Kā radās futzāls?
Futzāls aizsākās 1930. gadā, kad skolotājs Huans Karloss Seriani Montevideo pilsētā, Urugvajā, izveidoja telpu futbola versiju, lai to spēlētu Jaunatnes kristīgajās asociācijās (YMCA). Šis jaunais sporta veids sākotnēji tika izstrādāts spēlēšanai basketbola laukumos, un noteikumu grāmata tika publicēta 1933. gada septembrī. Futbols jau toreiz bija ļoti populārs Urugvajā – īpaši pēc tam, kad valsts izlase uzvarēja 1930. gada Pasaules kausā un izcīnīja zelta medaļas 1924. un 1928. gada olimpiskajās spēlēs. Seriani mērķis bija izveidot komandas spēli, ko varētu spēlēt gan telpās, gan ārā, saglabājot līdzību ar futbolu.
Rakstot noteikumus, Seriani par pamatu ņēma futbola principus (bumbas spēlēšana ar visām ķermeņa daļām, izņemot rokām), kā arī aizguva elementus no citiem sporta veidiem: no basketbola – spēlētāju skaitu (pieci) un spēles ilgumu (40 efektīvas minūtes); no ūdenspolo – noteikumus par vārtsargu; no rokasbumbas – laukuma un vārtu izmērus.
YMCA ļoti ātri izplatīja šo spēli visā Dienvidamerikā. To varēja viegli spēlēt ikviens, jebkur un jebkuros laika apstākļos, kas palīdzēja spēlētājiem uzturēt formu visu gadu. Šie faktori pārliecināja brazīlieti Žuau Lotufu atvest šo spēli uz Brazīliju un pielāgot to fiziskās audzināšanas vajadzībām.
Sākotnēji noteikumi nebija vienoti. 1956. gadā Habibs Mafuzs un Luiss Gonsaga de Oliveira Fernandess no Sanpaulu YMCA Brazīlijā tos pārstrādāja, lai spēlē varētu piedalīties arī pieaugušie. Tajā pašā gadā Luiss de Oliveira uzrakstīja “Futzāla noteikumu grāmatu”, kas vēlāk tika pieņemta arī starptautiskā līmenī.
1965.gadā tika izveidota Dienvidamerikas Futzāla konfederācija (Confederación Sudamericana de Fútbol de Salón), kurā ietilpa Urugvaja, Paragvaja, Peru, Argentīna un Brazīlija.
Drīz pēc tam tika organizēts unikāls turnīrs, kas izraisīja interesi Dienvidamerikas medijos, kuri sāka regulāri sekot futzāla notikumiem. Īpašu lomu spēles popularizēšanā ieņēma žurnālists Žozē Antonio Inglēzs, kurš ne tikai palīdzēja ātri izplatīt futzālu, bet arī tiek uzskatīts par cilvēku, kurš izgudroja pašu nosaukumu “futsal”.
Sporta veids ātri izplatījās visā Dienvidamerikā, un tā popularitāte nodrošināja pārvaldības institūcijas izveidi Sanpaulu 1971. gadā – Federación Internacional de Fútbol de Salón (FIFUSA). Tās dibinātāji bija Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Paragvaja, Peru, Portugāle un Urugvaja. Organizācija rīkoja pasaules čempionātus, un jau sākumā tajā piedalījās 32 valstis. Pirmais prezidents bija Žuau Avelanžs, bet sekretārs – Luiss Gonsaga de Oliveira. 1975. gadā organizācijas vadību pārņēma FIFA, un 1980. gadā par prezidentu kļuva Žanuario D’Alessio Neto, kurš centās panākt sporta oficiālu atzīšanu pasaules mērogā.
Pirmais FIFUSA Pasaules čempionāts notika 1982. gadā Sanpaulu, Brazīlijā, un tajā triumfēja mājinieki – Brazīlijas izlase –, uzvarot Paragvaju 12 000 skatītāju priekšā, bet trešo vietu izcīnīja Urugvaja. Pēc tam federācija sāka strādāt, lai turnīru atvestu uz Eiropu. 1985. gadā otrais Pasaules čempionāts tika organizēts Madridē, Spānijā, un atkal uzvarēja Brazīlija. Turnīrs bija liels panākums sporta veida attīstībai – tas piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību un lielu skatītāju interesi, pateicoties Spānijas televīzijas pārraidēm.
