- Apsveicu ar atgriešanos futbolā. Uz kādu brīdi biji izkritis no ierindas. Pastāsti par to, kā guvi traumu Latvijas izlases spēlē pret Ziemeļmaķedoniju!

- Tā bija spēles epizode. Man piespēlēja, lecu lēcienā tā, lai apstrādātu bumbu. Pretinieks man trāpīja pa apava malu, pa mazo kauliņu ar metāla korķi. Un tas salūza (iesmejas).

- Bet kādu laiciņu tu vēl paspēlēji…

- Jā. Es gan uzreiz sapratu, ka kaut kas ir noticis. Bija ļoti spēcīgs sitiens. Uzreiz pēc piezemēšanās sapratu, ka kaut kas ir noticis. Taču tajā brīdī vienīgās domas bija par palīdzēšanu komandai. Spēlei turpinoties, aizvien vairāk sapratu, ka nav labi. Tad nonācu no laukuma un uzliku ledu. Vēl skaidrāk visu sapratu lidmašīnā, kad novilku apavu un vairs nevarēju to dabūt atpakaļ.

- Kādas tobrīd bija sajūtas un domas galvā? Tikko atguvies no ilgas rehabilitācijas, tikko atsāki spēlēt, debitēji izlasē, un uzreiz vēl viens trieciens.

- Par debiju un pirmajiem vārtiem izlasē nemaz tik daudz nedomāju. Varbūt tāpēc, ka iepriekš jau bija pieredze ar nopietnu traumu pārvarēšanu. Debijas spēlē koncentrējos, lai palīdzētu komandai pret Ziemeļmaķedoniju. Nākamajā mačā guvu vārtus, bet pārdzīvoju par to, ka neiesitu otros. Par traumu – protams, bija vilšanās. Bet, pirmām emocijām norimstot, nospriedu – nekas traks – sadzīs. Kad uzzināju par operāciju, tad atkal sagumu.

- Šī, atšķirībā no iepriekšējām traumām, bija nevis novēršama ar labāku gatavošanos, bet vienkārši nelaimīga spēles epizode.

- Šobrīd pieredze jau iekrāta. Zinu, ka nekas mani neizsitīs no sliedēm un ka es atgriezīšos. Šī bija pirmā neveiksmīgā epizode, kas nebija atkarīga no manis. Bet šoreiz jau zināju, ka man ir spēks atgriezties un nepadoties.

- Cik labi ritēja atveseļošanās process?

- Bija arī mazas aizķeršanās, bet šī bija visātrākā rehabilitācija, kāda varēja būt ar šādu traumu. Katru dienu no astoņiem līdz pieciem strādāju, lai atgrieztos pēc iespējas ātrāk un labāk. Pēc atgriešanās Nīderlandē… mēs ļoti sasteidzām atveseļošanās procesu. Gan tāpēc, ka komanda sāka zaudēt daudz punktu, gan tāpēc, ka tuvojās izlases spēles, kas man ir ļoti svarīgas. Rehabilitācijas periodu saīsinājām par divām nedēļām. Tas bija mans priekšlikums. Nācās par to samaksāt ar jaunu traumu. Trenējos ar pretsāpju zālēm. Tagad esmu atpakaļ un gatavs cīnīties.

- Cik liela loma atveseļošanās procesā bija tavam pamatklubam "Parma"?

- 99%. Es piederu viņiem, nekas nenotiek bez viņu ziņas. Biju arī Itālijas klīnikā, labākajā Eiropā un varbūt pat visā pasaulē. Tur ir viss. Nedrīkstu tagad atklāt vārdus, bet tur ārstējas arī NBA un A Sērijas spēlētāji. Esmu ļoti pateicīgs klubam par sarūpēto atbalstu atlabšanā.

- Ar kādām izjūtām gaidīji izlozi?

- Parasti es nesekoju izlozēm, man tas nav tik svarīgi. Šoreiz man pirms izlozes Edmunds Novickis jautāja, kuru valsti es izvēlētos. Nospriedu, ka Anglija varētu būt interesantākā iespēja. Par pārējiem grandiem es aptuveni saprotu, ko no viņiem gaidīt. Bet par angļiem… man ir interesanti, kā es varēšu justies spēlē pret angļiem, cik ilgi es varēšu skriet. Gribas pārbaudīt sevi pret Angliju.

- Pārējo grozu izvēlē tev bija kādas preferences, ko izvēlēties?

- Tur, domāju, tā atšķirība vairs nav tik liela. Ar tā līmeņa komandām esam spēlējuši diezgan. Jā, protams, kvalitatīvāki futbolisti, bet nekas nepārspējams.

- Ar kādiem uzdevumiem komandas iekšienē gaidāt jauno kvalifikācijas ciklu?

- Visi saprotam, ka pret Andoru jāmēģina dabūt visi seši punkti. Par Angliju? Varam teikt jebko, bet jābūt reālistiem – tur būs ļoti, ļoti, ļoti grūti. It īpaši, ņemot vērā, cik daudzi pamatsastāva spēlētāji mums izkrituši no ierindas. Tagad diemžēl arī Renārs [Varslavāns]. Šobrīd fokusējamies tikai uz Andoru. Par Angliju domāsim vēlāk. Tad jau laika gaitā redzēsim, kā viss izvērsīsies.

- Tu esi viens no retajiem futbolistiem Latvijas izlasē, kuram līdz šim nav pieredzes spēlēs ar Andoru. Ko esi dzirdējis no čaļiem par šo pretinieku?

- Atceros no bērnības, ka vienmēr palika atmiņā tas mazais stadions ar sintētisko segumu. Tagad ir dabīgais laukums, tad nu visi runā par to. Būs grūta spēle. Nav viegli spēlēt pret šīm mazajām valstīm. Tas ir tāds vairāk regbijfutbols. Nebūs viegli, bet mēs zinām, kas mums jāpaveic, un uz to arī koncentrējamies.

- Tev pašam patīk regbijfutbols?

- Nē, tāda veida futbols man ne visai, bet ir jādara, kas jādara.