"Kopumā par visu turnīru, protams, esam apmierināti. Otro reizi pēc kārtas manā vadībā tikām Elites kārtā. Spēlētājiem vēlreiz būs labi pretinieki, izaugsmei un progresam labas spēles.

Pirmā spēle bija pret Skotiju, un tas mačs laikam bija satura ziņā labākais mums šajā turnīrā. Parādītā futbola ziņā tas mačs priecēja visvairāk: pareizi pieņemti lēmumi, labs komandas darbs. Nesalūzām pēc tam, kad no 1:0 vadības nonācām iedzinējos ar 1:2. Tieši pretēji – sajutām, ka varam spēlēt ar skotiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Parādījām labu komandas sniegumu.

Spēlē pret Angliju virsroku laikam ņēma angļu statuss. Domāju, spēlētāji galvās jau pieņēma, ka būs grūti. Ātri ielaisti pirmie un otrie vārti salauza mūs morāli. Protams, jāņem vērā angļu spēlētāju augstā individuālā meistarība. Izskatījās, ka mēs laukumā bijām, lai vērotu, kā spēlē angļi, nevis lai traucētu viņiem spēlēt. Par to žēl vairāk nekā par rezultātu. Vajadzēja likt pretī raksturu, divcīņas, nevis dāvāt pretiniekiem savu apbrīnu. Pēc šīs spēles bija komandas sapulce, kurā izrunājām to visu.

Trešā spēle pret Lietuvu, Latvijas valsts svētkos. Jau no paša rīta varējām redzēt puišu noskaņojumu, visu dienu skanēja tikai patriotiska mūzika. Bija skaidrs, ka noskaņojums spēlei ir īstais. Svētki bija jānosvin ar uzvaru. Šajā mačā parādījās raksturs, pašaizliedzība, katrs sitās par sevi, par komandas biedru blakus, par visu komandu. Ar to šoreiz pietika uzvarai. Izmantojām divas no trim vārtu gūšanas iespējām spēlē. Jāteic gan, ka valsts svētkos Dievs svētīja Latviju. Izsitām bumbu no vārtu līnijas un vārtsargs paglāba. Lietuvas treneris labi noraksturoja spēli – leiši iznāca laukumā, lai spēlētu futbolu, bet mūsu puiši devās laukumā cīnīties."