2017. gada UEFA Eiropas sieviešu futbola čempionāta kvalifikācijas priekšsacīkšu turnīrā Latvijas nacionālā sieviešu futbola izlase četru komandu konkurencē ierindojās 2. vietā, no tālākām sacensībām izstājoties. Latvijas izlase Moldovā notikušajā viena apļa grupas turnīrā ar rezultātu 3:4 piekāpās Luksemburgai, ar 1:0 pārspēja Moldovu un ar rezultātu 1:1 cīnījās neizšķirti ar Lietuvas futbolistēm.
Valstsvienības galvenais treneris Didzis Matīss, atgriežoties Latvijā pēc notikušā turnīra, intervijā LFF.lv mājaslapā atskatījās uz notikušajām spēlēm, vienlaikus novērtēja Latvijas sieviešu futbola izlases kopējo attīstību un nākotnes perspektīvas.
LIELĀ INTERVIJA AR DIDZI MATĪSU
LFF.lv: Kādi ir Jūsu kā komandas galvenā trenera galvenie izdarītie secinājumi pēc Moldovā notikušā kvalifikācijas turnīra un sagatavošanās posma pirms tam?
Didzis Matīss: “Sarūgtinājums ir joprojām par to, ka mērķis netika izpildīts! Mēs nesasniedzām to, kam gatavojāmies... Bet ir arī tādas lietas - gan sagatavošanās laikā, kā arī turnīra laikā, kuras lika paskatīties uz notikušo no citas puses. Secinājumi jau ir izdarīti. Tie tiek izvērtēti, ko mēs varētu uzlabot nākotnē.
Neslēpšu, ka arī jautājumā par savu nākotni šobrīd ir pārdomas... Vienlaikus runājot ar meitenēm, šī turnīra sagatavošanās posmā un arī pašā turnīrā ir bijušas ļoti daudz pozitīvas emocijas un lietas. Turnīra noslēdzošajā spēlē nospēlējām 1:1 ar Lietuvu, protams, tajā brīdī bija pārdzīvojumi, taču meitenes vēlāk izteicās, ka par visu notikušo turnīru kopumā jāsaskata pozitīvās lietas. Nevis jābēdājas, bet jāredz pozitīvais... Meitenes atzina man, ka viņas arī gribēja sasniegt mērķi, jo tika izdarīts liels darbs un arī pašā komandas spēlē vērojams progress, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Līdz ar to visi kopā izdarījām secinājumu, ka solis uz priekšu ir izdarīts gan spēles ziņā, gan attieksmes ziņā, gan profesionalitātes ziņā. Mani priecē, ka šis kolektīvs bija noskaņots konkrētam mērķim. Viena otru meitenes dzina uz priekšu. Neviena meitene neizkrita no kolektīva. Jaunās saliedējās ar pieredzējušajām spēlētājām, strādāja kopā. Ņemot vērā to, pozitīvi ir tas, ka ir nākotne, uz ko mēs visi kopā varam iet. Bet, lai to sasniegtu, jāpieliek profesionalitātē tādā ziņā, ka divreiz vairāk jāstrādā ikdienā. Ar to laiku, ka ir izlasē, nepietiek. Jāstrādā arī klubos!
Šajā situācijā arī klubu vadītājiem un treneriem jākļūst divreiz prasīgākiem pret meitenēm. Saprotu – tas būs grūti... Taču, kā man labs draugs un kolēģis no Igaunijas teica: “Neaizmirsti arī to, ka sieviešu un meiteņu futbols - tā vienlaikus ir sociālā programma mūsu valstīs. Un attieksmes un profesionalitātes ziņā šobrīd to nevar salīdzināt ar tādām valstīm, kā Anglija, Zviedrija, Norvēģija un citas. Līdz ar to, mēs šeit pildām tādu kā misiju futbola popularizēšanai savā valstī! Mēs arī Latvijā uz to ejam. Domāju, ka šogad aizvadīto nedēļu laikā, tāda līdzi sekošana sieviešu futbolam un atbalsts, kādu mēs saņēmām, nebija sajusts iepriekš nekad! Tas bija ļoti patīkami! Līdz ar to arī tāpēc aizvadīto turnīru es vērtēju tikai pozitīvi!”
