Tev bija notikumiem bagāta un saspringtām spēlēm pilna sezonas pirmā daļa. Kā tu kopumā vērtē sava kluba veikumu šosezon?

Es uzskatu, ka šis posms bija diezgan veiksmīgs. Pirmkārt, komanda izpildīja savu galveno uzdevumu, iekļūstot nacionālā čempionāta labāko sešiniekā. Pēc pirmajiem diviem riņķiem čempionātā komandas sadalījās divās grupās, un mēs tikām augstākajā. Otrkārt, UEFA Eiropas līgā spēles kvalitātes ziņā, manuprāt, demonstrējām diezgan labu sniegumu. Jā, nebija uzvaru, netikām ārā no grupas, bet visā Ukrainā eksperti un līdzjutēji bija vienisprātis par to, ka cīnījāmies labi un parādījām saturīgu spēli. Tā ka kopumā viss bija okei. Tagad trenējamies individuāli un gaidām, kas notiks tālāk.

Vai ir kāda skaidrība par čempionāta tālāku norisi? Vai arī viss ir tikai baumu līmenī?

Šobrīd, jā, viss ir tikai versijas. Ja nemaldos, ir trīs iespējamie scenāriji, kas tālāk varētu notikt. Nav ko zīlēt kafijas biezumos! Trenējamies un gaidām lēmumus. Cerams, ka šis viss iespējami drīz beigsies un viss atgriezīsies ierastajās sliedēs.

Kāda vispār ir kopējā situācija Ukrainā?

Redzi, es jau paguvu atbraukt uz mājām. Pēdējos datumos trāpīju uz lidmašīnas reisu. Klubs atļāva braukt mājās. Esmu Rīgā. Kad braucu prom no turienes, visu uztvēra diezgan nopietni. Es nezinu precīzu statistiku, bet kopumā ukraiņi to uztvēra nopietni. Cik man zināms, tagad ārā nevar pulcēties vienkopus vairāk par diviem cilvēkiem. Ja iet ārā, tad obligāti jāuzvelk sejas maskas, kā arī cimdi.

Tev šosezon bija spēles arī ar Ukrainas futbola grandiem Doņeckas "Shakhtar", Kijevas "Dinamo". Vai tās bija spilgtākās spēles šosezon?

Godīgi sakot, spilgtākās spēles laikam tomēr bija Eiropas līgā. Sevišķi tajā spēlē, kad mājās izrāvām neizšķirtu pret "St. Etienne". Bijām iedzinējos ar 0:2, bet pašā galotnē panācām 2:2. Kad pēdējās minūtēs iesitām to golu, emocijas bija neaprakstāmas. Čempionātā, jā, 0:0 pret Doņeckas "Shakhtar" bija spilgts mačs. Visi saprot, ka līmenis, kādā ir "Shakhtar", ir cits, izpildītāji tur ir ļoti meistarīgi. Vēl izcelšu, ka ļoti labi spēlējām pret Luhanskas "Zorya" (uzvaras ar 2:1 un 1:0). Viņi čempionātā ilgu laiku bija otrajā vietā, tas parāda viņu pašreizējo līmeni. Tās bija sarežģītas spēles. Tā ir laba, spēlējoša komanda. To vada Latvijā labi zināmais treneris Viktors Skripņiks. Viņš tur izveidoja ļoti labu kolektīvu.

Otrajā mačā pret "Zorya" tu arī atdevi rezultatīvu piespēli uzvaras vārtos, vai ne?

Jā, tur bija standartsituācija. Sekoja centrējums, es nedaudz pamainīju bumbas lidojuma virzienu, un mūsu uzbrūkošais pussargs guva vārtus. Sanāk, ka man bija asists, jā.

Citās līgās klubi mēģina vienoties ar futbolistiem par algu samazināšanu. Vai tavā komandā šis jautājums arī ir dienaskārtībā?

Pagaidām par to nekas nav runāts ar spēlētājiem. Ļoti ceru, ka līdz tam nenonāks. Es redzu, kā pārējos klubos viss notiek, bet jāsaprot, kādas algas ir tiem spēlētājiem un kādas – mums. Tas līmenis tomēr ir atšķirīgs. Mums tās algas ir tādas, lai dzīvotu paši un palīdzētu tuviniekiem. Miljonus mēs nepelnām. Ja vēl no tās naudas kaut ko ņems nost, tas būs ļoti bēdīgi.

Martā tev jau bija tikšanās ar Latvijas izlases jauno galveno treneri Daini Kazakeviču. Kā tā noritēja?

Jā, treneris bija atbraucis pie manis, noskatījās vienu mana kluba mājas spēli. Pēc spēles aprunājāmies. Es uzskatu, ka mums bija ļoti kvalitatīva saruna. Biju sapratis no viņa vārdiem, ka man bija jābūt ar izlasi marta treniņnometnē, bet tālāko attīstības gaitu visi jau paši zina.

Ja atskatās uz izlases veikumu 2019. gadā, kāds ir tavs vispārīgais komentārs?

Es uzskatu, ka pēdējās divas spēles noteikti bija uz pozitīvas nots. Īpaši man patika mačs ar Slovēniju izbraukumā. Jā, neuzvarējām un neieguvām arī punktu, bet spēles kvalitātes, pretspēles, bumbas kontroles ziņā mēs nospēlējām diezgan labi. Cikla sākumā, manuprāt, īsti nevarējām saprast, ko tieši no mums gaida. Jūnija un septembra spēles, protams, bija katastrofa. To visi saprot, neviens nevar noliegt. Beigas gan bija uz pozitīvas nots. Ja būtu vairāk punktu un ja nebūtu tik graujošu sakāvju, kopiespaids, protams, būtu patīkamāks.

Ukrainas čempionāts droši vien ir augstākais līmenis, kādā līdz šim esi spēlējis, vai ne? Skaidrs, ka vēl jau bija UEFA Čempionu līgas grupu turnīrs ar Borisovas BATE, bet Ukrainā spraiga cīņa ir katru nedēļu.

Kopumā līgas ziņā, jā, šis ir visaugstākais līmenis. Bet Čempionu līga un Eiropas līga tomēr ir vēl cits līmenis.

Kā tu pavadīsi Lieldienas?

Ar ģimeni. Ikdienā sanāk trenēties. Liels paldies klubam par to, ka palaida mani mājās. Pēdējo pusotru gadu biju ļoti maz laika ar ģimeni, jo biju Kazahstānā, Ukrainā, biežos izsaukumos ar izlasi. Mājās tikpat kā nebiju. Decembrī man piedzima meitiņa, tā ka šobrīd veltīt laiku ģimenei ir divtik patīkami. Nav ļaunuma bez labuma – tagad varu būt ideālais tētis mājās (smejas). Novēlu visiem futbola līdzjutējiem priecīgas Lieldienas! Un, protams, ceram uz drīzu futbola atgriešanos mūsu visu ikdienās.