Kā radās futzāls jeb telpu futbols?

Futzala pirmsākumi meklējami Urugvajā, kur 20. gadsimta 30. gados Montevideo pilsētā, Kristīgās jaunatnes asociācijā (YMCA), cilvēki sāka spēlēt jaunu sporta veidu telpās. Par tā radītāju tiek uzskatīts urugvajiešu fiziskās audzināšanas skolotājs Huans Karloss Seriani, kurš jauno spēli nosauca par “Indoor-Football” jeb telpu futbolu.

Viens no pirmajiem būtiskajiem pielāgojumiem bija bumba. Futbolā izmantotā lielā un lēkājošā bumba nebija piemērota spēlei telpās, tāpēc tika radīta mazāka un smagāka bumba, kas vēlāk arī deva futzalam iesauku “smagās bumbas sports”.

Otrais nozīmīgais pielāgojums bija spēlētāju skaits. Ja futbola laukumā spēlēja 11 pret 11, tad telpās šāds formāts nebija iespējams. Tika izmēģinātas dažādas shēmas, līdz visbeidzot tika noteikts optimālais sastāvs – 5 spēlētāji katrā komandā.

Tā pamazām radās sporta veids, ko šodien pazīstam kā futzalu – dinamiska, tehniska un visā pasaulē iemīļota spēle.

Futzāla vēsture pasaulē

1989. gadā Asunsjonā (Paragvajā) tika dibināta Dienvidamerikas Telpu futbola konfederācija, bet 1971. gadā Sanpaulu (Brazīlijā) – starptautiskā federācija FIFUSA, kurā iesaistījās Brazīlija, Argentīna, Paragvaja, Urugvaja, Bolīvija, Peru un Portugāle.

Pirmās lielās sacensības:

• 1980 – pirmais Panamerikas čempionāts Meksikā, uzvarēja Brazīlija.

• 1982 – pirmais pasaules čempionāts Sanpaulu, uzvarēja Brazīlija.

• 1985 – otrais pasaules čempionāts Spānijā, uzvarēja Brazīlija.

• 1988 – trešais pasaules čempionāts Austrālijā, uzvarēja Paragvaja.

Latīņamerikā bija divi spēles virzieni:

1) Tika spēlēts ar 3. izmēra bumbu un galvenās sacenības bija ar nosakumu "FIFUSA Futsal World Championships"

2) Tika spēlēts ar 4. izmēra bumbu, kas aktīvi sadarbojās ar FIFA un Eiropas futbolu.

Eiropā un PSRS spēles tika aizvadītas ar 5. izmēra bumbu - formātā 5 pret 5. 

1989. gadā Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) nolēma iesaistīties cīņā par telpu futbola kontroli, izveidojot jaunus noteikumus un mainot nosaukumu uz Futsal. Tajā pašā gadā tika sarīkots pirmais FIFA Pasaules kausu futzalā Nīderlandē. Brazīlijas izlase, kurai dalībai FIFA turnīrā atļāva Brazīlijas telpu futbola konfederācija, kļuva par šī turnīra čempioni un pirmo FIFA Pasaules kausa uzvarētāju futzalā.

Eiropā tikmēr dominēja Spānija, Krievija un Ukraina. Spānija bija pirmā Eiropas čempione 1996. gadā, finālā ar 5:3 pārspējot Krieviju. 

Portugālē futzālu sāka spēlēt ievērojami vēlāk. Irāna un Maroka par sevi liek manīt pēdējos gados. Āzijā pirmās valstis, kurās attīstījās futzāls bija Taizeme, Honkkonga un Singapūra.

Klubu līmenī dominēja Dina (Krievija), Lazio (Itālija) un El Pozo (Spānija).

Eiropā telpu futbols šobrīd piedzīvo strauju attīstību – regulāri notiek UEFA Futsal EURO finālturnīri, Čempionu līga klubiem, kā arī pasaulē aug līgas, profesionāli klubi un sieviešu sacensības. Spēle kļūst arvien interesantāka jauniešiem un skatītājiem.