LFF.lv: Ja sieviešu futbolam Latvijā, pēc Jūsu domām, vienlaikus ir sociāla funkcija, vai esam tiesīgi no futbolistēm prasīt profesionālu attieksmi izlases līmenī?
Didzis Matīss: “Tā ir Latvijas izlase. Šajā situācijā nevar būt ne runas par kādu amatierisma pieeju. Tā ir izlase, kur futboliste aizstāv valsts godu starptautiskā arēnā! Futbolistei jāpieiet profesionāli visiem jautājumiem! Protams, katra futboliste ierodas izlasē arī savu personīgu iemeslu dēļ, bet viņām visām jāsaprot arī tas, kur viņas nonākušas! Ne tikai izlases laikā, bet arī līdz tam jābūt profesionālam un jādzīvo ar mērķi iekļūt izlasē!
Kas attiecas par futbolistu sevis ziedošanu izlases labā, kā piemēru varu minēt, ka dažas meitenes aizvadīto četru mēnešu laikā tieši nemeklēja sev darbu vai pat gluži pretēji – aizgāja no darba izlases dēļ! Viņas tādējādi ziedojās mērķim no visas sirds, kuru vēlējās kopā sasniegt! Līdz ar to tas ir paraugs un attieksmes piemērs visām pārējām meitenēm. Futbolistēm jāsaprot – ja viņas neziedosies mērķim, tad rezultāts izlasē arī izpaliks!
Šajā turnīrā dažbrīd mums pietrūka veiksmes. Es saprotu, ka bijām visjaunākā komanda turnīrā – 20, 2 gadi bija izlases vidējais vecums. Jā, tā ir jauna izlase, bet viņām ir jāieaudzina profesionālisms attieksmes ziņā. Un to ne tikai es kā galvenais treneris varu izdarīt kopā ar saviem palīgiem, bet arī tam ir jānotiek arī ģimenes lokā un klubā ar treneriem, kas ikdienā strādā ar šīm spēlētājām. Tāpēc es gribu griezties pie visiem treneriem, lai viņi ikdienā attiecas profesionālāk pret visām meitenēm! Ja ir tādas futbolistes, ar kurām ir vērts strādāt vairāk, tad tas ir jādara profesionāli! Tādā ziņā nākotnē mēs izlasē iegūsim vairāk profesionālās spēlētājas!
Mēs nevaram apstāties pie izaugsmes, ja, piemēram, man ir vecāka gada gājuma meitene, kurai ir 24 gadi – arī viņa nevar apstāties izaugsmē! Ja šāda futboliste atnāk uz komandu, tad trenerim ir jādot viss zināšanu kopums, lai viņa attīstās nevis regresē. Diemžēl šodien novērojams arī regress vecākajās spēlētājās! Iemesls – treniņu process Latvijas klubos ikdienā neatbilst profesionāliem standartiem! Šādā situācijā – ja jaunās meitenes ienāk tādā komandā, darbs pie viņu individuālās attīstības apstājas, rodas problēmas. Ideālajā situācijā vajadzētu būt tā, kad attīstībā aug gan vecākās, gan arī jaunās futbolistes!
Nevēlos minēt konkrētus klubus, bet sarunās ar futbolistēm es dzirdu, ka tāda problēma Latvijas klubos eksistē. Kā to atrisināt? To var atrisināt ne tikai treneris, bet arī pašas spēlētājas. Nevar būt tāda situācija, ka uz treniņu atnāk, piemēram, piecas spēlētājas. Nepieciešams meklēt iekšēju motivāciju! Arī zēnu futbolā starpposms – no trīspadsmit līdz septiņpadsmit gadiem – ir problemātisks. Arī meiteņu futbolā tā ir. Kaut kādā mērā treniņu process šādā vecumā sāk zust. Mums savukārt kopumā nav tik daudz meiteņu... Attiecīgi, ja futboliste nokļūst vidē, kur viņa nespēj augt, tad viņa regresē!”
