Latvijas nacionālā futbola izlase pirmdien, 5. oktobrī uzsāks gatavošanos “EURO 2016” kvalifikācijas turnīra spēlēm ar Islandi un Kazahstānu.
Vienlaikus ar valstsvienības kandidātu saraksta paziņošanu, Latvijas izlases galvenais treneris Marians Pahars intervijā LFF.lv stāsta par Jāņa Ikaunieka atgriešanos izlasē, atgādina par iespēju katram jaunam futbolistam sevi pierādīt valstsvienības treneru acīs, raksturo gaidāmo pretinieku – “EURO 2016” finālturnīra dalībnieci Islandi, kā arī uzsver līdzjutēju atbalsta nozīmi komandas sekmīgu rezultātu sasniegšanā katrā spēlē, neatkarīgi no situācijas turnīra tabulā.
INTERVIJA AR MARIANU PAHARU
LFF.lv: Salīdzinot ar septembra spēlēm, kandidātu sarakstu papildinājis pussargs Jānis Ikaunieks. Vai tas nozīmē, ka ar viņa veselību viss kārtībā un valstsvienība ar viņu rēķinās par visiem 100 procentiem?
Marians Pahars: “Jānis pēc traumas sadziedēšanas jau spēlēja sava klub rindās Francijā. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, viņš ir vesels. Skaidrs, ka vēl ir jūtams neliels diskomforts pēc traumas, bet viņš jau trenējas pilnā apjomā klubā. Principā viņam bija jābūt ar mums jau iepriekšējā nometnē... Jānis ir stabils Latvijas izlases spēlētājs. Nav šaubu par viņa spējām palīdzēt mūsu komandai.
Tikmēr kandidātu sarakstā šoreiz nav iekļauts Edgars Jermolajevs. Gribētu uzsvērt, ka Edgars kopumā ļoti labi sevi parādīja izlases nometnē septembrī. Skaidrs, ka visu šodien nosaka katra futbolista pašreizējais līmenis. Mēs vienmēr dodam iespēju jaunajiem spēlētājiem, kuri sevi labi parāda kluba rindās, it īpaši, Latvijas Virslīgas čempionātā. Septembrī izsaucām Edgaru, mums bija iespēja viņu vērtēt klātienē. Edgars labi spēlē kluba rindās, ir viens no “Skonto FC” līderiem. Protams, šoreiz viņam nebija iespējas sevi pierādīt Latvijas izlases spēlēs, bet mēs varējām novērtēt viņa gatavību. Viņš ir labs puisis. Ja Edgars nākotnē progresēs un arī turpmāk kluba rindās rādīs līdera cienīgas īpašības, tad viņš noteikti atgriezīsies Latvijas izlases rindās.
Valstsvienībā vienmēr notiek spēlētāju rotācija un paaudžu maiņa. Ja spēlētājs sevi pierāda, tas es esmu tas, kurš šādam spēlētājam noteikti dos iespēju.
Kopumā esmu palicis apmierināts ar Edgara Jermolajeva klātbūtni izlases nometnē. Es ceru, ka arī citiem jaunajiem futbolistiem šis vienlaikus kļūs par lielu stimulu tam, lai tiektos iekļūt Latvijas izlasē. Edgaram bija iespēja klātienē redzēt un sajust šo līmeni, saprast izlases prasības un akcentus. Domāju, ka turpmāk viss būs atkarīgs no viņa paša. Tāpēc šī bija pozitīva abpusējā iepazīšanās. Edgars kopumā sevi labi parādīja.
Cita lieta, ka izlasē ir konkurence. Mēs paskatījāmies, kopā ar treneriem nonācām pie kopsaucēja, ka nedaudz viņam šobrīd vēl pietrūkst... Jāsaprot, ka mēs spēlējam ar ļoti spēcīgiem pretiniekiem un katram futbolistam savs līmenis pakāpeniski jāpaaugstina, lai varētu spēlēt šajā līmenī. Mēs esam atvērti jaunu spēlētāju uzaicinājumam izlasē. Ja futbolists spēs sevi pierādīt kluba rindās, tad katram būs iespēja tikt izsauktam valstsvienībā, kur jau tālāk viss būs atkarīgs no paša spēlētāja!”
