Tuvojas laiks pirmajiem celtniecības darbiem Kr. Barona ielā 116A, kur Latvijas Futbola federācija (LFF) realizēs sporta kompleksa rekonstrukciju ar mērķi tajā līdz 2017. gada 31. maijam atklāt Latvijas nacionālās futbola izlases un citu Latvijas izlašu spēļu, kā arī Latvijas futbola klubu un citu LFF pasākumu organizēšanas vajadzībām atbilstošu stadionu. LFF nostāja visa pārbūves procesa gaitā ir lēmumu un darbību caurspīdīgums, tāpēc gaidāmo darbu sākšanos iezīmējam ar apkopotu informāciju kā atbildi vienam no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem – cik jaunais stadions izmaksās un kā tas taps?
Latvijas futbola infrastruktūras pašreizējais raksturojums
Kad 2012. gadā tika uzsākts sporta kompleksa rekonstrukcijas projekts, tā attīstībā līdz šai dienai bijuši vairāki atskaites punkti, pamatojoties uz kuriem veikti provizorisko izmaksu aprēķini – meta konkurss un FIFA pasūtīta ekonomiskā pamatojuma analīze, detalizēta meta saskaņošana, skiču projekta saskaņošana un tehniskā projekta saskaņošana. Provizorisko būvniecības izmaksu aprēķinus allaž ir veikuši sertificēti tāmētāji, par pamatu ņemot tā brīža darbaspēka un celtniecības materiālu izmaksas, kā arī tobrīd pieejamo tehnisko informāciju.
Pagājušā gada februārī LFF noslēdza līgumu ar meta konkursā uzvarējušo SIA "REMM" arhitektu biroju par sporta kompleksa tehniskā projekta izstrādāšanu. Pirmais zīmīgais solis ceļā uz to bija jūlijā Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotais detalizētais meta projekts, kas ar setificēta tāmētāja aprēķiniem ļāva apjaust provizoriskās rekonstrukcijas būvizmaksas. Šie aprēķini nemainījās arī tā paša gada septembrī, kad Rīgas pilsētas būvvaldē tika saskaņots SIA "REMM" izstrādātais skiču projekts, bet nākamais zīmīgais solis ceļā uz celtniecības darbiem sporta kompleksa teritorijā bija 2015. gada decembris, kad Rīgas pilsētas būvvaldē tika saskaņots SIA "REMM" izstrādātais tehniskais projekts, un tas jau pavēra iespēju uz konkrētāku potenciālo izmaksu apzināšanu.
LFF vēlas izcelt, ka sporta kompleksa ģenerālbūvnieks SIA "Arčers" paralēli projektēšanas gaitai kopīgi ar LFF darba grupu meklēja iespējamos risinājumus būvniecības izmaksu optimizācijai, kā rezultātā provizoriskā summa vairākās pozīcijās ir samazinājusies. Neviens no izskatītajiem optimizācijas risinājumiem neatsauksies uz skatītāju un stadiona darbinieku drošību. Panāktie risinājumi ir rezultāts kopīgam LFF, SIA "Arčers" un SIA "REMM" darbam, kas turpināsies arī būvniecības laikā. To vidū ir 2015. gada jūnijā LFF noslēgtais ģenerālbūvnieka līgumu ar SIA "Arčers" pēc "atvērtās grāmatas" principa. Šāda veida līgums nosaka, ka līguma slēgšanas brīdī nav zināma gala līguma cena, bet tiek fiksēts ģenerālbūvnieka peļņas procents no kopējām būvniecības izmaksām. LFF, sadarbojoties ar SIA "Arčers", ir iespēja par katru būvdarbu un materiālu pozīciju rīkot cenu aptauju un izvēlēties lētāko/izdevīgāko piedāvājumu.
Vadoties pēc tehniskā projekta, sporta kompleksa ģenerālbūvnieka SIA "Arčers", LFF darba grupas sporta kompleksa rekonstrukcijas jautājumā un sertificēta tāmētāja aprēķiniem, šī brīža sporta kompleksa provizoriskās būvizmaksas ir 13,5 miljonu eiro apmērā. Šī summa ietver visu nepieciešamo futbola spēļu aizvadīšanai, bet neietver aprīkojumu, mēbeles, interjeru un citas vienības komercplatībām. Vadoties pēc tendencēm, ir pamatotas cerības, ka būvniecības izmaksas varētu samazināties, taču drošības dēļ LFF paredz abus iespējamos scenārijus, tai skaitā arī cenu palielinājumu. Šādu viedokli paudusi arī LFF Iepirkumu komisija, kas pēc vispārējās būvniecības prakses rekomendē paredzēt dažādus izmaksu scenārijus. Izmaksu diapazonam nebūtu pamats svārstīties vairāk par 10% vienā vai otrā virzienā, līdz ar to diapazons celtniecības darbu izmaksām varētu svārstīties no 12,204 miljoniem eiro līdz 14,916 miljoniem eiro.