LFF.lv: Kādi, Jūsuprāt, ir pieejamie instrumenti šodien, lai novērstu šādu situāciju?
Didzis Matīss: “Es saprotu, ka nākotnē tas ir grūti un varbūt finansiāli to nevarēs izdarīt, taču kā viena no idejām - būtu izveidot kādu internāta tipa iestādi, kur šāda vecuma – 13 līdz 17 gadus vecas meitenes trenētos profesionāli ikdienā kopā ar mērķi pēc tam viņas novirzīt tālāk. Uzskatu, ka tieši šajā vecumā ir vērts ieguldīties šajās meitenēs, lai viņas pēc tam būtu konkurētspējīgas ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām!
Ja paskatāmies šodienas situāciju, tad mūsu futbolistes ārpus Latvijas nespēlē tāda līmeņa klubos, kuras viņas augtu. Taču mums ir meitenes, kurām daba ir devusi talantu un nepieciešamās spējas, bet es domāju, ka šādas meitenes – futbolistes ir jāattīsta. Tas varētu notikt efektīgāk, ja labākās futbolistes būtu vienkopus. Nerunāju šeit par to, ka kāds varbūt vēlas pretendēt uz šīm futbolistēm... Ir zināms Šveices modelis, kur meitenes tiek savāktas vienkopus, divus gadus trenējas, bet ikdienā viņas turpina spēlēt savu klubu rindās. Mūsu situācijā viņas turpinātu spēlēt Latvijas Sieviešu futbola līgas klubos, bet attiecīgajā vecumā viņas būtu ilgāk kopā, aizvadītu intensīvus treniņus un profesionāli augtu. Manuprāt, šādā situācijā necietīs ne klubs, ne arī pati futboliste.
Kā jau teicu, tā ir tikai viena no idejām un situācijas potenciālajiem risinājumiem. Vai tā ir pareiza, vai nē – šobrīd nezinu... Taču mana pārliecība ir tāda, ka šāda ideja ir jārealizē! Bet uz doto momentu mēs vienlaikus atkal nevaram aizmirst, ka sieviešu futbola meiteņu futbols Latvijā ir sociālas programmas statusā. Jāsaka paldies Latvijas Futbola federācijai un tās darbiniekiem, kas iegulda lielu darbu attīstībā īpaši pēdējā gada laikā – caur dažādām programmām ir pieaudzis atbalsts sieviešu un meiteņu klubiem, kas sniedz iespēju klubiem augt. Sanāk šobrīd tā, ka nepieciešams iekustināt šo mehānismu katrā klubā!
Vēl viens no attīstības momentiem ir prasība, ka LFF akreditētajās futbola akadēmijās, sākot no 2016. gada, jābūt sieviešu un meiteņu komandām – tas arī ir solis uz priekšu. Nedrīkstam pieļaut, ka tas notiek tikai uz papīra kā formalitāte. Attiecīgi jāizdomā mehānisms, kā nodrošināt šīs prasības pastāvīgu izpildi.”
LFF.lv: Atgriežoties pie turnīra Moldovā, vai varam teikt, ka pašreiz iespēlētais valstsvienības spēlētāju sastāvs treniņprocesā ir izkristalizējies kā labākais, tas jāsaglabā un nākotnē tas būs spējīgs risināt izvirzītos uzdevumus?
Didzis Matīss: “Visas iespējas to izdarīt. Sākumsastāvs tika iespēlēts arī turnīrā Kiprā, kad meklējām pareizo ķīmiju. Ja to izdevās atrast, tad arī turnīrā Moldovā tas deva zināmu rezultātu. Mēs guvām vārtus, bezcerīgi nezaudējām un kopumā bijām tuvu, lai izietu no grupas. Jā, sastāva izvēli iespaido dažādi momenti, tostarp, spēlētāju traumas vai kartiņas. Bet es domāju, ka šajā izlasē bija ļoti laba ķīmija un atmosfēra. Arī atdeves un attieksmes ziņā šī komanda bija labākā, ko es esmu piedzīvojis savā karjerā. Katra meitene pārdzīvoja par to, ko viņa ir vai nav izdarījusi. Katra meitene pārdzīvoja par izlasi kopumā – par futbolistēm, kas atradās laukumā, vai arī tām, kas tobrīd bija malā. Arī nosacīti rezervistes saprata savu lomu komandā un arī to, ka katram savs laiks.
