Latvijas Futbola federācijas (LFF) Futbola akadēmijas projekta ietvaros Latvijas U-15 izlase (2009. dz.g.) devās uz Ziemeļīriju, lai kopā ar mājinieku, Luksemburgas un Fēru salu izlasēm piedalītos UEFA organizētajā Attīstības turnīrā, kas tiek rīkots ar mērķi sniegt pirmo starptautisko pieredzi talantīgākajiem futbolistiem attiecīgajā vecumā, kā arī salīdzināt spējas pret citu valstu federāciju akadēmijām.
Vairākiem jaunajiem futbolistiem šī tik tiešām ir ne tikai pirmā starptautiskā pieredze, bet dažiem arī pirmā pieredze lidot, dzīvot viesnīcā, katru dienu aizvadīt treniņus un sajust nākotnes profesionālā futbola garšu caur dažādiem spēļu organizēšanas un gatavošanās principiem.
Arī būšanu tālu no mājām ir jāsāk "trenēt", jo teju ikviens no jaunajiem futbolistiem apliecināja, ka nākotnē grib spēlēt ārzemēs. Tas noteikti nav viegli būt prom no ģimenes, draugiem un ierastās ikdienas, tāpēc vērtīgs ieguvums ir jau šajā vecumā izmēģināt šo sajūtu, ka viss ierastais ir sasniedzams tikai caur telefona zvanu. Un tas attiecas arī uz vecākiem – sajust, kā bērni uz ilgāku laiku dodas prom spēlēt lielo futbolu. Paldies visiem vecākiem, kuri no agras bērnības ir izturējuši futbolista režīmu līdz šodienai, kas nozīmē, ka grūtākais ceļš ir paveikts. Protams, viss vēl ir priekšā, jo tagad pēc pirmā goda saņemšanas - būt izlasē -, varēs saprast, kā tuvākajā laikā izvērtīsies nākotne. Vēl nedaudz, un kādam jau priekšā U-17 un U-19 izlases, pirmie līgumi ar kādu no vietējiem klubiem, kādam varbūt uzsmaidīs laime un būs iespēja doties uz kādu ārvalstu akadēmiju. Bet tie ir tikai sapņi. Pats galvenais ir saņemt no LFF Futbola akadēmijas pilnvērtīgu atgriezenisko saiti par to, pie kā ir jāturpina strādāt, kas ir krietni jāuzlabo, jo no šī izbrauciena var izdarīt ļoti daudz secinājumu – ne tikai par U-15 jauniešiem, bet arī par sistēmu kopumā.
Viens ir pavisam skaidrs - šiem jauniešiem ikdienā ir jādod iespēja aizvadīt pēc iespējas vairāk konkurētspējīgu spēļu. Otrs – mums jāturpina mainīt domāšana jauniešu futbolā, mazāk joprojām jādomā par rezultātu uz tablo, bet vairāk jākoncentrējas uz katra futbolista īpašajām prasmēm, talantu, radot sajūtu, ka kļūdas šajā vecumā ir pieļaujamas. Mums nepieciešami gudri un drosmīgi futbolisti, kuri nebaidīsies kļūdīties. Šie aspekti būtu tie, kuri būtu jāpaņem katram Latvijas futbola klubam, kas audzina jaunos futbolistus.
Ko tad mēs iespējām pret Luksemburgu, Ziemeļīriju un Fēru salām?
Latvija - Luksemburga
Pirmo spēli aizvadījām Ziemeļīrijas dienvidos Varenpointā pret Luksemburgu, kas bija fiziski spēcīga un mentāli gatava jebkuram pretiniekam. Luksemburga ģeogrāfiski atrodas izcilā vietā, lai regulāri savus talantīgos jauniešus nodrošinātu ar augsta līmeņa spēlēm pret vadošajiem klubiem no Vācijas, Francijas un Beļģijas. Un šobrīd jau var teikt, ka jaunie luksemburgieši Eiropā kotējas augstu. Tas arī pierādījās spēlē pret Latviju, kurā mums vajadzēja rādīt savu spēju maksimumu, lai pilnvērtīgi turētos pretī.