Kopš projekta uzsākšanas provizoriskās rekonstrukcijas izmaksas ir pārsniegušas 2012. gadā veiktajos aprēķinos prognozētos 6,4 miljonus eiro. Būtiskākie faktori, kas ietekmējuši plānotās izmaksas, ir stadiona stāvu platību palielinājums no 4600 m2 līdz 11190 m2, gala tribīņu ieviešana (1526 m2 platības palielinājums), galvenās tribīnes 3083 m2 palielinājums, kas ietver sporta infrastruktūras uzlabojumus, "Hospitality" zonas palielinājumu ar mērķi nodrošināt UEFA prasību izpildi un stadiona daudzpusīgāku pielietojumu, mediju darba telpu uzlabojumus, komercplatību palielinājumu un LFF biroja palielinājumu, ņemot vērā nākotnes attīstības perspektīvas, kā arī Ērgļu ielas tribīnes palielinājumu par 1971 m2, ietverot LFF vajadzībām nepieciešamās noliktavas un potenciālās šautuves izvietošanu.
Sporta kompleksa salīdzinošie rādītāji
Sporta kompleksa salīdzinošie rādītāji
Sporta kompleksa salīdzinošie rādītāji
Tāpat projekta attīstības gaitā fiksētie papildu sadārdzinājumi skar 2015. gada jūnijā pieņemto MK noteikumu Nr. 312, LBN 016-15 Būvakustika, kas nosaka nepieciešamību paredzēt ievērojamākus prettrokšņa pasākumus. Projektā bija nepieciešams paredzēt ievērojamus trokšņu absorbcijas pasākumus – stadiona stūru noslēgšanu, gala tribīņu sienu izbūvi, akustisko materiālu pielietojumu jumta konstrukcijā un citus akustiskos risinājumus. Augstākminētais darīts, respektējot iedzīvotāju viedokli, jo tieši iespējamie trokšņi bija lielākās bažas, kuras izteica apkārtējo māju iedzīvotāji. Ar šo LFF vēlas apkārtējo māju iedzīvotājus nomierināt, jo esam darījuši visu iespējamo, lai samazinātu trokšņu ietekmi uz apkārtējām mājām. Sakārtotā vide būs kā kompensācija par pāris dienām gadā, kurās, iespējams, nāksies sajust kādas neērtības, kas saistītas ar trokšņiem.
Papildus paredzēta arī futbola laukuma apsilde, kā arī ieviestas visas nepieciešamās regulas, lai stadions atbilstu UEFA ceturtās jeb otrās augstākās infrastruktūras kategorijas prasībām. Līdztekus tam ņemtas vērā un plānojumā ieviestas atbilstības Rīgas pilsētas būvvaldes, Valsts kultūrpieminekļu aizsardzības inspekcijas un Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes izvirzītajām prasībām un rekomendācijām.
Viss augstākminētais nodrošina, ka sporta kompleksā ietilpstošais futbola stadions atbildīs UEFA ceturtās kategorijas stadiona ietilpībai (izņemot faktisko sēdvietu skaitu). Trešā kategorija, kuras prasību atbilstība ļauj stadionā aizvadīt nacionālo izlašu spēles, pieprasa kā minimums 4500 skatītāju vietas (stadionā būs nedaudz zem 5700 skatītāju vietām). UEFA reglaments nosaka, ka nacionālo izlašu spēlēm jānorisinās trešās vai ceturtās kategorijas stadionos. Stadiona ietilpības jautājums vairākkārt pārspriests arī ar UEFA un FIFA atbildīgajām amatpersonām, un esošais risinājums no viņu puses uzskatāms par optimālu. Futbola laukuma izmērs būs UEFA trešajai un ceturtajai kategorijai standartizētie 105x68 metri.
Stadiona plānojumā būtiski ņemti vērā LFF pasūtītās līdzjutēju aptaujas rezultāti, kurā futbola līdzjutēji paši noteica savas prioritātes, apmeklējot futbola spēli klātienē. Zemāk redzams, ka līdzjutēju būtiskākā nepieciešamība ir laba redzamība un komforts, kas jaunajā stadionā tiks pilnībā nodrošināts. Tāpat ņemtas vērā virkne līdzjutēju vēlmju, kas saistītas ar stadiona sastāvošajām komponentēm.
Līdzjutēju aptaujas rezultāti
Līdzjutēju aptaujas rezultāti
Lai arī nokļūšanu stadionā ar personīgo transportu kā vēlamo veidu norāda 37 % aptaujas respondentu, tomēr absolūtais vairākums norāda, ka stadionā labprāt ierastos, izmantojot citus nokļūšanas veidus. Šajā kontekstā ir jāapsveic Rīgas domes iniciatīva sakārtot Kr. Barona ielu, kur līdztekus jau tā labajam sabiedriskā transporta nodrošinājumam uzlabosies arī iespēja stadionā nokļūt ar velosipēdu. Lai arī stadionā šobrīd paredzētas ap 40 velonovietnes, palielinoties nepieciešamībai, stadionā velonovietņu skaits tiks palielināts. Zemāk redzami aptaujas rezultāti, kas skar līdzjutēju nokļūšanu stadionā, kā arī shematiskajā attēlojumā redzama sabiedriskā transporta un autostāvvietu pieejamība stadiona apkārtnē. Papildus tam plānots meklēt risinājumus ar "Rīgas satiksmi", lai līdzīgi kā citur pasaulē futbola spēles biļete kalpotu kā sabiedriskā transporta biļete nokļūšanai uz un no stadiona.