Šai izlasei ir perspektīvas. Vienlaikus – esošais pamatsastāvs nav mūžīgais pareizais variants. Jebkurai spēlētājai bija jābūt gatavai iziet laukumā un iesaistīties spēlē. Un viņas to arī labi darīja – piemēram, Rebeka Tīle [izgāja laukumā pamatsastāvā diskvalificētās S. Voitānes vietā spēlē pret Lietuvu – LFF.lv]. Savu iespēju robežās katra futboliste atdeva visu, ko varēja. Viņas pārdzīvoja par Latvijas valsti, par Latvijas izlasi un futbolu! Pats galvenais, ka tas viss bija no sirds.
Treneris vienmēr būs vainīgs, ja nav paņēmis līdzi kādu citu spēlētāju... Taču pierādiet, ka esat labākas. Pierādiet treneru korpusam, ka izdarīsiet visu, kas ir jūsu spēkos! Nevar būt tā, ka tiek meklēti blakus apstākļi tam, lai neatnāktu uz treniņu. Atkārtošos – ja futboliste neziedosies futbolam, nekas arī nebūs! Ja atgriežamies par sastāvu, kas bija izvēlēts šim turnīram – tas bija optimālais no šīsdienas iespējām. Jā, mums ir jaunās meitenes, kas pašlaik aug, un būs derīgas iesaistīties izlasē jau nākamajā sezonā. Bet uz doto momentu un vispār - izlasē spēlē spēcīgākās futbolistes! Visu izsaka parādītais sniegums treniņos un spēlēs gan klubā, gan izlasē!”
LFF.lv: Lūgums nedaudz plašāk izanalizēt notikumus katrā no kvalifikācijas turnīra spēlēm: kas izdevās no plānotā vai gluži pretēji – kādi bija iemesli tam, kāpēc neizdevās sasniegt izvirzīto mērķi katrā spēlē atsevišķi un turnīrā kopumā? Kādus secinājumus futbolistēm jāņem vērā pēc šādām spēlēm?
Par spēli pret Luksemburgu (3:4):
Didzis Matīss: “Galvenais, ko pēc šādas spēles mums ir jāņem – pieredze. Mums ir jauna ar emocijām pilna komanda. Kā treneris es viņām saku – “Mierīgi! Neskrien uz priekšu! Padomā, ko Tu dari!” Protams, ir pozitīvi tas, ka futbolistes negrib zaudēt, viņas ir maksimālistes un šajā spēlē beigās viņas neapmierināja neizšķirts! Bet šodien - ja izvērtējam turnīra tabulu – tad saprotam, ka arī neizšķirts pret Luksemburgu neko nenozīmēja. Mūs tobrīd apmierināja tikai uzvara.
Pie rezultāta 1:0 un 2:1 spēle bija mūsu kontrolē. Tomēr nē – futbolistes grib gūt vairāk vārtus, viņas grib skriet, un mēs nemākam nomierināties. Tā ir tā pieredze, kas mums trūkst starptautiskā līmenī. Spēlēšana ar šāda un augstāka līmeņa komandām, kā piemēram, Grieķija vai Baltkrievija - ar tāda komandām, pret kurām varam cīnīties un vienlaikus arī augt meistarības ziņā. Līdz ar to šī pieredze mums pietrūka...
Man nav pārmetumu mūsu vārtsardzei par pēdējiem ielaistajiem vārtiem. Jo viņa gribēja uzvarēt šo spēli! Man drīzāk ir pārmetumi par pirmajiem vārtiem, kur viņa nenospēlēja drošāk un pārliecinošāk. Tikmēr pēdējie vārti – Mariju nevajag vainot par to! Viņa gribēja uzvarēt! Bet atkal - tā ir pieredze. Šī meitene tikai tagad ir izaugusi no U-19 vecuma, kas atkal pierāda to, cik jauna komanda mēs esam. Tādā ziņā vēl ir, kur augt.
