- Domāju, ka visa komanda šodien atdeva visus spēkus. Ir ļoti patīkami, ka, neskatoties uz tik spraigu kalendāru - trīs spēles deviņās dienās -, izdevās gūt rezultātu, kas mums ir drīzāk pozitīvs, nekā negatīvs. Tieši tādās spēlēs visu izšķir meistarība, kas ļauj pēdējās minūtēs gūt vārtus un izraut uzvaras. Tā ka šajā ziņā, protams, ir arī nelielas mieles par to, ka neuzvarējām spēli.

Tev pašam pirmajā puslaikā bija laba iespēja gūt vārtus. Pakomentē to epizodi un pastāsti, kāds bija tavs plāns!

Bumba veiksmīgi atlēca pēc tam, kad Roberts Uldriķis vareni pacīnījās, aizsargs ieņēma nepareizu pozīciju. Tagad laikam jāsaka, ka nedaudz pasteidzos ar lēmuma pieņemšanu. Ieraudzīju, ka vārtsargs ir ieņēmis augstu stāju, centos pārmest bumbu viņam pāri. Laikam viņš speciāli parādīja viltus solīti uz priekšu, paredzot, ka es redzēšu viņa kustību, bet galu galā viņš palika uz vietas. Tādās epizodēs jābūt aukstasinīgākām, precīzākam. Tādās spēlēs mums nav ļoti daudz vārtu gūšanas iespēju. Jāizmanto tās labāk. Pie tā noteikti jāstrādā.

Vai šodien bija vienkāršāk ieķerties bumbā nekā spēlē pret norvēģiem?

Godīgi sakot, laikam ne. Tiesnesis šodien ļāva spēlēt, bet aizsargi - ne pārāk. Daudz "netīras" spēles, liek lietā rokas, elkoņus. Situāciju apgrūtināja arī agri iegūta dzeltenā kartīte. Ik pa laikam paturēju to prātā, lai neietu pārāk asi kādā divcīņā, lai neizdarītu muļķību, kas komandai varētu dārgi maksāt. Lielāko spēles daļu nevarēju pret aizsargiem spēlēt tikpat agresīvi, kā viņi pret mani, tāpēc nācās pieciest to, ko viņi man darīja.

Šīs spēles galvenais varonis mūsu komandā ir vārtsargs Roberts Ozols, kurš glāba pat šķietami jau zaudētās epizodēs?

Domāju, ka viņš un visa aizsardzības līnijas, kas līdz pēdējai minūtei "kapāja" līdz galam. Tiešām apbrīnojami, ņemot vērā, ka dažiem no viņiem tā bija jau trešā pilnā spēle šajā nometnē. Pat spēles izskaņā metās priekšā katrai bumbai. Aizsargi un vārtsargs šodien bija mūsu drošais mūris, kas atvairīja pretinieku uzbrukumu viļņus.

Vai izveidoto vārtu gūšanas iespēju daudzums ir viens no tiem aspektiem, kur pēdējā gada laikā komanda ir ievērojami progresējusi?

Laikam, jā. Rezultativitātes uzlabošanās ir kā uz delnas. Spēle Turcijā vien to ilustrē. Arī ar Gibraltāru. Jā, pret Norvēģiju un Melnkalni neizdevās gūt vārtus, taču iespējas bija, tātad - ejam pareizajā virzienā. Laikam vēl nedaudz pietrūkst meistarības un aukstasinības, lai arī tādos mačos izmantotu savas iespējas. Tas ir svarīgi, ka nu jau domājam ne tikai par nemitīgu aizsargāšanos. To var just, ka arī pretinieks patur prātā mūsu pretuzbrukumus. Viņi zina, ka mūsu priekšējā līnija var radīt briesmas, ka ar to jārēķinās, ka laukumā nebūs nekāda vieglā pastaiga.

Svarīgākais, lai ir arī pretspēle, nevis tikai plāns aizsardzībai, vai ne?!

Protams! Bieži vien mēs neesam favorīti. Piemēram, spēle ar Norvēģiju. Tur pretinieks savā laukuma pusē atstāja pietiekami daudz brīvas zonas, ar lieliem spēkiem metās uz priekšu. Spēlēs, kad pretinieku aizsargi teju visu laiku stāv laukuma centrā, ļoti daudz ko var izšķirt viena laba piespēle, viena apspēlēšana. Jāpiestrādā pie pēdējās piespēles un iespēju realizācijas. Tad kļūsim par komandu, ar kuras pretestību būs nopietni jārēķinās visiem.