"Kopumā turnīrs bija izdevies, pat ļoti labs. Latviešiem ir ar šiem puišiem jālepojas. Es esmu pieradis pie šādiem turnīriem, es saviem spēlētājiem cenšos būt kā tēvs. Un tēvam viņa mērķi vienmēr ir lielāki par sevi pašu.

Manas vienīgās bažas ir par to, lai spēlētāji neizjūt ciešanas. Mēs aizvadījām labu turnīru, izcīnījām debijas uzvaru, taču neaizsniedzāmies līdz lielajam mērķim, un tas var sagādāt ciešanas. Mēs veicām jaunu ierakstu Latvijas telpu futbola vēsturē un bijām tuvu vietai ceturtdaļfinālā. Tas parāda, ka mums ir, pēc kā tiekties nākotnē. Un nākamās spēles būs jau aprīlī, kad sāksies Pasaules kausa kvalifikācija. Mums ir no šīs pieredzes jākļūst labākiem un tas jāparāda jau nākamajos mačos.

Mēs esam ļoti jauna komanda, jaunākā visā turnīrā. Tas var nākotnei likt izskatīties cerīgai, taču tam ir nepieciešams nepārtraukts atbalsts, stabila telpu futbola piramīda, jauno spēlētāju izaugsme. Mēs pie tā strādājam, jo mana stāšanās amatā pirms pusotra gada nebija tikai sportisko rezultātu dēļ, bet arī ar mērķi palīdzēt radīt ilgtermiņa struktūras telpu futbola attīstībai. Cerības ir lielas, taču darbs ir sarežģīts. Un tur slēpjas šī darba skaistums.

Es nevaru izvēlēties šīs komandas labākos spēlētājus, jo tas nozīmētu samazināt kāda lomu. Tā es uz to neskatos. Tomēr domāju, ka visiem bija redzami šīs komandas līderi."