Tāpēc arī nākotnē tomēr jāmaina nedaudz UEFA kvalifikācijas turnīru sistēma jeb arī jāmeklē līdzvērtīgāki starptautiskie turnīri. Vienu reizi divu gadu laikā šāds turnīrs neļauj attīstīties. Nepieciešama starptautisko spēļu regularitāte. Tad tikai varēsim augt!“
Didzis Matīss: “Ņemot vērā, kur mēs nonācām, pirms šīs spēles un spēles laikā parādījās komandas raksturiņš. Parādījās kolektīvs, kurš grib sasniegt mērķi. Pareizie vārdi pareizā vietā, un meitenes izdarīs visu... Tomēr, ja mēs būtu nospēlējuši sekmīgāk pret Luksemburgu iespējams, ka arī spēlē pret Moldovu izvērstos citādāk. Pirms spēles mēs ļoti labi zinājām taktiski, ko darīs Moldovas izlase, un uz to vērsām meiteņu uzmanību. Nospēlējām taktiski disciplinēti visu spēli. Nekur neskrējām lieki. Tā bija spēle līdz pirmajiem vārtiem, un mēs iesitām pirmie un beigās arī izdevās noturēt pozitīvu rezultātu. Veidojās pretuzbrukumi, varējām gūt arī otros vārtus... Taču spēli pietiek uzvarēt ar vieniem vārtiem vairāk kā pretinieks, bet taktiski jāspēj nospēlēt pareizi visas 90 minūtes. Kopumā taktiskajā ziņā aizvadījām labu spēli, un to var uzskatīt par paraugu citām meitenēm!
Par gūtajiem vārtiem pret Moldovu pēc ielaistajiem vārtiem pret Luksemburgu varu teikt tā, ka Dievs mūsu meitenēm atdeva to, ko viņas bija ieguldījušas savā darbā un savā attieksmē. Komanda vienlaikus atguva ticību par saviem spēkiem. Kāpēc tajā epizodē kļūdījās Moldovas izlases vārtsargs? Tāpēc, ka bija mērķtiecīgi izdarīts mūsu pussarga spiediens jeb tā bija pirms spēles dotā uzdevuma izpilde. Zinājām Moldovas izlases vājās vietas. Kļūda radās mūsu komandas darbības rezultātā, tāpēc varam teikt, ka šajā spēlē atmaksājās ieguldītais darbs.”
“Es vienmēr meitenēm esmu teicis: ja komandas kopējā mehāniskā izkrīt kāda skrūvīte, tad kopējais uzdevums netiks izpildīts. Atcerēsimies, ka pirms šīs spēles un spēles laikā – diskvalifikācijas un savainoja dēļ – izkrita abi mūsu pamatsastāva malējie pussargi - Voitāne un Tarasova attiecīgi, kas abās pirmajās spēles pret Luksemburgu un Moldovu ļoti labi izdarīja savu darbu. Viņas pamatsastāvā uz to brīdi bija jaunākās spēlētājas. Bet tās spēlētājas, kas izgāja laukumā – bija jābūt gatavām vairāk iesaistīties spēlē.
Komandā noskaņojums pirms spēles bija. Bet spēle kā jau meitenēm! Iznākot uz laukuma, spēle kā aiziet, tā aiziet! Centieni kaut ko pamainīt vai pārkārtot – citreiz tas iedarbojas, citreiz nē... Mums arī bija savas iespējas. Tomēr jāsaka, ka Lietuvas izlase šajā konkrētajā dienā bija labāka. Iemesli var būt dažādi. Viennozīmīgi tas, ka noskaņojums mūsu komandai bija, bet tas moments, kuru es nevaru piedot – ja izkrīt tā viena skrūvīte... 20 minūtes pirms beigām pie rezultāta 1:1 mēs visi kopā varējām aizķerties spēlē, un šajā brīdī nav pieļaujams, ka kāda spēlētāja necīnās līdz galam!
