ritēja kvalifikācijas turnīra spēles Kiprā!

Pirmajā spēlē tikāmies ar Krievijas izlasi. Mūsu pretinieks dominēja pirmajā puslaikā, viņi rādīja ātru futbolu uzbrukumā, tomēr arī šajā puslaikā komandai bija divas labas iespējas gūt vārtus. Otrajā puslaikā izlīdzinājām spēli un vairāk spēlējām uzbrukumā. Tika veiktas kvalitatīvas maiņas, kā rezultātā, pēc Raivja Ķirša sitiena guvām izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā. Zīmīgi, ka mača izskaņā pēc Kristera Tobera izpildītā soda sitienu mums arī bija liela iespēja arī uzvarēt šo spēli.

Otrajā spēlē pret Melnkalnes izlasi principā laukumā bija cita spēle ar dramatisku iznākumu. Pretiniekam tā bija ļoti emocionāla spēle. Pirmajā puslaikā pēc Kristera Lūsiņa gūtajiem vārtiem nonācām vadībā ar 1:0. Otrajā puslaikā Melnkalne visu laiku ļoti aktīvi spēlēja uzbrukumā, radot spiedienu mūsu komandas laukuma pusē. Mēs kopumā labi cīnījāmies aizsardzībā, tomēr vienā no epizodēm pēc stūra sitiena sekmīgāk pie mūsu vārtiem pirmais nospēlēja pretinieku komandas futbolists, kura sitiens trāpīja mūsu futbolistam Deividam Titovam pa roku. Nonācām mazākumā, turklāt Melnkalne sekmīgi realizēja 11 metru soda sitienu, izlīdzinot rezultātu.

Arī mazākumā mēs labi spēlējām, balstījām savu sniegumu vairāk uz pretuzbrukumiem. Otrā puslaika vidū mums radās lielisks moments mazākumā izvirzīties atkal vadībā pēc 11 metru soda sitiena, bet diemžēl mums neizdevās realizēt šo lielisko iespēju. Uzvaras vārtus guvām pēc stūra sitiena uz mūsu vārtiem, kad pārtvērām bumbu un devāmies sekmīgā pretuzbrukumā - 81. minūtē Dmitrijs Zeļenkovs ar tālsitienu guva otros vārtus, izvirzot mūsu komandu vadībā (2:1). Noslēdzošajās spēles minūtēs vēl vienu sarkano kartīti nopelnīja Roberts Krists Jaunarājs-Janvāris. Attiecīgi deviņu spēlētāju sastāvā uzvarējām šo maču, bijām ļoti priecīgi. Pretinieks turpretim emocionāli pārdzīvoja šo neveiksmi.

Jāpiebilst, ka noslēdzošajā mačā pret Kipru mums kopumā trīs futbolisti – Kristers Lūsiņš, Deivids Titovs un Roberts Krists Jaunarājs-Janvāris nopelnīto diskvalifikāciju dēļ nevarēja spēlēt. Papildus saslimis bija Rihards Ozoliņš, mikrotrauma bija Raivim Ķiršam. Attiecīgi pirms noslēdzošās spēles mums bija jāveic ievērojama sastāva rotācija. Protams, mēs saprotam, tas ir futbols. Attiecīgi, ja mēs vēlamies sekmīgi nospēlēt un pacīnīties par Elites raundu, mums šādā miniturnīrā ir jābūt gataviem šādām situācijām, ka būs kartītes utt. Taču ir jāatzīst, ka iepriekš norādīto futbolistu mums izšķirošajos brīžos mačā pret Kipru ļoti pietrūka.

Atzīmēšu, ka Kipras izlase šogad martā pārspēja mums labi zināmo Somijas izlasi ar rezultātu 4:0. Pret spēcīgo Rumāniju viesos septembra mēnesī viņi nospēlēja divas pārbaudes spēles, abās tika piedzīvots tikai minimāls zaudējums ar rezultātu 1:2 un 0:1. Attiecīgi arī Kipras izlase nav vāja komanda. Tā ir laba komanda, kas savu spēli veido pamatā no aizsardzības. Mēs turpretim šajā mačā laikam neizdarījām visu, ko varējām izdarīt, lai pret Kipru sasniegtu vēlamo rezultātu, lai gan pēc potenciāla mūsu izlase arī bija spējīga iekļūt Elites raundā.

Mēs visi gribējām uzvarēt. Man nav, ko pārmest spēlētājiem. Šoreiz vieni gūtie vārti izšķīra Elites raunda ceļazīmes likteni. Šoreiz pietrūka izšķirošais solis. Par to mums ir liels sarūgtinājums, jo arī pret Kipru – tā principā bija mūsu spēle. Varam teikt tā, ka arī šādās situācijās mēs visi kopā – gan futbolisti, gan treneru štābs - gūstam rūgtu, taču vērtīgu pieredzi.

• Kāda perspektīva sagaida šī vecuma U-19 izlases futbolistus nākotnē?

Esmu pārliecināts, ka pāris futbolisti no 2000. gadā dzimušajiem drīzumā tiks izsaukti Latvijas U-21 izlases rindās. Iespējams, arī nacionālajā izlasē... Kā piemēru varam minēt to pašu Alekseju Saveļjevu, kurš jau tagad nonācis valstsvienības galvenā trenera kandidātu sarakstā. Domāju, ka mūsu spēlētājiem ir liela iespēja tur nokļūt. Nepieciešams profesionāli strādāt! Obligāti daudz jātrenējas individuāli un nedrīkst baidīties no konkurences! Tikai tad būs progress.

Tagad arvien vairāk un vairāk futbolistu dodas uz ārzemēm. Tas pierāda, ka mums ir labs materiāls, taču kāds būs viņu personīgais progress nākotnē, tas ir jautājums, kuru ietekmē daudzi dažādi objektīvi faktori – klubs, līgums, aģents, jaunā trenera prasības un redzējums, atmosfēra komandā, bet pats galvenais – kādas būs šī spēlētāja prasības pret sevi, pārejot no jauniešiem uz pieaugušo futbolu! Ja spēlētājs būs gatavs strādāt katru dienu ar pilnu pašatdevi katrā treniņā, tad progress noteikti ir neizbēgams.

Uzskatu, ka šodien kopējā tendence un perspektīva ir pozitīva – mūsu futbolisti ir gatavi strādāt un pierādīt sevi. To es arī jutu ikdienā darbā ar Latvijas U-19 izlases futbolistiem.

—

Jāatzīmē, ka 6. decembrī UEFA galvenajā mītnē Nionā notiks 2019. / 2020. gada UEFA Eiropas U-17 un U-19 jauniešu čempionātu kvalifikācijas turnīra apakšgrupu izloze, kurā savus pretiniekus nākamajā sezonā noskaidros arī Latvijas izlase.