LFF valde vienbalsīgi pieņēma lēmumu palielināt Virslīgas komandu skaitu līdz deviņām 2019. gadā, bet laikā no 2020. līdz 2022. gadam organizēt Latvijas čempionāta Virslīgu ar 10 komandu piedalīšanos. Protams, tas viss ar nosacījumu, ka tiesības spēlēt Virslīgā ieguvušās komandas būs veiksmīgi izgājušas klubu licencēšanas procesu. Piemēram, gadījumā, ja licenci spēlēt Virslīgā nākamgad saņems astoņas komandas, čempionāts aizritēs ar astoņu vienību piedalīšanos. Taču, ja licenci saņems mazāk par astoņām komandām, tiks rīkota LFF valdes ārkārtas sēde, lai lemtu par situāciju un tās risinājumu. Virslīgā ar deviņu komandu dalību paredzēts aizvadīt četrus apļus jeb kopā 32 spēļu kārtas.

LFF valde diskusijās arī bija vienisprātis, ka Latvijas čempionāta 1. līgā nākamgad piedalīsies 11 komandas, pakāpeniski ejot uz to, ka 2020. gadā gan Virslīgā, gan 1. līgā startēs pa 10 komandām.

LFF valde arī vienbalsīgi nolēma, ka, sākot ar 2019. gadu, LFF klubu sacensībās atteiksies no definīcijas "leģionārs", bet tiks ieviesta ASS definīcija. Ar ASS tiek saprasts spēlētājs, kurš vecumā no 15 (vai arī sākot no sezonas, kurā spēlētājs sasniedz 15 gadu vecumu) līdz 21 gada vecumam (vai arī līdz sezonas beigām, kurā spēlētājs sasniedz 21 gada vecumu), neskatoties uz viņa pilsonību un vecumu, ir reģistrēts futbola klubā, kurš ir vienas un tās pašas asociācijas (LFF) biedrs. Minētajai reģistrācijai ir jāilgst (pārtraukti vai nepārtraukti) vismaz trīs pilnas sezonas (no pirmās oficiālās spēles līdz pēdējai oficiālajai spēlei) vai 36 mēnešus. ASS regulējums paredz, ka 2019. gadā Virslīgas spēlē laukumā vienā komandā būs jābūt vismaz sešiem asociācijā sagatavotiem spēlētājiem, 2020. gadā – vismaz pieciem, bet 2021. un 2022. gadā – vismaz četriem. Sākot ar 2020. gadu, komandas Virslīgā drīkstēs pieteikt 25 spēlētājus, no kuriem 13 būs jābūt asociācijā sagatavotiem spēlētājiem.

Vēl LFF valdes sēdē pirmdien tika diskutēts par Latvijas valstsvienības sniegumu UEFA Nāciju līgā un iespējamo turpmāko sadarbību ar Latvijas valstsvienības galveno treneri Miksu Pātelainenu, ņemot vērā, ka šogad līgums ar somu speciālistu beigsies. Valde nolēma nākamajā tās sēdē 4. decembrī uzklausīt Pātelainena atskaiti par paveikto un tikai pēc tam pieņemt lēmumu. Valde reizē arī norādīja, ka galvenā atbildība valstsvienības galvenā trenera jautājumā ir LFF prezidentam Kasparam Gorkšam, kurš šādu nostāju arī akceptēja.

Valde arī tika informēta par to, ka UEFA šobrīd veic visas juridiskās formalitātes, lai veiktu pārskaitījumus par FK Ventspils un Spartaks Jūrmala dalību Eiropas klubu sacensībās šosezon.