LFF.lv: Mūsu tuvākie pretinieki Islande pirmo reizi ir iekļuvusi UEFA Eiropas čempionāta finālturnīrā. Kas ir šīs komandas pašreizējās stiprās puses un kādi izšķirošie faktori, Jūsuprāt, veicinājuši šīs valsts futbola attīstību? Ko Latvijas futbols var mācīties no Islandes piemēra?
Marians Pahars: “Skaidrs, ka Islande jau ne pirmo gadu futbolā ļoti strauji progresē. Jau iepriekšējā kvalifikācijas ciklā viņi tikai pārspēlēs divu spēļu summā zaudēja Horvātijai. Pēdējo gadu laikā ir vērojams šīs komandas progress. Ir daudz dažādas detaļas, kas to ietekmēja. Izaugusi laba spēlētāju paaudze, arī treneru štābs ir ļoti kvalificēts. Es personīgi esmu runājis gan ar Larsu Lāgerbeku, gan viņa pašreizējo asistentu un nākamo šīs izlases galveno treneri Heimiru Halgrimsonu. Mums ir izveidojušās labas attiecības arī personīgā līmenī, arī ārpus izlases nometnes un spēļu laikiem esam sazvanījušies vairākkārt, tikāmies un runājām arī šogad jūlijā Sanktpēterburgā notikušajā Pasaules kausa kvalifikācijas izlozē.
Skaidrs, ka Islande ir ļoti organizēta komanda. Vērojams ļoti liels treneru korpusa paveiktais darbs. Kā jau teicu, šobrīd veiksmīgi sakrituši arī daudzi faktori – gan talantīgo spēlētāju paaudzes izaugsme, gan arī regulāra šo spēlētāju spēļu prakse ārvalstu čempionātu klubos.
No vietējā čempionāta Islandes izlasē pašlaik praktiski nav futbolistu pamatsastāvā. Islandei ir labi izpildītāji. Tas pats Lars Lāgerbeks ir izteicies par to, ka viņi nevaram līdzvērtīgi aizvietot savus līderus... Katrā komandā nepieciešami līderi. Tā ir pati svarīgākā sastāvdaļa. Pat Islandes izlase – pēc viņu galvenā trenera sniegtās statistikas – nevar gūt vārtus un uzvarēt, ja komandām nav visi labākie spēlētāji sapulcināti konkrētajā spēlē. Tas pats attiecas arī uz mūsu komandu, tas pats arī attiecas uz Nīderlandes izlasi, kura bez tā paša Arjena Robena ierindā pašlaik izjūt grūtības ar kvalificēšanos finālturnīram. Tāpēc viss atkarīgs no spēlētājiem, no izpildītājiem.
Tas, kas līdz šim bija Islandes izlasei visa kvalifikācijas cikla laikā - tā ir sastāva stabilitāte. Šīs komandas spēlētājiem ir salīdzinoši maz brīdinājumu kvalifikācijas cikla laikā.... Arī šim momentam tiek likts liels akcents, proti, lai iespējami neviens no pamatsastāva futbolistiem neizlaistu spēles brīdinājumu dēļ. Atkārtošos – Islandei ir laba komanda, labi spēlētāji, labi treneri un savi līdzjutēji – ir daudz faktoru, kas palīdzējuši komandai progresēt šo gadu garumā. Man personīgi šī komanda ļoti simpatizē. Jā, varbūt tajā nav top pasaules līmeņa spēlētāju kā, piemēram, Nīderlandei un Turcijai, bet vidējais komandas līmenis ir augsts. Esam ar viņiem jau tikušies, zinām, kāds ir viņu līmenis.
Tā ir organizēta komanda ar individuāli spēcīgiem futbolistiem, kuri izpilda treneru norādījumus. Neteikšu, ka viņi spēlē ļoti virtuozi vai ļoti kombinacionāli... Spēle ir maksimāli vienkāršota, vienlaikus viņi šo spēli noveduši līdz automātiskuma līmenim.
Pat, ja tie ir parasti bumbas iemetieni aiz garo pretinieku aizsargu mugurām, viņi to dara ļoti labi. Viņi spēj aizķerties aiz bumbām. Plus, Islandes izlasei ir tāds spēlētājs kā Gulfijs Sigurdsons. Viņš ir augsta līmeņa spēlētājs, virtuozs, kurš var pilnveidot šo vienkāršo spēli, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu.
