Latvijas U-19 telpu futbola izlases galvenais treneris Artūrs Šketovs pēc aizvadītajām pārbaudes spēlēm Lietuvā sniedza savu vērtējumu par komandas parādīto sniegumu un līdz šim paveikto sastāva selekcijas procesā. Valstsvienības galvenais treneris vienlaikus izteica pateicību visiem pašmāju klubiem, kuri ar savu rīcību spēja laicīgi pielāgot vietējo sacensību spēļu kalendāru, pakārtojot to valstsvienības selekcijas procesam.

INTERVIJA AR ARTŪRU ŠKETOVU PĒC SPĒLĒM PRET LIETUVU

  • Kā komanda kopumā sevi apliecināja Jonavā?

Kā zināms, šī mūsu komandai bija otrā pilnvērtīgā treniņnometne. Patīkami, ka uzvarējām abas spēles. Redzams, ka visās komponentēs ejam pakāpeniski uz priekšu. Šajā nometnē paskatījāmies piecus jaunus spēlētājus, divi no kuriem ar mums bija kopā arī 12. decembrī notikušajā divpusējā spēlē – tie ir vārtsargs Ņikita Toropovs un Ņikita Jelagovs. Tikmēr pirmo reizi izsaukumu izlases rindās izpelnījās Dāvis Daniels Kaņeps, Kārlis Neilands un Vadims Sņegovs. Redzams, ka mūsu pieaicināto kandidātu ģeogrāfija paplašinās. Cenšamies aptvert komandas no dažādām Latvijas pilsētām.

Priecē, ka rādām labu spēles disciplīnu un futbolistiem laukumā ir jūtama liela pašatdeve, kā rezultātā, noteiktās epizodēs uzvaram svarīgus mikromomentus un veselas spēles.

  • Vai spēlēs pret Lietuvu izdevās pārbaudīt visus izsauktos kandidātus?

Pirmo maču iesākām, spēlējot divos četriniekos, bet par vārtu drošību sestdien rūpējās sevi iepriekš jau Gruzijā apliecinājušais Artūrs Cīrulis. Šajā mačā vairāk izmantojām tos futbolistus, kas kopā ar mums bija pirmajā nometnē. Vienlaikus labi komandas spēlē iegāja Makars Siņakovs, Ruslans Medvedins un Dāvis Daniels Kaņeps. Tikmēr svētdien spēlējām trijos četriniekos, izmantojot visus laukuma spēlētājus. Vārtus šoreiz sargāja Ņikita Toropovs. Sanāca patiešām tā, ka mēs atbildes mačā vienlaikus atrisinājām abus stādītos uzdevumus – noskatījāmies visus spēlētājus un uzvarējām spēli.

Lietuvas U-19 izlasei šī bija pirmās oficiālās spēles vispār, attiecīgi par šīs komandas potenciālo sniegumu pirms došanās uz Jonavu mums nebija informācijas. Kad mums bija pirmā pilnvērtīgā nometne Gruzijā, arī braucām uz Tbilisi ar neskaidriem jautājumiem, ko vispār esam spējīgi parādīt... Atcerēsimies, ka pirmo maču pret Gruziju mums toreiz izdevās uzvarējām. Teiksim tā, salīdzot mūsu komandu ar Lietuvas izlasi pašlaik, selekcijas procesu mēs sākām par pusmēnesi ātrāk nekā mūsu kaimiņi, kuriem turklāt jau janvārī savā laukumā jāuzņem kvalifikācijas spēles.

Domāju, ka aizvadītās pārbaudes spēles bija ļoti vērtīgas abām komandām to pašreizējā izbūves procesā. Cīņa laukumā bija patiesi vīrišķīga, tiesneši arī deva spēlēt. Mēs slīpējām savus momentus, kurus mērķtiecīgi esam trenējuši. Tāpēc palikām apmierināti ne tikai ar sasniegto rezultātu, bet arī futbolistu attieksmi un to, kā virzāmies uz priekšu.

  • Kādi ir valstsvienības tuvākie plāni un gaidāmie pretinieki?

Skaidrs, ka septembrī finālturnīrā būs jātiekas ar augstāka līmeņa komandām. Tāpēc mums priekšā marta sākumā paredzētas divas pārbaudes spēles ar Spāniju. Marta beigās ir panākta vienošanās par tikšanos ar Baltkrieviju, savukārt maijā savā laukumā uzņemsim Krieviju. Attiecīgi mūsu pretinieku pretestības līmenis pakāpeniski pieaugs. Skatīsimies, kā spēsim sevi apliecināt uz šo komandu fona...

Piebildīšu, ka arī februārī mums ir plānota selekcijas nometne. Patiesībā nav tik viegli sameklēt vēlamos pretiniekus. Mēs gaidījām atbildi no Baltkrievijas kolēģiem par iespēju aizvadīt savstarpējās spēles šajā periodā. Taču galīgo vienošanos izdevās panākt uz marta mēnesi. Turklāt mums priekšā janvāra beigās paredzētas FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēles nacionālajām izlasēm. Ja mums neizdosies sameklēt citu pretinieku, tad februārī, iespējams, nometnes laikā uzspēlēsim ar kādu no pašmāju klubiem. Pārējie mēneši šobrīd praktiski jau ir saplānoti. Uzskatu, ka esam jau izdarījuši pamatīgu darbu, sameklējuši kvalitatīvus pārbaudes spēļu pretiniekus.

Viennozīmīgi mūsu komandas selekcijas process turpināsies. Komandas kodols pamazām izkristalizējas. Arī kalendārā gada pirmajā nometnē vēlējāmies redzēt kapteini Renāru Šķesteru-Kambalu, taču pārrunu procesā ar FK Nikars, ņemot vērā, ka klubam diemžēl neizdevās pārcelt regulārā čempionāta iepriekšējo spēli, panācām vienošanos, ka šajā nometnē Renārs tomēr nebūs ar komandu. Tādējādi šī mums bija iespēja pārbaudīt citus vārtsargus. Vienlaikus mēs rēķināmies ar Renāra palīdzību nākotnē.

Priecē, ka klubu treneri kopumā iet mums pretim. Jau iepriekšējās intervijās norādīju, ka U-19 izlašu vecumā šobrīd nav starptautisko logu, kuros klubiem būtu jāatbrīvo spēlētāji. Vienlaikus pašmāju klubu vadītājiem un treneriem jāsaprot, ka 10 mēnešu laikā mums bija jāsāk praktiski no nulles, proti, nepieciešams nokomplektēt komandu, kura cienīgi nospēlētu savās mājās septembrī notiekošajā finālturnīrā. Ļoti ceru, ka mūsu klubi un to treneri nākotnē ar sapratni attieksies pret U-19 izlases selekcijas procesu un darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu futbolistu klātbūtni valstsvienības rīcībā. Mēs veicam kopēju darbu, jo vēlamies, lai mūsu izlase pēc iespējas sekmīgāk aizstāvētu Latvijas godu spēlēs pret Eiropas vadošajām valstsvienībām šajā vecumā!