Pret Lietuvu nebija slikta spēle mūsu izpildījumā, mēs nesitām vienkārši bumbu uz priekšu, bet katrā epizodē mūsu futbolistes centās dot piespēli ar mērķi – tas jau ir rezultāts uz šodienu. Bet to, ka katrai spēlētājai, kas dodas laukumā, ir jāatdodas par 120 procentiem, tas gan. Diemžēl man ir pārmetumi vienai spēlētājai, kura to neizdarīja! Man tādējādi ir jāuzņemas atbildība, ka viņa šajā spēlē netika nomainīta ātrāk. No otras puses - es ticēju šai spēlētājai un gaidīju līdz pēdējam brīdim, ka viņa varētu izšaut... Es ceru, ka meitene izdarīs pareizos secinājumus!“
LFF.lv: Vai pēc turnīra beigām ir bijusi abpusēja saruna ar šo spēlētāju? Vai viņa ir centusies paskaidrot savu rīcību spēles laikā?
Didzis Matīss: “Uz karstām pēdām nekad nevajag izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, protams. Virspusēji esam runājuši. Es uzskatu, ka sods ir jānes. Ja es negribu, lai šī meitene pazaudē savu talantu, lai viņa neizlieto to nelietderīgi, jo viņa ir laba spēlētāja ar labāk tehniskām un ātruma īpašībām... Spēlētājai ir viegli spēlēt Latvijas čempionātā un labas iespējas nokļūt ārzemju klubā, bet tam šodien nepieciešams ieguldīt papildus darbu. Diskusija ar viņu jau iepriekš ir bijusi. Un tomēr domāju, ka spēlētājai jāsaprot, ka es gribu, lai viņa kļūtu par labu spēlētāju. Viņa pati vārdos arī to vēlas. Bet diemžēl ne vienmēr tas saskan ar darbiem.
Tomēr saprotu, ka apziņa sākas un veidojas ģimenē. Es tā ceru, ka ģimene arī var iespaidot pozitīvāk šo lēmumu pieņemšanu. Šādas iespējas jāizmanto! Dzīvē var būt visādi, bet sports ir viens no tiem līdzekļiem, kas var šo dzīvi pavirzīt pozitīvāk. Ja futboliste grib par kaut ko kļūt, tad jāmāk ziedoties un atteikties no traucējošajām lietām par labu turpmākajam karjerai, dzīvei un ģimenes labklājībai! Diemžēl, cik es redzu un dzirdu, ja neizprot situāciju, tad kādā veidā situācija ir jāmaina. Vai tas būs vai nebūs pareizs lēmums, to tikai parādīs laiks!
Atkārtošos – šeit ir Latvijas izlase! Attiecīgi spēlētāja nevar darīt visu ar pusspēku. Sportā var zaudēt vai pat neuzvarēt dažādi, bet – ja viņa necīnās par uzvaru – tad jāizdara pareizie secinājumi. Ja cilvēks turklāt nemāk ieklausīties kolektīvā vai apkārtējos cilvēkos, kas viņam novēl tikai labu vai sniedz palīdzību, tad ir kādā citādākā veidā viņš jāizmāca! Vai arī jāšķiras...”
LFF.lv: Kas, Jūsuprāt, pietrūkst šai spēlētājai, lai izveidotos pareiza apziņa? Varbūt viņai apkārt nav pareizie padomdevēji?
Didzis Matīss: “Padomdevēji gan jau ir. To varu attiecināt arī uz sevīm. Ikdienā tam ir jābūt arī ģimenē. Ja ģimene fiziski atrodas tālāk, tad ir jābūt kādam citam padomdevējam – kluba vai komandas trenerim, skolotājam... Ja futboliste jau šobrīd jūtas kā kādu līmeni sasniegusi, tad kādā veidā šī “zvaigžņu slimība” ir jāapslāpē.