Ko mēs varam mācīties no Islandes? Līmenis ir atšķirīgs, spēlētāji ir atšķirīgi. Mums šobrīd varbūt nevajadzētu skatīties uz to, ko mēs varam paņemt no Islandes. Šīs izlases spēlētāji spēlē labos ārzemju klubos. Arī daudzi mūsu spēlētāji šobrīd spēlē ārzemēs, spēlē labi, arī mūsu puišu pārstāvētie klubi neieņem pēdējās vietas savos čempionātos... Tas kopsummā, protams, sniedz pozitīvu iespaidu arī uz Latvijas izlasi. Futbolisti gūst augsta līmeņa spēļu pieredzi, kļūst spēcīgāki un pieredzējušāki. Arī uzvarētāju psiholoģija tiek izstrādāta. Daudz kas atkarīgs no spēlētāja iekšējās pārliecības. Islandes spēlētāji nebaidās spēlēt arī ar spēcīgiem pretiniekiem, ko lieliski parādīja divas uzvaras pār Nīderlandi, kas savukārt jau liecina par to, ka tas nenotika nejauši. Tās ir lietas, no kurām mēs varam pamācīties no pašreizējās Islandes izlases.”
LFF.lv: Ņemot vērā šī kvalifikācijas cikla rezultātus, kur ir Islandes izlase ir bīstamāka – mājās vai izbraukumā? Kādi būs izšķirošie faktori sekmīga rezultāta sasniegšanai Reikjavīkā?
Marians Pahars: “Grūti teikt. Kā vienmēr, to ietekmē daudzi faktori. Esmu redzējis visas Islandes spēles šajā ciklā. Piemēram, mačā pret Nīderlandi viesos Islande varēja gan uzvarēt, gan zaudēt... Šī komanda vienmēr izmanto savas spēcīgākās puses. Praktiski neielaiž vārtus, ļoti pārliecinoši un droši spēlē aizsardzībā. Šīs ir noteicošas lietas rezultāta sasniegšanā. Ar Kazahstānu mājās septembrī Islandei bija nepieciešams vismaz neizšķirts, lai kvalificētos finālturnīram. Viņi domā pragmatiski. Tur, kur nevajag, viņi lieku darbu nedarīs. Viņu rīcība ir gudra un pārdomāta jebkurā aspektā. Tāpēc grūti vērtēt, kur šī komanda ir bīstamāka – mājās vai viesos... Abos gadījumos viņu rādītāji ir ļoti līdzīgi. Redzams, ka komandas stils nemainās, taktika arī. Stabils sniegums dod viņiem nepieciešamo rezultātu.
Mūsu uzdevums katrā spēlē paliek nemainīgs. Protams, mēs vēlamies gūt vārtus, vēlamies sasniegt rezultātu, vēlamies uzvarēt! Uz katru spēli mēs noskaņojamies ļoti nopietni. Tomēr tikai ar vēlēšanos gūt vārtus vien nepietiek, tas ir jāmāk izdarīt... Šeit viss atkarīgs no spēlētāju individuālās meistarības, tāpēc katri gūtie vārti izlases līmeņa spēlē ir īpaši. Lai tos sasniegtu – nepieciešams raksturs, meistarība, veiksme.
Skaidrs, ka Islande savās mājās savu līdzjutēju priekšā vēlēsies arī nospēlēt sekmīgi. Viņi vēlas vienlaikus apliecināt visiem to, ka kvalificēšanās finālturnīram nav bijusi nejaušība. Taču arī mums ir savi uzdevumi. Neskatoties uz situāciju turnīra tabulā, mums katra spēle ir nopietns pārbaudījums. Spēle izlases līmenī – tā ir futbolistu iespēja pievērst sev uzmanību, iespēja gūt vērtīgus reitinga punktus... Kādam tā ir iespēja iekļūt sastāvā, pierādīt sevi, gūt vārtus, uzlabot individuālo statistiku... Ļoti daudz momentu, kas ir motivējoši un 10. oktobrī dzīs mūsu komandu uz priekšu!”
LFF.lv: Latvijas nacionālā futbola izlases darba plānā tiek pieteikti arī slēgtie treniņi. Kāds ir izlases galvenā trenera profesionālais pamatojums šāda principa nepieciešamībai valstsvienības darba procesā?