1985. gadā Džozefs Blaters, tolaik FIFA ģenerālsekretārs, nolēma paplašināt organizācijas ietekmi un pievērsties arī futzālam. Tā kā FIFA prezidents Žuau Avelanžs no 1971. līdz 1974. gadam bija vadījis arī FIFUSA, Blaters sasauca kongresu Brazīlijā, lai apspriestu apvienošanos. Pārsteidzoši, bet kongress nobalsoja pret apvienošanu. Strīda dēļ starp FIFA un FIFUSA par nosaukuma “futbols” izmantošanu, FIFUSA 1985. gadā Madridē reģistrēja nosaukumu “fut-sal”.
FIFA vēlējās veicināt un izplatīt savu iekštelpu futbola versiju, kas atšķīrās no sākotnējās Dienvidamerikas spēles, taču 1989. gada Riodežaneiro kongresā vienošanās ar FIFUSA netika panākta.
1991. gada 2. maijā Brazīlijas federācija beidzot izstājās no FIFUSA, un 25. septembrī Bogotā, Kolumbijā, kopā ar Paragvaju, Kolumbiju, Meksiku, Urugvaju, Argentīnu, Venecuēlu, Kostariku, Puertoriko, Bolīviju, Ekvadoru, Nīderlandes Antiļām, Arubu un Kanādu tika izveidota Panamerikas Telpu futbola konfederācija (PANAFUTSAL).
1992. gadā Gvatemalā notika konference starp PANAFUTSAL un FIFA pārstāvjiem, kas bija veltīta domstarpību atrisināšanai un futzāla attīstībai Dienvidamerikas valstīs. Lai gan tika parakstīts protokols par sadarbību, konkrēti pasākumi nesekoja. FIFA turpināja attīstīt savu futzāla versiju, tādēļ PANAFUTSAL nolēma izveidot jaunu pasaules organizāciju futzāla saglabāšanai tā sākotnējā formā.
1993. gada decembrī tika dibināta Pasaules Futzāla asociācija (Asociación Mundial de Futsal – AMF), kas šobrīd apvieno 40 nacionālās federācijas un trīs kontinentālās struktūras, tostarp arī bijušo FIFUSA.
1994. gadā PANAFUTSAL dalībnieki izveidoja AMF – neatkarīgu, no FIFA nesaistītu starptautisku futzāla pārvaldes organizāciju, reaģējot uz stagnāciju, kas bija radusies FIFUSA laikā. Šobrīd gan FIFA, gan AMF turpina pārraudzīt un attīstīt futzāla spēli pasaulē.
Tā pamazām radās sporta veids, ko šodien pazīstam kā futzālu – dinamiska, tehniska un visā pasaulē iemīļota spēle.
Futzāls Eiropā
1989. gadā Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) nolēma iesaistīties cīņā par futzāla kontroli, izveidojot jaunus noteikumus un mainot nosaukumu uz "Futsal". Tajā pašā gadā tika sarīkots pirmais FIFA Pasaules kauss futzālā Nīderlandē. Brazīlijas izlase, kurai dalību FIFA turnīrā atļāva Brazīlijas futzāla konfederācija, kļuva par šī turnīra čempioni un pirmo FIFA Pasaules kausa uzvarētāju futzālā.
Eiropā tikmēr dominēja Spānija, Krievija un Ukraina. Spānija bija pirmā Eiropas čempione 1996. gadā, finālā ar 5:3 pārspējot Krieviju.
Portugālē futzālu sāka spēlēt ievērojami vēlāk. Irāna un Maroka par sevi liek manīt pēdējos gados. Āzijā pirmās valstis, kurās attīstījās futzāls bija Taizeme, Honkonga un Singapūra.
Klubu līmenī dominēja Dina (Krievija), Lazio (Itālija) un El Pozo (Spānija).
Eiropā futzāls šobrīd piedzīvo strauju attīstību – regulāri notiek UEFA Futsal EURO finālturnīri, Čempionu līga klubiem, kā arī pasaulē aug vietējās futzāla līgas, profesionālie klubi un sieviešu sacensības. Spēle kļūst arvien interesantāka jauniešiem un skatītājiem.