Nākotnē telpu futbols solās kļūt vēl populārāks, jo tas ir viegli skatāms televīzijā un digitālajās platformās, sniedz aizraujošas emocijas un prasa augstu meistarību. Tieši šī kombinācija – ātrums, tehnika un nepārtraukta spriedze – padara telpu futbolu tik aizraujošu un unikālu. Nav izslēgts, ka telpu futbola drīzumā kļūs par olimpisko sportaveidu. 

Telpu futbola vai tomēr futzāla vārdu izmantošana? 

Vārds futsal radies no portugāļu un spāņu valodas apvienojuma – fútbol de salón jeb futebol de salão, kas nozīmē "zāles futbols" vai "futbols telpās". Laika gaitā no šī apzīmējuma starptautiskā vidē nostiprinājās īsā forma – futsal, ko atzina arī FIFA un UEFA jeb latviski futzāls, taču Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas ieskatā futzāls nav atbalstīts un tiek piedāvāts saukts par telpu fubolu vai zālfutbolsu.

Tātad būtībā futzāla nosaukums precīzi atspoguļo spēles būtību – futbols, kas tiek spēlēts sporta hallē uz mazāka laukuma.

Telpu futbols Latvijā

Latvijas telpu futbols savā sākotnējā formā sākās 1992. gadā, lai gan toreiz tas vēl skaitījās kā minifutbols. 1997. gadā tika izveidota nacionālā izlase un piedalījās pirmajā starptautiskajā komercturnīrā Maskavā, trenera Oļega Aleksejenko vadībā

Oficiālās Eiropas čempionāta 1999. gada kvalifikācijas spēles izlase aizvadīja 1998. gadā Beļģijas pilsētā Lježā, trenera Jablokova vadībā. Pirmās spēles tika aizvadītas pret Beļģiju un Azerbaidžānu. Pirmā spēle noslēdzās 0:0 ar Azerbaidžānu, kas bija pirmais punkts izlases vēsturē.

Jāatzīmē, ka vairākus gadus izlasi vadīja Artūrs Šketovs un pirmās uzvaras tika gūtas tieši viņa vadībā. 

Pirmie panākumi Eiropas čempionāta kvalifikācijā nāca 2007. gadā, kad izcīnītas uzvaras pret Bulgāriju (2:0) un Angliju (5:1). 

Tikai 1997. gadā UEFA kopā ar FIFA izveidoja vienotus futzāla spēles noteikumus un Latvijā tika apstiprināts nosaukums "Telpu futbols". Tā laika LFF ģenerālsekretārs aktīvi iestājās par "Telpu futbols" nosaukuma izmantošanu, tādā veidā izceļot Latvijas valodas identitāti. Latvijas telpu futbola aktīvisti gan vēlējās izmantot Futzāla nosaukumu, taču tomēr LFF nepiekāpās. Attiecīgi pēc tam tika izveidota Latvijas telpu futbola līga un par tās pirmo prezidentu ievēlēja Aivaru Kozicki.  

Pirmais Latvijas čempionāts 1997/98. gada sezona tika spēlēts ar 4. izmēra bumbu pēc oficiāli apstiprinātajiem noteikumiem. Par pirmo čempioni kļuva "Spīdvejs Daugavpils". 

FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā Latvija debitēja 2000. gadā, bet nozīmīgākais pavērsiens bija 2011. gada turnīrs Jelgavā, kur izlase pirmoreiz pārvarēja priekšsacīkstes, pieveicot Angliju un Sanmarīno. Iepriekš, 2003. gadā, Rīgā notikušajā kvalifikācijā Latvija parādīja cīņassparu pret pasaules čempioni Spāniju, piekāpjoties tikai ar 1:3.

Baltijas telpu futbola kausā Latvija sevi apliecinājusi kā dominējošu spēku – sešas uzvaras deviņos turnīros. Šie sasniegumi rāda, ka Latvijas telpu futbols soli pa solim attīstās un nostiprina savu vietu starptautiskajā arēnā.

