1 | Aizsargs klaji aiztur pretinieku un aptur daudzsološu uzbrukumu. Kad spēlētājs pārstāj spēlēt futbolu un izdara līdzīgus pārkāpumus, dzeltenā kartīte par nesportisku uzvedību ir sagaidāms lēmums, neskatoties uz spēles sākuma fāzi vai citiem faktoriem.

2 | Spēlētājs izveido sodāmu kontaktu un ar radzēm pieskaras pretinieka apakšstilbam. Intensitāte nav augsta, jo pārkāpējs jau ir pabeidzis savu darbību pirms kontakta, taču šis pārkāpums ir bezatbildīgs, un ir sagaidāma dzeltenā kartīte.

3 | Aizsargs aptur acīmredzamu vārtu gūšanas iespēju (DOGSO). Pat ja pārkāpums ir tuvu sānu līnijai, vissvarīgākais ir uzdot jautājumu, kas notiktu bez šī pārkāpuma. Uzbrucējs viens pats skrietu vārtsarga virzienā, un visi aizsargi ir pārāk tālu, lai viņu sasniegtu. Ņemot vērā minēto, par aizsarga pārkāpumu jāparāda tieša sarkanā kartīte. Taču, īsi pirms aizsarga pārkāpuma, uzbrucējs spēlē ar roku, tāpēc pareizs lēmums šajā situācijā būtu piešķirt tiešo brīvsitienu par labu aizsargājošajai komandai par uzbrucēja spēli ar roku. Sakarā ar to, ka tiesnesis nofiksēja aizsarga pārkāpumu un brīdināja viņu par, tiesnešaprāt, daudzsološa uzbrukuma apturēšanu (SPA), VARam bija jāiejaucas situācijā un jārekomendē tiesnesim situācijas pārskatīšanu laukumā, parādot tiesnesim monitorā, ka par aizsarga pārkāpumu viņam jāparāda nevis dzelteno, bet sarkano kartīti. Tomēr, ņemot vērā, ka uzbrukuma sākuma valdījuma fāzē (APP) uzbrucējs nospēlēja ar roku, bija arī jāparāda tiesnesim šis pārkāpums un jārekomendē piešķirt tiešo brīvsitienu par labu aizsargājošajai komandai, kā arī anulēt dzelteno kartīti aizsargam.

4 | Tiesnesis pareizi identificēja vārtsarga pārkāpumu pret uzbrucēju savā soda laukumā (klupināšana) un pareizi pielietoja spēles noteikumiem atbilstošu disciplinārsodu – dzelteno kartīti vārtsargam par acīmredzamu vārtu gūšanas iespējas liegšanu, mēģinot spēlēt bumbā savā soda laukumā. Ja vārtsargs (vai jebkurš aizsargājošas komandas spēlētājs) savā soda laukuma izdarītu pārkāpumu, nemēģinot spēlēt bumbā (piemērām, aizturēšana, grūšana), un pārkāpums tiktu vērtēts kā acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšana, tad tiesnesis parādītu pārkāpējam tiešo sarkano kartīti.

5 | Notiek acīmredzams pārkāpums, kura laikā pārkāpēja radzes izveido kontaktu ar pretinieka apakšstilbu, mēģinot spēlēt bumbā. Tāpēc sagaidāms tehniskais lēmums ir piešķirt 11 metru soda sitienu, kas arī notiek.

Pārkāpums ir uz robežas starp bezatbildīgu un ļoti rupju spēli, jo aizsargs praktiski jau pārstājis slīdēt, pieskaroties pretinieka kājai. Tomēr par augstu radzes kontaktu virs potītes, bet bez pilnīga kontakta, sagaidāma, kā minimums, dzeltenā kartīte.

Bez šī pārkāpuma uzbrucējs atrodas viens pats vārtsarga priekšā. Tāpēc dzeltenā kartīte ir sagaidāms disciplinārsods par acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšanu (DOGSO), mēģinot spēlēt bumbā.

Kopumā pareizs lēmums šajā situācijā ir 11 metru soda sitiens un pierobežas situācijā akceptējama dzeltenā kartīte.

6 | Rokas un bumbas kontakta brīdī roka ir prom no ķermeņa un palielina ķermeņa dabiskā stāvokļa platību. Pareizs lēmums būtu piešķirt 11 metru soda sitienu par rokas neatrašanos tuvu ķermenim. Ļoti grūta situācija tiesnesim, jo viss notiek zibenīgi, un laukumā grūti viennozīmīgi saprast, kur tieši bumba trāpīja aizsargam.

7 | Jelgavas komandas spēlētājs labi apzinās, ka bumba krīt no augšas, un apzināti izmanto roku, lai spēlētu bumbā. Roka virzās bumbas virzienā, un ir skaidra spēle ar roku. Tiesnesis neredzēja pārkāpumu laukumā, bet VAR pareizi rekomendēja tiesnesim situācijas pārskatīšanu pie laukuma (OFR), pēc kā tika pareizi piešķirts 11 metru soda sitiens.

8 | Aizsargs vispirms izliek kāju, bet laikus atliec kāju atpakaļ un izvairās no kontakta. Uzbrucējs maldina tiesnesi, simulējot pārkāpumu, un šo nesportisko uzvedību ir jāsoda ar dzelteno kartīti. 11 metru soda sitiens tika piešķirts nepamatoti.

9 | Aizsargs netrāpa bumbā un iesit tikai pretiniekam. Nav šaubu par pārkāpumu, un, ņemot vērā kontakta intensitāti, dzeltenā kartīte nebūtu nepareiza. Nepiešķirts 11 metru soda sitiens.

10 | Tiesnesis šajā situācijā ir koncentrējies vietai, kur atrodas bumba, un fiziski nevar identificēt situāciju, kas notika blakus viņam, bet ārpus viņa redzesloka. Tomēr šajā spēlē darbojās VAR, kas pārbaudīja situāciju un secināja, ka Jelgavas komandas spēlētājs ar roku iesita pa seju pretiniekam. VAR pareizi rekomendēja tiesnesim situācijas pārskatīšanu laukuma malā (OFR), un tiesnesis pareizi piešķīra 11 metru soda sitienu. Tomēr saistībā ar disciplinārsodu par šo pārkāpumu gan tiesnesis, gan VAR pieļāva kļūdu, uzskatot, ka aizsarga sitiens ar roku pa seju ir tikai nesportiska uzvedība, un rezultātā tiesnesis parādīja dzelteno kartīti. Tomēr pareizs disciplinārsods saskaņā ar spēles noteikumiem ir sarkanā kartīte par agresīvu uzvedību. Spēlētājs necīnās ar pretinieku par bumbu, un apzināta rokas kustība pret seju rada kontaktu, kas nav niecīgs.

Noteikums 12: Agresīva uzvedība

"Agresīva uzvedība ir, ja spēlētājs pret pretinieku, komandas partneri, komandas oficiālo personu, spēles oficiālo personu, skatītāju vai jebkuru citu personu pielieto vai mēģina pielietot pārmērīgu spēku vai brutalitāti brīdī, kad necīnās par bumbu, neatkarīgi no tā, ir vai nav bijis kontakts. Tāpat spēlētājs, kurš, necīnoties par bumbu, apzināti ar roku vai plaukstu, sit pretiniekam vai jebkurai citai personai pa galvu vai seju, ir vainīgs agresīvā uzvedībā, ja vien pielietotais spēks nav bijis niecīgs."

Ņemot vērā iepriekš minēto, pareizs lēmums šajā situācijā būtu 11 metru soda sitiens un tieša sarkanā kartīte aizsargam par agresīvu uzvedību.