Marians Pahars: “Slēgtie treniņi komandas darba plānā – tā ir ierasta prakse jebkurā izlasē, jebkurā klubā. Tam pamatā ir viena ideja – privātums. Ir lietas, kas ir atklātas un ir lietas, kas paliek iekšējas, proti, tikai komandas redzeslokā. Mēs kā kolektīvs vēlamies dažkārt pabūt kopā. Ir momenti treniņprocesā, kurus mēs vēlamies iespēlēt un atstrādāt šādos slēgtajos treniņos ar mērķi, lai šī informācija nenonāk un netiek apspriesta ārpusē. Dažos treniņos jau tiek iespēlēts noteikts sastāvs vai spēlētāju virknējums. Šāds lēmums ir pamatots.
Profesionāli futbola speciālisti un domāju, ka arī parasti līdzjutēji to lieliski saprot. Šodien informācijas plūsma ir ļoti liela un operatīva, arī mūsu līdzjutēji šajā ziņā ar katru spēli kļūst izglītotāki. Informācija mūsdienās kļuvusi par galveno resursu, tāpēc dažkārt cilvēki arī vēlas norobežoties no tās. Jo tuvāk nāk katra attiecīgā spēle, jo lielāka iespējamība, ka uzmanība tiek novērsta uz citām lietām... Mazākā būtiskā detaļa var tikt palaista garām, un tālāk neizdosies sasniegt vēlamo rezultātu spēlēs.
Kā Latvijas nacionālā futbola izlase mēs vienmēr esam bijuši atklāti dažādos jautājumos un arī komunikācijas jomā esam atvērti dažādos jautājumos. Visu varam atrisināt profesionāli, taču cilvēkiem arī jāsaprot, ka ir treniņi, kad mēs vēlamies pabūt vieni.”
LFF.lv: Spēle pret Kazahstānu būs pēdējā mājas spēle 2015. gadā. Kāds ir valstsvienības galvenā trenera novēlējums futbola līdzjutējiem pirms šīs spēles, kas varbūt tikai tagad, lasot šo interviju, gatavojas pieņemt lēmumu par tās apmeklēšanu klātienē?
Marians Pahars: “Pirmkārt, esmu pārliecināts, ka 13. oktobra vakarā Skonto stadions būs pilns. Šī vienlaikus var kļūt par svarīgu spēli turnīra tabulas kopvērtējuma vietu sadalīšanā. Kazahstānas izlase nav vāja komanda, ticiet man... Tāpēc gaidāma ļoti interesanta spēle. Turklāt pēc 0:0 neizšķirta rezultāta pagājušajā gadā Astanā, gan mēs, gan kazahi vēlamies tikt skaidrībā, kurš galu galā ir spēcīgāks futbola laukumā... Vēlēšanās pierādīt savu pārākumu ir liela motivācija mums visiem kopā pierādīt sevi no labākās puses šajā spēlē.
Īsteni futbola līdzjutēji nāk un atbalsta savu komandu neatkarīgi no tā, pret kādiem futbolistiem viņu komanda spēlē. Līdzjutēji nāk uz stadionu atbalstīt savus futbolistus. Esmu pārliecināts, ka mūs atbalstīs viss stadions. Iespējams, tieši šādā brīdī līdzjutēju atbalsts mums būs īpaši svarīgs, jo tieši līdzvērtīgu pretinieku spēlē dažkārt izšķirošo lomu spēlē tieši 12. spēlētājs jeb fani tribīnēs! Tāpēc šis faktors ir ļoti būtisks. Mēs futbolu spēlējam mūsu faniem, nevienam citam!
Arī iepriekšējās valstsvienības spēlēs mūsu līdzjutēju atbalsts bija fantastisks. Paldies visiem par to! Brīdī, kad spēlē pret Čehiju nonācām zaudētājos ar 0:2, un varēja būs arī sliktāk, mēs redzējām un jutām, ka mūsu fani mūs dzen uz priekšu... Mūsu fani redz, ka komanda var izdarīt daudz vairāk. Tieši tas arī pamudināja mūs otrajā puslaikā iet uz priekšu, cīnīties līdz galam... Beigās var teikt, ka Čehijas izlase mūsu mājās knapi tika sveikā cauri. Tāpēc mēs katrā spēlē jūtam līdzjutēju atbalstu un tas ir ļoti svarīgs mums!”
Latvijas Futbola federācija
