27.marts. 2018. 21:25

Latvijas U-19 izlases uzbrucējs Marko Regža pēc vienas no spilgtākajām dienām savā līdzšinējā futbolista karjerā saņem neskaitāmus apsveikumus. “Jā, šai dienai varu ielikt atzīmi desmit no desmit. Izvilkām uzvaru un dāvājām trenerim pēdējo uzvaras garšu, jo šī mums, U-19 izlasei, bija pēdējā spēle ciklā. Ļoti labi, ka uzvarējām!”

 Ungārija - Latvija U-19. Spēles labāko momentu video apskats

- Nupat esam atbraukuši uz viesnīcu, ir pagājusi nedaudz vairāk par stundu pēc tava fantastiskā snieguma spēlē ar Ungāriju, iesitot trīs vārtus un izraujot mums uzvaru kompensācijas laikā ar rezultātu 3:2. Kādas šobrīd ir tavas pārdomas, kas notiek tavā galvā?

- Vēl joprojām neesmu noticējis, ka iesitu trīs vārtus. Man šķiet, tas šis man ir pirmais hat-trick izlasē, bet cerams, ka tas nav pēdējais. Esmu ļoti, ļoti priecīgs!

- Lūdzu, restaurē visus trīs gūtos vārtus!

- Pirmais gols bija pēc laba komandas presinga, kļūdījās [ungāru] aizsargi. Līdz vārtiem bija pieci seši metri, izsitu vārtsargam bumbu starp kājām! Otrais gols sanāca pēc tam, kad Kristers Aldis Puriņš labi apveda vairākus spēlētājus un bumba kaut kā atlēca man tieši uz kājas. Situ ar labo kāju tālajā kreisajā stūrī. Trešais gols – labi uz maiņu iznāca Alvis [Jaunzems], kurš, var teikt, uzcēla no paša stūra un tieši – man uz galvas.

- Tādā brīdī uzbrucējam vēl ir laiks mazliet sabīties? Ja nu es neiesitīšu...

- Jā, bija nelielas bažas, bet labi, ka trāpīju. (Smejas.) Iesitu vārtsargam tieši blakus, kaut kā izlidoja gar kreiso roku.

- Un tad kas notika?

- Visi skrēja uz stūri priecāties. Man šķiet, ka puse vēl nebija noticējusi, kas notiek.

- Lai arī tobrīd vēl mazliet bija atlicis laiks, no malas šķita, ka jums vairs nav šaubu par uzvaru!

- Jā, piekrītu!

- Kā kopumā vērtē turnīru?

- Ļoti labs! Vienīgi varējām labāk nospēlēt pret Angliju, pacīnīties vairāk. Taču kopumā puiši labi parādīja, ko spējam - divas uzvaras ir ļoti labs rezultāts!

- Ko vērtīgāko var paņemt no šā turnīra tu kā jauns un talantīgs spēlētājs?

- Pieredzi! Bija ļoti labi pretinieki, kas spēlē lielos klubos. Varēja paskatīties, kāds ir līmenis un augt kā spēlētājs.

- Kā tu uztvēri to, ka tev diskvalifikācijas dēļ otrā spēle turnīrā pret Anglijas vienaudžiem gāja secen?

- Diezgan [stipri] pārdzīvoju, jo pērn U-17 izlases kvalifikācijā traumas dēļ nācās izlaist maču pret Spāniju. Biju saskumis, ka šogad jāizlaiž spēle arī pret Anglija.

- Pirms pēdējās cīņas turnīrā neviens spēlētājs neslēpa, ka ir tikai viens mērķis – uzvarēt ungārus un izcīnīt otro vietu, kas Latvijas futbolam Elites kārtās ir nebijis panākums. Kāds aizvadītajā naktī bija tavs miegs?

- Ļoti labs! Gatavojos spēlei un kārtīgi izgulējos – jutos ļoti labi, bija daudz spēka.

- Kad futbolists iet laukumā, dažkārt viņam ir priekšnojauta, sajūta, kas šodien varētu notikt. Bija tev sajūta, ka šī būs tava diena, ka, piemēram, gūsi vismaz vienus vārtus?

- Ja, bija sajūta, ka iesitīšu vismaz vienu golu. Man vecāki pirms spēles rakstīja, lai iesitu divus, bet puslaikā bija tāda priekšnojauta - varbūt hat-trick. Biju sapņojis, ka gribas iesist hetriku!

- Trīs vārti spēlē ir kas īpašs jebkuram spēlētājam. Kad tev iepriekšējo reizi kas tāds padevās?

- Pagājušajā sezonā pret Tukuma komandu Latvijas U-18 čempionātā un Virslīgas dublieru spēlē pret Spartaku, kad iesitu četrus vārtus. Par citām reizēm agrāk tā īpaši neatceros. Kad biju maziņš, bieži situ daudz golus.

- Ko tu varētu sagaidīt Latvijā - paredzi, ka draugi sagādās kādu īpašu pārsteigumu?

- Pirmkārt, jau ģimene, tad tuvākie cilvēki, draugi. Cerams, ka arī komanda iepriecinās. (Smaida.)

- Kas ir tavas ambīcijas, karjeras sapņi? Saki tik, cik vari atklāt!

- Protams, ka gribētu uzspēlēt ārzemēs. Man jau ir bijusi pieredze Vācijā, gribētu to atkārtot.

- Pastāsti par šo pieredzi Vācijā!

- Nospēlēju tur četrus gadus. Trīs no tiem bija Diseldorfas Fortuna klubā. Man šķiet, tās bija U-12, U-13 un U-14 komandas. Pēc tam vienu gadu trenējos Schalke U-16 vai U-17 komandā. Tā bija ļoti vērtīga pieredze - citādi treniņi nekā Latvijā, lai arī Latvijā mums arī ir ļoti labi treniņi. Īpaši - Virslīgā.

- Un kāds ir tuvākās nākotnes mērķis un sapnītis? Teiksim, šogad!

- Laikam jau kaut kur aizbraukt. Man jau ir 19 gadu - ir jātiecas tālāk. Pirms šīm izlases spēlēm biju turnīrā Itālijā [ar RFS]. Domāju, nospēlēju tur ļoti labi - divās spēlēs guvu divus vārtus un trīs rezultatīvas piespēles. Tagad izlasē parādīju maksimumu. Cerēsim uz to labāko. Ja neizdosies, gribētu praksi Virslīgā – spēles laiku, varbūt arī pirmo golu. Latvijas kausā esmu iesitis, bet Virslīgā - pagaidām ne.

- Tiem, kas tavu vārdu dzird pirmo reizi, izstāsti, lūdzu, kas tas ir ar spēlētāju - Marko Regža?

- Esmu 193 centimetrus garš, agresīvs uzbrucējs, labi spēlēju ar galvu otrajā stāvā. Īsi sakot, dzīvespriecīgs futbolists! (Smaida.)

Roberts Veips: Ticu, ka jaunie puiši Latvijas futbolā ienesīs jaunas vēsmas


Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti