1 | Sadursme izskatās ļoti spēcīga, un Daugavpils komandas spēlētāja kāja pirms kontakta ar pretinieka ķermeni atrodas augstu. Atkārtojumā redzams, ka "Daugavpils" spēlētājam pēc nospēlēšanas bumbā pirms kontakta izdevās atvilkt izstiepto kāju atpakaļ, un no aizvārtu kameras redzams, ka pēdas/radzes kontakta ar cietušā spēlētāja ķermeni praktiski nav, bet ja ir, tad tas ir niecīgs, līdz ar to dzeltenā kartīte par bezatbildīgu pārkāpumu ir pareizs lēmums.

2 | Skaidrs un spēcīgs kontakts ar radzēm pretiniekam celī. Ņemot vērā lielo intensitāti un acīmredzamu ietekmi uz cietušā kāju, var secināt, ka pārkāpējs apdraud pretinieka drošību un veselību. Pareizs lēmums ir tieša sarkanā kartīte par ļoti rupju spēli.

3 | Uzbrucēja rīcība ir daudz vairāk nekā tikai bezatbildīga, un viņš apdraud pretinieka drošību un veselību. Lēkšana pretinieka virzienā ar abām kājām gaisā tik augstu ir uzskatāma par nopietnu noteikumu pārkāpumu. Šaubas par kontakta intensitāti nevar būt par pamatu dzeltenai kartītei. Pārkāpums ir ļoti rupjš, un tieša sarkanā kartīte ir pareizais lēmums.

4 | Acīmredzami uzkāpts uz pēdas ar radzēm un augstu intensitāti. Šādi pārkāpumi ir bezatbildīgi, un dzeltenā kartīte (pat ja tā ir otrā) ir obligāta.

5 | Uzbrucējs nespēj izvairīties no kontakta ar aizsarga kāju, kurš izklupiena laikā paceļ labo kāju un izveido kontaktu ar pretinieku. Šajā epizodē sagaidāms tiesneša lēmums būtu uzskatīt RFS komandas spēlētāja pārkāpumu par neuzmanīgu, jo tas ir ļoti viegls un slīdošs.

Mēs joprojām varētu pamatot pirmo dzelteno kartīti, tomēr no otras dzeltenās kartītes par šādu pārkāpumu ir jāizvairās, jo tās nav pietiekami skaidrs un acīmredzams.

6 | Par pārkāpumiem pēc sitiena/piespēles soda laukumā 11 metru soda sitiens ir sagaidāms tikai tad, ja pārkāpums ir bezatbildīgs (dzeltenā kartīte) vai ļoti rupjš (sarkanā kartīte).

Šādu kontaktu jāuzskata par neuzmanīgu, un 11 metru soda sitiena piešķiršana kopā ar dzelteno kartīti neatbilst LFF un UEFA vadlīnijām.

7 | Šajā epizodē aizsargs ir nelielā saskarē ar bumbu, tomēr vienlaikus aizsargs klupina pretinieku. 11 metru soda sitiena piešķiršana ir visgaidītākais lēmums.

8 | Ļoti grūta situācija tiesnesim, jo pārkāpuma laikā bumba lido tālāk, un tiesnesim jāizvēlas, kurai divcīņai soda laukumā pievērst pastiprinātu uzmanību. Šajā spēlē darbojās VAR, kas pareizi secināja, ka no aizsarga puses ir skaidra rokas kustība pretinieka galvas virzienā. Roka vairāk tiek izmantota kā instruments, lai spēlētāju turētu tālāk no bumbas, un 11 metru soda sitiens kopā ar dzelteno kartīti ir pareizs lēmums par šādu neatļautu rokas izmantošanu.

9 | Šajā situācijā Grobiņas komandas spēlētājam pēc medicīniskas palīdzības sniegšanas laukumā bija jāpamet laukuma robežas un jāiziet atpakaļ laukumā tikai pēc tiesneša atļaujas. Spēlētājs aizgāja no laukuma, un tiesnesis ar svilpi un žestu parādīja, ka spēli var atsākt. Tomēr ar to Grobiņas spēlētājs saprata, ka viņš drīkst atgriezties laukumā. Saskaņā ar spēles noteikumiem otrā dzeltenā kartīte par ieiešanu laukumā bez tiesneša atļaujas ir pareiza. Tomēr no šādām situācijam ir jāizvairās. Redzot, ka "Grobiņas" spēlētājs izgāja atpakaļ laukumā, bet spēle vēl netika atsākta, labākais lēmums būtu ar vēl vienu svilpi neļaut atsākt spēli un nosūtīt "Grobiņas" spēlētāju atkārtoti ārpus laukuma. Tādā gadījumā tiktu novērsta šī otrā dzeltenā kartīte.

10 | Sitiena brīdī "Riga FC" uzbrucējs atrodas aizmugures stāvoklī. Saskaņā ar spēles noteikumiem spēlētājs, kurš atrodas aizmugures stāvoklī brīdī, kad komandas partneris spēlē vai skar bumbu, ir sodāms tikai par iesaistīšanos aktīvā spēlē, tostarp:

• iejaucoties pretinieka darbībā, nepārprotami mēģinot spēlēt bumbu, kas ir viņa tuvumā, kad viņa darbība ietekmē pretinieku (šajā situācijā ietkmējot vārtsargu);
• cīnoties ar pretinieku par bumbu (šajā situācijā cīnoties ar aizsargu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesneša asistents pareizi fiksēja aizmugures pārkāpumu, un vārtu guvums netika ieskaitīts.