13.februāris. 2018. 18:10

Latvijas WU-19 meiteņu futbola izlases galvenais treneris Viktors Vicehovskis intervijā LFF.lv atskatās uz valstsvienības aizvadīto kalendāro gadu, kā arī iezīmē plānus šai sezonai. Treneris norāda uz to, ka pašmāju futbolistes var sekmīgi spēlēt un uzvarēt sava līmeņa komandas, taču Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēles Nīderlandē parādīja, ka mūsu futbolistēm mačos pret stiprākām komandām joprojām rodas lielas grūtības.

INTERVIJA AR VIKTORU VICEHOVSKI

Aizvadītajā gadā bija četri pasākumi. Pirmais bija UEFA Attīstības turnīrs maijā, kurā piedalījās trīs komandas - Maķedonija, Igaunija un mēs. Nospēlējām neizšķirti pamatlaikā 1:1 ar Maķedoniju, taču zaudējām pēcspēles sitienu sērijā. Tad ar 2:0 uzvarējām Igauniju, abus vārtus guva Viktorija Zaičikova. Turnīrs bija labs mūsu izlasei, jo tas parādīja, ka varam spēlēt ar tādām komandām un varam tās uzvarēt. Šajos mačos spēlējām vairāk tieši uzbrukumā.

Nākamais turnīrs bija Baltijas kausa izcīņa jūlijā, kurā izcīnījām divas uzvaras - pār Igauniju ar 3:2 un Lietuvu 3:0. ieguvām galveno trofeju! Arī šajā turnīrā nospēlējām labi uzbrukumā, lai gan spēles neiztika arī bez pašu pieļautajām kļūdām. Seši gūtie vārti divās spēles ir labs rādītājs. Ļoti labi nospēlēja mūsu uzbrucējas – Anastasija Fjodorova, Sandra Voitāne un Viktorija Zaičikova. Mums komandā ir labs vārtsargs Dajana Čubreviča, taču viņai ir mazs augums, attiecīgi viņa labi spēlē pa zemi ar kājām līnijā, taču rodas zināmas problēmas izgājienos.

Tad sekoja divas pārbaudes spēles septembra sākumā Gruzijā. Uzvarējām pirmo maču ar rezultātu 2:0, vārtus guva Fjodorova un Zaičikova. Otrā spēle noslēdzās neizšķirti 2:2. Ar šīm divām spēlēm jau mērķtiecīgi gatavojāmies Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram. Kopumā Gruzija ir komanda, pret kuru arī varam spēlēt vairāk uzbrukumā, taču šajā mačā apzināti izmēģinājām citu taktiku - pieciem aizsargiem, jo zinājām, ka pirmo cīņu kvalifikācijā aizvadīsim pret Nīderlandi. Personīgi mani neapmierināja tas, ka mūsu malējie aizsargi nepieslēdzās uzbrukumiem. Jā, aizsardzībā nospēlējām labi, taču uzbrukumā spēlēja praktiski tikai divi trīs cilvēki.

  • Kā komanda parādīja sevi Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs Nīderlandē? Kas liedza nospēlēt sekmīgāk?

Pirmo spēli pret Nīderlandi nospēlējām vāji, zaudējām. Pieļāvām ļoti daudz pozicionālas un individuālas kļūdas aizsardzībā. Mums nelīdzēja arī manis jau pieminētā taktika ar pieciem aizsargiem. Pretinieks šajā spēlē mūs apspēlēja tīri. Pirms turnīra domāju un cerēju, ka mums būs stipra komanda, jo izlasi pārstāv septiņas spēlētājas no nacionālās izlases. Tomēr jau pirmajā mačā zaudējām ar lielu rezultātu. Man likās, ka meitenes pašas nenoticēja sev, ka var nospēlēt pret Nīderlandi labāk.

Otrajā spēlē pret Īriju mainījām taktiku uz ierasto 1-4-2-3-1. Nospēlējām daudz labāk nekā pirmo spēli, taču atkal piedzīvojām zaudējumu... Atkal tika pieļautas individuālas kļūdas aizsardzībā. Turklāt kopš 64. minūtes spēlējām mazākumā, bija ļoti grūti. Pret Īriju trīs vārtus ielaidām tieši no standartsituācijām. Visu gadu pie tā strādājām, bet šajā spēlē atkal ielaidām tieši šādā veidā. Ja mēs vēlamies sekmīgi nospēlēt pret tādām komandām, nedrīkst ielaist vārtus!

Sekoja noslēdzošais mačs pret Igauniju, kas uz to brīdi arī piedzīvoja divus zaudējumus. Pret šo komandu spēlējām trešo reizi gada laikā. Šī bija ļoti principiāla spēle. Maču aizvadījām ļoti labi, atkal pierādot, ka varam spēlēt pret komandām, kas ir mūsu līmenī. Turnīrs vienlaikus parādīja, ka pret top komandām mums psiholoģiski un fiziski klājas ļoti grūti, jo jau šajā vecumā nākas pārsvarā spēlēt no aizsardzības un mača laikā spējam izveidot tikai vienu vai divus momentus pie pretinieku vārtiem.

Pret Igauniju atklājām rezultātu pirmie, tad neiesitām 11 metru soda sitienu... Noslēgumā Karlīna Miksone dubultoja mūsu pārsvaru, tādējādi izcīnījām uzvaru ar rezultātu 2:0. Turklāt pēc spēles beigām uzzinājām, ka tā bija WU-19 izlases pirmā uzvara kvalifikācijas turnīrā iepriekšējo 24 spēļu laikā. Tātad kopš 2009. gada šī vecuma izlase nebija uzvarējusi Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīros. Tas bija pozitīvs moments mūsu komandai.

  • Kuras futbolistes aizvadītā kalendārā gada laikā Jūs varētu izcelt?

Valstsvienībā spēlēja futbolistes no Rīgas Futbola skolas, FK Liepāja, Preiļu BJSS, Rēzeknes un viena meitene bija no FK Auda. Īpaši vēlos atzīmēt Annu Krūmiņu, Karlīnu Miksoni, Anastasiju Fjodorovu, Viktoriju Zaičikovu, Annu Mariju Valaku un mūsu labās malas aizsargu Katrīnu Kovaļovu, kura, manuprāt, pie sekmīgas turpmākās attīstības ar laiku arī ir spējīga iekļūt Latvijas nacionālajā izlasē. Protams, ir lietas, pie kurām viņai un visām futbolistēm vēl pastiprināti jāstrādā savos klubos. Piemēram, tas ir darbs ar bumbu, proti, tehnika. Šo elementu apgūst tieši treniņos klubā, jo valstsvienībā oficiālo spēļu laikā mums reāli nav laika to mācīt.

  • Kāds ir turpmākais kalendārais plāns WU-19 valstsvienībai?

Šogad mums atkal jāveido jauna izlase, jo no iepriekšējā sastāva mums paliek tikai desmit futbolistes. 16. martā satiksimies Rīgā uz pirmo selekcijas nometni. Plānojam aizvadīt pārbaudes spēli pret Lietuvas WU-19 izlasi. Vēlos atzīmēt, ka ikdienas selekcijas darbā man ļoti daudz palīdz mūsu WU-17 izlases galvenais treneris Romāns Kvačovs, ar kuru strādājam kopā un kurš rekomendē spēlētājas no savas izlases.


Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti