Artūrs Zjuzins ar futbolu nodarbojas kopš septiņu gadu vecuma. No 1998. līdz 2002. gadam pārstāvēja FK Kauguri un FK Tukums 2000 – attiecīgi pie treneriem Pjotra Trebuhova un Artjoma Grudcina. 2002. gadā pievienojās Šitika Futbola skolai, un turpmākos trīs gadus spēlētprasmi pilnveidoja pie Genādija Šitika.
2005. gadā pievienojās FK Ventspils, kur parakstīja pirmo profesionālo līgumu un debitēja Virslīgas čempionātā. Spēļu prakses gūšanas nolūkos pārstāvēja arī otru pilsētas komandu FC Tranzīts. Kopā ar ventspilniekiem 2007. un 2008. gadā kļuva par Latvijas čempionu.
2011. gada sākumā pievienojās Slovākijas augstākās līgas klubam MŠK Žilina, kuras rindās guva arī vienus vārtus. Taču Slovākijas posms nebija garš, un 2011. gada augustā pārcēlās uz Krievijas Nacionālās līgas klubu Kaļiņingradas Baltika, kurā jau spēlēja divi pašmāju futbolisti — vārtsargs Aleksandrs Koliņko un pussargs Maksims Rafaļskis. Šajā klubā Artūrs nospēlēja četras sezonas.
2015. gada augustā Artūrs pārcēlās uz citu Krievijas Nacionālās līgas klubu Orenburgas Gazovik, kam palīdzēja iekļūt Krievijas Premjerlīgā. Tomēr sadarbība netika turpināta, un Artūrs devās uz Krievijas klubu Tambov. 2016. gada beigās Artūrs atgriezās Latvijas Virslīgas čempionātā, vienojoties par līgumu uz diviem gadiem ar Riga FC. 2017. gads Zjuzinam aizritēja, dziedējot ceļgala traumu, un arī 2018. gada Virslīgas sezonu viņš vēl nevarēja sākt kopā ar komandu, kamdēļ Riga FC spēlētāji sezonas ievadā sarūpēja īpašus kreklus ar uzmundrinājuma vārdiem savainotajam komandas biedram. Gadu mijā Zjuzins pievienojās RFS komandai, ar ko kopā iesāka 2019. gada sezonu.
Karjeras laikā Artūrs pārstāvējis dažāda vecuma Latvijas jauniešu izlases. Nacionālās izlases sastāvā viņš debitēja 2012. gada 29. februārī pārbaudes spēlē Antālijā pret Kazahstānu (0:0), nākot laukumā 82. minūtē Andreja Perepļotkina vietā. Pirmos vārtus valstsvienības rindās Artūrs iesita pārbaudes mačā pret Igauniju 2013. gada 14. augustā pēc uzbrucēja Denisa Rakela piespēles, kas bija galvenā trenera Mariana Pahara pirmā spēle pie Latvijas izlases stūres.
2012., 2014. un 2016. gadā Artūrs ar Latvijas izlases izcīnīja Baltijas kausu.
Artūra Zjuzina atpazīstamības knifiņš - nesvinēt vārtu guvumus. Vai pretiniekos Gibraltārs, vai varenā Portugāle - Artūrs pēz vārtu guvumiem nokar galvu un mierīgi soļo atpakaļ uz savu laukuma pusi. Vārtu gūšana ir spēlētāju darbs. Tāds pats kā precīzas piespēles, atņemta bumba un veiksmīgs dribls - tā uzskata Zjuzins.