Pasaules telpu futbolā dominē Brazīlija, Portugāle, Spānija, Argentīna, Irāna un Maroka – valstis, kas regulāri cīnās par FIFA un UEFA trofejām. Klubu līmenī Eiropā spēcīgākie ir Palma Futsal, FC Barcelona un Cartagena (Spānija), Sporting CP, SL Benfica (Portugāle) un AFC Kairat (Kazahstāna)

Latvijai šobrīd ir savs lepnums – Riga Futsal Club, kas šobrīd ieņem augsto 7. vietu pasaules rangā, apliecinot, ka Latvijas telpu futbols spēj konkurēt ar pasaules eliti.

Latvijas telpu futbola vēsturē spilgtāko lappusi uzrakstīja Rīgas klubs FK Nikars, kas no 2008. līdz 2019. gadam kļuva par 12-kārtējiem čempioniem pēc kārtas. Šajā zelta posmā komandu septiņus gadus vadīja portugāļu speciālists Orlando Duarte. Nikars 11 sezonas spēlēja arī UEFA Futsal Cup, piecas reizes sasniedza Elites kārtu un 2017. gadā sasniedza 7. vietu Eiropas rangā. 2019. gadā klubs finanšu grūtību dēļ pameta Virslīgu, bet gadu vēlāk atgriezās kā daļa no FK RFS Futsal struktūras.

Par otru veiksmīgāko klubu Latvijā uzskatāma RABA, kas izcīnījusi trīs čempionu titulus. Īpaši simboliska bija uzvara 2021. gadā – pēc 15 gadu pārtraukuma. RABA desmit reizes kļuvusi arī par Latvijas čempionāta vicečempioniem, apliecinot savu stabilo vietu Latvijas telpu futbola elitē.

Latvijas telpu futbola Virslīga ir galvenās Latvijas telpu futbola sacensības, kas norisinās kopš 1997. gada. Virslīga pēdējos gados sastāv no regulārās sezonas un izslēgšanas spēlēm, bet čempionu nosaka finālsērijā līdz trim uzvarām.

2025./2026. gada sezonā Virslīgā piedalās deviņas komandas - FC Nikers, Daugavpils Futbola skola, FK Nīca, Riga Futsal Club, TFK Salaspils, Salaspils FA, TFK Beitar, Futbola parks Academy un FK Madona. Pēdējos gados dominē Rīgas klubi, taču medaļas vēsturē ieguvušas arī komandas no Daugavpils, Jūrmalas, Jelgavas, Ventspils, Rēzeknes, Salaspils, Spuņciema un Jēkabpils. 

Latvijas izcilākie telpu futbola spēlētāji

Izcilākie Latvijas telpu futbola spēlētāji tiek godināti ar LFF balvu “Gada labākais telpu futbolists”, ko pasniedz kopš 2011. gada.

Visvairāk titulu izcīnījis uzbrucējs Maksims Seņs, kurš četras reizes atzīts par labāko (2011., 2013., 2014. un 2015. gadā) un sešas reizes kļuvis par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju, pārstāvot gan RABA, Nikars, gan Riga Futsal Club. Kopumā Seņs izlasē ir aizvadījis 80 spēles un guvis 40 vārtus. 

Aigars Bondars ir Latvijas izlases vārtsargs un rekordists ar nospēlētām 86 spēlēm, kā arī balvas ieguvējs 2012. gadā.

Citu spilgtu personību vidū ir Germans Matjušenko (trīs reizes – 2018, 2019, 2021), Andrejs Aleksejevs (2016, 2017), Miks Babris (2020, 2022), Artjoms Kozlovskis (2023) un Edgars Tarakanovs (2024).

Šie spēlētāji ne tikai veidojuši Latvijas futsala vēsturi, bet arī kļuvuši par iedvesmu jaunajai paaudzei. 

Īpašs fakts – viens no pasaules visu laiku titulētākajiem telpu futbolistiem Rikardinjo (Ricardo Filipe da Silva Braga), kurš ar Portugāles izlasi kļuva par Eiropas un Pasaules čempionu, kā arī sešas reizes atzīts par pasaules labāko spēlētāju, 2023./2024. gada sezonā spēlēja Latvijā, pārstāvot Riga Futsal Club. Tas bija vēsturisks notikums Latvijas telpu futbolam – pasaules superzvaigzne spēlēja mūsu Virslīgā.