Pirmais pārbaudījums uz ļoti slapja un dubļaina laukuma izvērtās grūts, taču Latvija pirmā izvirzījās vadībā, kad pēc vairākām kombinācijām vārtus guva Mārtiņš Mikus Rozītis. Īpaši šajā spēlē bija atzīmējams vārtsargs Emīls Freimanis, kuru pēc spēles vietējie pavadīja ar aplausiem, jo vārtos parādīja fantastisku sniegumu, ko vēl paspilgtināja atvairītais 11 metru soda sitiens. Beigās rezultāts varēja būt lielāks, taču treneri savos blociņos varēja veikt gana daudz pierakstu, lai saprastu, pie kā ir jāturpina strādāt.
Latvija - Ziemeļīrija
Otrā spēlē pret Ziemeļīriju turpat netālu no viesnīcas Ņūrijas pilsētā. Stadions jau lielāks, kur ikdienā spēles aizvada Ziemeļīrijas augstākās līgas klubs "Newry City". Arī vietējie bija sanākuši kuplākā skaitā, jo kā nekā – vietējie talanti. Tribīnēs skautu sektorā atradās teju visu Anglijas Premjerlīgas klubu skauti, kuri pavisam noteikti savos blociņos vēlējās ierakstīt vairākus ziemeļīru vārdus. Jācer, ka blociņos izdevās ielauzties arī kādam latvietim.
Pirmais puslaiks vairāk aizritēja laukuma vidusdaļā, un bīstami momenti neizveidojās, taču otrajā puslaikā mūsu jaunieši iesēdās aizsardzībā un vairs nespēja no tās izkļūt. Arī šajā spēlē izcili vārtos spēlēja Emīls Freimanis, kurš savējos glāba teju katrā uzbrukumā. Diemžēl spēles 87. minūtē ziemeļīri izrāva uzvaru. Jāsaka, ka pelnītu, taču pēc šīs spēles radās jautājumi tieši par uzdrīkstēšanos un bailēm kļūdīties.
Pēc divām aizvadītajām spēlēm uz ļoti mīkstiem laukumiem bija nepieciešama neliela pauze, tāpēc divas dienas tika aizvadītas ar viegliem treniņiem, spēļu analīzēm un ķermeņa aktivizācijām, jo priekšā vēl spēle pret Fēru salām.
Latvija - Fēru salas
Laukums, kur aizvadījām pirmo spēli, bija kļuvis jau pavisam izaicinošs. Dubļi un dubļi. Iepriekšējā dienā vēl vietējai komandai šeit bija spēle, tāpēc pat mūsu puiši ieplēta acis par redzēto. Bet nekas – jāspēlē.
Šajā spēlē bijām pārāki gandrīz visos elementos, līdz ar to savus trīs vārtus iesitām. Varēja būt arī vairāk, taču rezultāts šeit nebija tik svarīgs, jo pēc noslēdzošās spēles mūsu puiši bija ieguvuši pašu pirmo starptautisko pieredzi. Arī pretinieki bija atbilstoši piemeklēti mūsu vajadzībām, lai varētu objektīvi novērtēt savu varējumu.
Noslēgumā var tikai uzsvērt, ka, runājot ar puišiem par sajūtām, ir liels prieks, ka gandrīz visiem tās bija identiskas – neatsverama un ļoti vajadzīga pieredze un labi pretinieki, lai novērtētu savas spējas.
Dalībniekus LFF Futbola akadēmijas aktivitātēm sezonas laikā izraugās reģionālo izlašu treneri, lai jaunie futbolisti kvalificētu treneru uzraudzībā un augstas konkurences apstākļos sekmētu savu izaugsmi un sagatavotos iespējamajiem nākotnes izsaukumiem uz Latvijas jauniešu izlasēm.
Šī bija jau vienpadsmitā LFF Futbola akadēmijas darbības sezona. Tā sevi pierādījusi kā vērtīgu atskaites punktu jaunatnes izlašu treneriem, kuri iegūst vispusīgu informāciju par labākajiem valsts jaunās paaudzes futbolistiem, kā arī kalpo kā palīgs jauniešu pārejai no futbola 8:8 uz futbolu 11:11.