Nākotnē futzāls solās kļūt vēl populārāks, jo tas ir viegli skatāms televīzijā un digitālajās platformās, sniedz aizraujošas emocijas un prasa augstu meistarību. Tieši šī kombinācija – ātrums, tehnika un nepārtraukta spriedze – padara futzālu tik aizraujošu un unikālu. Paredzams, ka futzāls drīzumā kļūs par olimpisko sportaveidu.
Telpu futbola vai tomēr futzāla vārdu izmantošana?
Vārds "futsal" radies no portugāļu un spāņu valodas apvienojuma – fútbol de salón jeb futebol de salão, kas nozīmē "zāles futbols" vai "futbols telpās". Laika gaitā no šī apzīmējuma starptautiskā vidē nostiprinājās īsā forma – futsal, ko atzina arī FIFA un UEFA jeb latviski futzāls, taču Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas ieskatā futzāls nav atbalstīts un tiek piedāvāts saukts par telpu fubolu vai zālfutbolu.
Tātad būtībā futzāla nosaukums precīzi atspoguļo spēles būtību – futbols, kas tiek spēlēts sporta hallē uz mazāka laukuma.
Šodien atkal ir aktualizējies jautājums par futzāla izmantošanu, ko LFF vēlas izmantot šī sporta veida attīstībā.
Futzāls Latvijā
Latvijas futzāls savā sākotnējā formā sākās 1992. gadā, lai gan toreiz tas vēl skaitījās kā minifutbols. 1997. gadā tika izveidota nacionālā izlase un piedalījās pirmajā starptautiskajā komercturnīrā Maskavā, trenera Oļega Aleksejenko vadībā
Oficiālās Eiropas čempionāta 1999. gada kvalifikācijas spēles izlase aizvadīja 1998. gadā Beļģijas pilsētā Lježā, trenera Jablokova vadībā. Pirmās spēles tika aizvadītas pret Beļģiju un Azerbaidžānu. Pirmā spēle noslēdzās 0:0 ar Azerbaidžānu, kas bija pirmais punkts izlases vēsturē.
Jāatzīmē, ka vairākus gadus izlasi vadīja Artūrs Šketovs un pirmās uzvaras tika gūtas tieši viņa vadībā.
Pirmie panākumi Eiropas čempionāta kvalifikācijā nāca 2007. gadā, kad izcīnītas uzvaras pret Bulgāriju (2:0) un Angliju (5:1).
Tikai 1997. gadā UEFA kopā ar FIFA izveidoja vienotus futzāla spēles noteikumus un Latvijā tika apstiprināts nosaukums "futzāls". Tā laika LFF ģenerālsekretārs aktīvi iestājās par "futzāls" nosaukuma izmantošanu, tādā veidā izceļot Latvijas valodas identitāti. Latvijas futzāla aktīvisti gan vēlējās izmantot futzāla nosaukumu, taču tomēr LFF nepiekāpās. Attiecīgi pēc tam tika izveidota Latvijas telpu futbola līga un par tās pirmo prezidentu ievēlēja Aivaru Kozicki.
Pirmais Latvijas čempionāts 1997/98. gada sezona tika spēlēts ar 4. izmēra bumbu pēc oficiāli apstiprinātajiem noteikumiem. Par pirmo čempioni kļuva "Spīdvejs Daugavpils".
FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā Latvija debitēja 2000. gadā, bet nozīmīgākais pavērsiens bija 2011. gada turnīrs Jelgavā, kur izlase pirmoreiz pārvarēja priekšsacīkstes, pieveicot Angliju un Sanmarīno. Iepriekš, 2003. gadā, Rīgā notikušajā kvalifikācijā Latvija parādīja cīņassparu pret pasaules čempioni Spāniju, piekāpjoties tikai ar 1:3.
Baltijas telpu futbola kausā Latvija sevi apliecinājusi kā dominējošu spēku – sešas uzvaras deviņos turnīros. Šie sasniegumi rāda, ka Latvijas futzāls soli pa solim attīstās un nostiprina savu vietu starptautiskajā arēnā.