Vai nav par vēlu lauzt spēlētājas raksturu? Tas, manuprāt, ir atkarīgs no paša cilvēka. Vai viņš gribēs ieklausīties vai nē... To var ietekmēt ne tikai viens cilvēks, bet arī visa apkārtējā vide, kurā viņš dzīvo – ģimene, treneris, klubs, izlase... Viss ir kopā. Ir bijuši dažādi futbolistu dzīvesstāsti. Bet, ja cilvēks negrib ieklausīties un jūtas sasniedzis zināmu līmeni, tad nākotnē viņš neko vairāk nesasniegs. Ir negatīvās lietas un blakus apstākļi, kas jāizslēdz, ja futboliste grib kaut ko sasniegt! Viņa tiek vedināta uz šo domu, taču, vai viņa pieņem to – tas atkal cits jautājums... Vārdi ir, bet darbi nav! Tādā gadījumā jāpadomā par to, kādi apstākļi jeb kurš to vēl var ietekmēt.”
LFF.lv: Jau šobrīd varam teikt, ka sācies jauns kvalifikācijas cikls Latvijas sieviešu futbola izlasei. Ņemot vērā iepriekšējo ciklu un tajā veiktos secinājumus - kādas spēlētājas un viņu kvalitātes būs tās, kuras Jūs kā izlases galvenais treneris izvērtēsiet un turpmāk sauksiet uz valstsvienību? Kādi būs sastāva komplektēšanas galvenie principi?
Didzis Matīss: “Pirmkārt, futbolistei ir jāstāda mērķi! Viņām ir jābūt profesionālām attieksmes ziņā ne tikai izlases laikā, bet arī ikdienā! Futbolistēm jāmāk ziedoties šim vienotam komandas mērķim un mērķim, kuru viņa vēlas sasniegt savā dzīvē! Strādāt ar meitenēm izlasē nav vienkārši... Taču lūzuma mirklis sieviešu futbolā pienāks tad, ja lielākā daļa no futbolistēm sāks domāt par futbolu profesionālās attieksmes ziņā. Ja kāda no spēlētājām izsitīsies līdz profesionālam līmenim ārzemju klubos, līdz ar to parādīsies kopējā apziņa, ka tas ir veids, kā nodrošināt savu nākotni ar savu hobiju un mīļāko nodarbi - futbolu.
Jau šodien pasaulē ar sieviešu futbolu var nopelnīt. Lai nokļūtu tur jau šodien, futbolistēm no Latvijas ir lielas iespējas. Ja salīdzinām, tās pat ir lielākas nekā vīriešu futbolā. Iespējas ir daudz un dažādas... Un mums ir šādi piemēri – Liene Vāciete mācījusies un spēlējusi futbolu ASV, izglītību Francijā ieguvusi un vienlaikus par futbolu nav aizmirsusi arī Ieva Bidermane. Arī citi veiksmīgi piemēri.
Tātad – profesionāla attieksme pret savu darbu, mācēšanās ziedoties futbola labā un pats galvenais - tam visam jānāk no sirds, lai mācētu sasniegt kopējo mērķi ar lielu atdevi! Bez vēlēšanās nekā nebūs! Tam ir jānāk no sirds! Šajā izlasē bija redzams, ka lielākajai daļai spēlētāju tas nāk no sirds un vēlēšanās bija ļoti liela!”
Par Latvijas sieviešu futbola izlases turpmākajiem plāniem 2015. gadā
Atbilstoši kalendārajam plānam un paralēli dalībai sieviešu futbola sacensībās savu klubu rindās, laika posmā no aprīļa līdz oktobrim Latvijas nacionālās sieviešu futbola izlases kandidātes jau otro sezonu pēc kārtas startēs Latvijas jaunatnes futbola čempionātā U-15 vecuma zēnu komandu konkurencē B grupā, savukārt jūnijā Latvijā vai Igaunijā paredzēta tradicionālā Baltijas Kausa izcīņa sieviešu nacionālajām izlasēm.
Visiem jaunumiem sekojiet līdzi arī turpmāk LFF.lv mājaslapā un sociālajos tīklos FACEBOOK un TWITTER.
Intervija ierakstīta 2015.gada 14.aprīlī.
Latvijas Futbola federācija