Līdzjutēju aptaujas rezultāti
sabiedriskā transporta pieejamība
Kā jau iepriekš skaidrots, liela daļa finansējuma, kas nepieciešams projekta realizēšanai, nāks no UEFA piešķirtajiem futbola infrastruktūras programmas līdzekļiem, kas ir apvienoti konkrēti šī projekta realizēšanai, tomēr tie veido tikai daļu no kopējā nepieciešamā projekta budžeta. LFF nav spējīga tik lielu projektu realizēt ar tikai saviem un UEFA piešķirtajiem līdzekļiem, turklāt LFF kategoriski nav ieinteresēta būtiski negatīvi iespaidot arī citu futbola infrastruktūras projektu realizāciju Latvijā. Pašlaik LFF izstrādā rekonstrukcijas projekta finansējuma piesaistes modeli, kas tiks prezentēts LFF Valdei tās februāra tikšanās reizē, kā arī veic pārrunas ar Rīgas domi un valsti, kuru atbalsts tik liela projekta veiksmīgai realizēšanai ir ļoti būtisks.
Vēršam uzmanību uz to, ka stadiona projekta izstrāde bija paredzēta LFF infrastruktūras attīstības programmā, kas tika izstrādāta jau 2010. gadā, bet bez UEFA un FIFA atbalsta un lēmuma par tā nepieciešamību stadiona būvniecība nebūtu iespējama. Lai arī infrastruktūras atbalsta programmu izlietojums ir katras federācijas kompetencē, šāda apmēra ieguldījumus UEFA izvērtē atsevišķi, tam dodot savu atzinumu. UEFA un LFF vairākkārt ir uzsvērusi, ka šādas infrastruktūras izbūve būtu klubu, pašvaldības vai valsts funkcija, taču, apzinoties Latvijas futbola klubu rocību un to, ka pastāv risks, ka līdz ar "Skonto" stadiona nojaukšanu UEFA būtu spiesta lemt par Latvijas izlases mājas spēļu aizvadīšanu ārpus valsts robežām, no UEFA puses tika pieņemts lēmums pilnā mērā atbalstīt stadiona projektu.
LFF ir pateicīga Rīgas domei par līdzšinējo sadarbību, nodrošinot iespēju plānot stadionu zemes īpašumā, taču, ņemot vērā, ka teritorija arī turpmāk paliks pašvaldības īpašumā, LFF cer, ka Rīgas dome ar savu ieguldījumu iesaistīsies projekta realizācijā. Tāpat izteikti būtisks pašlaik ir arī valsts atbalsts, lai, veicot šāda apjoma ieguldījumus jaunajā futbola stadionā, būtiski neciestu citas futbola infrastruktūras attīstīšana. Jau 2014. gadā LFF vērsās pie valsts institūcijām ar lūgumu izskatīt iespēju atbalstīt futbola infrastruktūras attīstības programmas turpināšanu, kuru veiksmīgi uzsāka LFF, laika periodā no 2009. līdz 2014. gadam kopā ar pašvaldībām sporta infrastruktūras attīstībā ieguldot vairāk nekā 14 miljonus eiro un izbūvējot 60 "minipitch" laukumus, 15 pilna izmēra sporta laukumus, kā arī desmit skolu sporta laukumus, kur pašvaldības rekonstruēja arī skrejceļus, ģērbtuves, ielu vingrošanas rīkus utt. Ir svarīgi šo infrastruktūras attīstības programmu turpināt, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai, ņemot vērā LFF iesniegumu, ir uzdots darba grupā izstrādāt kopējo sporta infrastruktūras attīstības koncepciju. LFF tuvākajā laikā papildinās savu iepriekšējo piedāvājumu ar jauniem priekšlikumiem.
Pirmie darbi teritorijā būs būvlaukuma sagatavošana, kas nozīmē teritorijā esošās vecās tribīnes nojaukšanu un liekās grunts izvešanu, un LFF vēlas pēc iespējas ātrāku darbu uzsākšanu. Līdz ar pirmo būvdarbu sākšanos visa aktuālā informācija par sporta kompleksu būs atrodama mājaslapā www.futbolamajas.lv, kas pašlaik atrodas savas jaunās versijas izstrādē.
Sporta kompleksā ietilps futbola stadions ar visu nepieciešamo infrastruktūru, tostarp paredzēts arī Latvijas futbola muzejs, rehabilitācijas centrs, kafejnīca, sporta laukums apkārtējām skolām, autostāvvieta, LFF birojs. Sporta komplekss pēc tā rekonstrukcijas kļūs par Latvijas futbola mājām.
Latvijas Futbola federācija