Pasaules telpu futbolā dominē Brazīlija, Portugāle, Spānija, Argentīna, Irāna un Maroka – valstis, kas regulāri cīnās par FIFA un UEFA trofejām. Klubu līmenī Eiropā spēcīgākie ir Palma Futsal, FC Barcelona un Cartagena (Spānija), Sporting CP, SL Benfica (Portugāle) un AFC Kairat (Kazahstāna)
Latvijai šobrīd ir savs lepnums – Riga Futsal Club, kas šobrīd ieņem augsto 7. vietu pasaules rangā, apliecinot, ka Latvijas futzāls spēj konkurēt ar pasaules eliti.
Latvijas futzāla vēsturē spilgtāko lappusi uzrakstīja Rīgas klubs FK Nikars, kas no 2008. līdz 2019. gadam kļuva par 12-kārtējiem čempioniem pēc kārtas. Šajā zelta posmā komandu septiņus gadus vadīja portugāļu speciālists Orlando Duarte. Nikars 11 sezonas spēlēja arī UEFA Futsal Cup, piecas reizes sasniedza Elites kārtu un 2017. gadā sasniedza 7. vietu Eiropas rangā. 2019. gadā klubs finanšu grūtību dēļ pameta Virslīgu, bet gadu vēlāk atgriezās kā daļa no FK RFS Futsal struktūras.
Par otru veiksmīgāko klubu Latvijā uzskatāma RABA, kas izcīnījusi trīs čempionu titulus. Īpaši simboliska bija uzvara 2021. gadā – pēc 15 gadu pārtraukuma. RABA desmit reizes kļuvusi arī par Latvijas čempionāta vicečempioniem, apliecinot savu stabilo vietu Latvijas futzāla elitē.
Latvijas telpu futbola Virslīga ir galvenās Latvijas telpu futbola sacensības, kas norisinās kopš 1997. gada. Virslīga pēdējos gados sastāv no regulārās sezonas un izslēgšanas spēlēm, bet čempionu nosaka finālsērijā līdz trim uzvarām.
2025./2026. gada sezonā Virslīgā piedalās deviņas komandas - FC Nikers, Daugavpils Futbola skola, FK Nīca, Riga Futsal Club, TFK Salaspils, Salaspils FA, TFK Beitar, Futbola parks Academy un FK Madona. Pēdējos gados dominē Rīgas klubi, taču medaļas vēsturē ieguvušas arī komandas no Daugavpils, Jūrmalas, Jelgavas, Ventspils, Rēzeknes, Salaspils, Spuņciema un Jēkabpils.
Latvijas izcilākie telpu futbola spēlētāji
Izcilākie Latvijas telpu futbola spēlētāji tiek godināti ar LFF gada balvu “Gada labākais telpu futbolists”, ko pasniedz kopš 2011. gada.
Visvairāk titulu izcīnījis uzbrucējs Maksims Seņs, kurš četras reizes atzīts par labāko (2011., 2013., 2014. un 2015. gadā) un sešas reizes kļuvis par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju, pārstāvot gan RABA, Nikars, gan Riga Futsal Club. Kopumā Seņs izlasē ir aizvadījis 80 spēles un guvis 40 vārtus.
Aigars Bondars ir Latvijas izlases vārtsargs un rekordists ar nospēlētām 86 spēlēm, kā arī balvas ieguvējs 2012. gadā.
Citu spilgtu personību vidū ir Germans Matjušenko (trīs reizes – 2018, 2019, 2021), Andrejs Aleksejevs (2016, 2017), Miks Babris (2020, 2022), Artjoms Kozlovskis (2023) un Edgars Tarakanovs (2024).
Šie spēlētāji ne tikai veidojuši Latvijas futzāla vēsturi, bet arī kļuvuši par iedvesmu jaunajai paaudzei.
Īpašs fakts – viens no pasaules visu laiku titulētākajiem telpu futbolistiem Rikardinjo (Ricardo Filipe da Silva Braga), kurš ar Portugāles izlasi kļuva par Eiropas un Pasaules čempionu, kā arī sešas reizes atzīts par pasaules labāko spēlētāju, 2023./2024. gada sezonā spēlēja Latvijā, pārstāvot Riga Futsal Club. Tas bija vēsturisks notikums Latvijas futzālam – pasaules superzvaigzne spēlēja mūsu Virslīgā.