Horvātijas izlase bija starp Eiropas vadošajām komandām jau starptautiskā telpu futbola pašā sākumā, piedaloties otrajā un trešajā Eiropas čempionāta finālturnīrā 1999. un 2001. gadā. Panākumi gan izpalika, turklāt nākamos četrus kontinenta finālturnīrus Horvātijas telpu futbolisti klātienē neredzēja, jo tiem nekvalificējās. Izdarījuši nepieciešamos secinājumus, horvāti piedalījušies četros no nākamajiem pieciem finālturnīriem un divreiz pārvarējuši apakšgrupu posmu – 2012. gadā savās mājās un divus gadus vēlāk Beļģijā.

Tieši savās mājās notikušais finālturnīrs izlasei bija veiksmīgākais – apakšgrupā uzvaras pār Rumāniju un Čehiju, kam sekoja panākums ceturtdaļfinālā pret Ukrainu. Noslēgumā komandai bija jāsamierinās ar ceturto vietu, turklāt gan mačā par bronzas medaļām, gan divus gadus vēlāk ceturtdaļfinālā kāju priekšā pielika viena un tā pati komanda – Itālija. Jāizceļ, ka 2012. gada pusfināla spēlē pret agresorvalsti tika uzstādīts līdz šim vēl nepārspēts Eiropas čempionātu rekords – 14300 skatītāju tribīnēs.

Uz Pasaules kausa finālturnīra skatuves Horvātija kāpusi divas reizes. Debija bija 2000. gadā Gvatemalā, kad apakšgrupā apsteigta Kostarika un Austrālija. Otrās kārtas apakšgrupā pārāk augstas bija spāņu un portugāļu uzliktās latiņas, kas kopvērtējumā deva augsto piekto vietu. Tāpat finālturnīru komanda sasniedza pērn Uzbekistānā, kur apakšgrupā tika apsteigta vienīgi Kuba, bet izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā atzīts Kazahstānas pārākums.

Kvalifikācijas turnīrā 2026. gada finālturnīram Horvātijas izlase bija izlikta ar piekto labāko koeficientu, savu favorītes statusu pilnībā apliecinot – sešas uzvaras pret Grieķiju, Zviedriju un Azerbaidžānu, tikai septiņi ielaisti vārti un 29 precīzi raidījumi. Ielaistajos vārtos komandai piektais labākais veikums turnīrā.

Jaunākajā FIFA rangā Horvātijas izlase ir pakāpusies uz 14. vietu jeb piekto augstāko pozīciju starp visām gaidāmā turnīra dalībniecēm. Tas ir vienu pozīciju aiz Francijas un vienu priekšā Gruzijai. Tās visas Eiropas čempionātā spēlēs vienā apakšgrupā ar Latviju.

Atlases turnīrā šim čempionātam komanda izcēlās ar daudzpusīgu sniegumu, ko raksturo fakts, ka rezultatīvākie komandā ar četriem vārtu guvumiem bija uzreiz četri dažādi spēlētāji – Kristians Čekols (Kristian Čekol), Josips Jurlina (Josip Jurlina), Dāvids Mataja (David Mataja) un Luka Peričs (Luka Perić). Izceļams arī, ka galvenais treneris Marinko Mavrovičs (Marinko Mavrović) spēles laiku deva pieciem dažādiem vārtsargiem, no kuriem visos mačos gan piedalījās tikai Ante Piplica (Ante Piplica). Vēl jāizceļ pieredzējušais Franko Jelovčičs (Franco Jelovčić) un aizsardzības balsts Duje Kustura (Duje Kustura). Komandu raksturo sabalansēts sastāvs ar daudziem brieduma gadu spēlētājiem, kas īsteno ātras pārejas uzbrukumā un ātru saspēli.

Latvijas un Horvātijas izlases ilgi savā starpā nav tikušās. To ceļi krustojās 2004. gadā Eiropas čempionāta atlasē un kontinenta meistarsacīkšu kvalifikācijā 2009. gadā – abas reizes ar attiecīgi 6:2 un 2:0 pārāki bija horvāti. Izceļams, ka otrajā no šīm spēlēm piedalījās pašreizējais Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.

Eiropas čempionāta finālturnīrs telpu futbolā 2026. gadā no 21. janvāra līdz 7. februārim pirmo reizi vēsturē norisināsies trīs valstīs – Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā. Latvijas izlase tajā debitēs ar trīs mājas spēlēm "Xiaomi Arēnā" – 21. janvārī pret Gruziju, 25. janvārī pret Franciju un 28. janvārī pret Horvātiju.

Līdzās tam Rīgā notiks vēl trīs apakšgrupu posma spēles (Horvātija – Francija 21. janvārī, Horvātija – Gruzija 25. janvārī un Čehija – Ukraina 28. janvārī), kā arī viens ceturtdaļfināla mačs 31. janvārī starp Latvijas izlases pārstāvētās A grupas uzvarētājiem un Lietuvas izlases pārstāvētās B grupas otrās vietas ieguvējiem.

Biļešu tirdzniecība norisinās ŠEIT. Informācija par turnīru, biļetēm, noteikumiem un telpu futbola vēsturi atrodama mājaslapā www.lff.lv/futsaleuro2026.