27.decembris. 2016. 13:00

Latvijas futbola valstsvienības uzbrucējs Artūrs Karašausks decembrī noslēdzis sezonas pirmo pusi Šveicē, kas viņam sarūpējusi virkni atziņu par līdz šim paveikto un to, kurp tiekties nākotnē. “Pēdējā laikā ļoti daudz strādāju, jo ir vēlme aizbraukt uz Vācijas Bundeslīgu. Gribu spēlēt augstākā līmenī,” ambīcijas neslēpj 24 gadus vecais Karašausks.

FC Wil komandai Šveices otrajā spēcīgākajā līgā Artūrs pievienojās šī gada augustā. Šajā Challenge līgā šosezon spēlē arī nupat par Latvijas gada futbolistu atzītais vārtsargs Andris Vaņins Zurich komandas rindās. Decembrī abi aci pret aci tikās laukumā, ko Artūrs gan atceras ar divējādām atmiņām.

“Mums šī spēle bija kā derbijs, jo Zurich ir komanda ar bagātu vēsturi,” iesāk Karašausks. “Nospēlējām ļoti labi, zinot, ka Zurich ir līgas līdere. Ielaidām 11 metru soda sitienu, taču nenolūzām - bija momenti, varējām iesist. Bija svarīgi uzvarēt, lai pietuvotos Cīrihes komandai turnīra tabulā. Tagad pēc zaudējuma daudz atpaliekam. Mēs, protams, cīnīsimies līdz galam – tā vienmēr ir bijis un būs, taču būs grūti, zinot, ka tikai pirmā vieta iegūst ceļazīmi uz Superlīgu.”

Karašausks noliedz, ka pats fakts, ka jāspēlē pret komandas biedru Latvijas valstsvienībā Vaņinu, spēli padarītu īpašu. “Man ir vienalga, kurš stāv vārtos, jo esmu uzbrucējs un vienmēr gribēšu pārspēt vārtsargu, lai kurš nāktu pretī. Man bija divas labas iespējas. Diemžēl tās šoreiz palaidu garām, par ko esmu ļoti sarūgtināts. Pirmajā moments bija 50 pret 50. Bumba atlēca ar citu trajektoriju, nekā gaidīju. Lielākā vilšanās par tīru izgājienu aci pret aci. Tas notika aptuveni 85. minūtē, kad bijām iedzinējos 0:1. Izgāju viens pret vienu ar Vaņinu, bet trāpīju stabam. Pēc divām minūtēm ielaidām otros vārtus, un tās bija beigas.”

24 gadus vecais Karašausks atklāj, ka pēc spēles Vaņinu nemaz nav saticis, jo nomainīts īsi pirms fināla svilpes un devies uz ģērbtuvēm. “Biju ļoti sarūgtināts, nebija noskaņojuma...” atzīst rīdzinieks. “Arī ikdienā Šveicē satikties mums nesanāk. Diezgan tālu viens no otra dzīvojam – vairāk kā stundas braucienā. Nekur daudz es te Šveicē apkārt nebraukāju, vairāk koncentrējos treniņiem un spēlēm. Ar Andri vairāk iznāk aprunāties, kad tiekamies izlasē.”

Šajā sezonā kopš pievienošanās FC Wil komandai augustā Artūrs bijis pieteikumā visās 14 čempionāta spēlēs, no kurām laukumā netika tikai divreiz. Starta sastāvā uzbrucējs izgājis astoņas reizes, guvis trīs vārtus un reizi rezultatīvi piespēlēja. Viņš gan neslēpj, ka bijušas iespējas iesist krietni vairāk.

“Man ļoti paveicās, ka guvu vārtus jau pirmajā spēlē. Pirmkārt, tas ir ļoti svarīgi jebkuram uzbrucējam. Otrkārt, man tas palīdzēja iejusties kolektīvā. Tad guvu vēl vienus vārtus, pēc tam – vēl vienus. Ja Šveicē izmantotu visus savus vārtu gūšanas momentus, iespējams, būtu labākais bombardieris līgā. Momentu skaits ir tiešām liels, taču pagaidām nav realizācijas. Iespējams, tāpēc, ka gandrīz pusgadu nespēlēju. Biju Polijā, bet nespēlēju. Tagad grūti atgūt vārtu garšu, ko var dabūt tikai tad, kad spēlē un gūsti vārtus. Ja tev ir spēļu prakse, tu krietni mazāk uztraucies, piemēram, situācijās, kad izej viens pret vienu izgājienos.”

Sezonas pusceļā labākais vārtu guvējs Challenge līgā ir Kamerūnas uzbrucējs Žans Pjērs Nsamē, kura kontā ir 10 goli. Pret to, ka Artūram ne vienmēr bumba paklausīgi skrien vārtos, FC Wil vadība izturas saprotoši. “Tā ir viena no lietām, kas man šeit ļoti patīk,” turpina Karašausks, kurš Latvijas valstsvienībā aizvadījis 13 spēles. “Nezinu, varbūt tas tāpēc, ka Šveicē un Vācijā tā dara, taču attieksme nudien ir brīnišķīga. Kluba vadība ir saprotoša – nepārmet, saka, ka būs nākamā iespēja un tu iesitīsi. Noteikti nav tā, ka pēc neizmantotas iespējas nosēdina malā.”

Artūrs atklāj, ka komandas treneris turks Ugurs Tutunekers viņu redz malējā pussarga pozīcijā, lai arī FC Wil sastāvā ir spēlējis arī uzbrukuma smailē. “Es ļoti bieži palieku treniņos ilgāk un pastrādāju individuāli, jo zinu, kurās lietās jāpieliek. Šveicē ir jāstrādā trīs-četras reizes vairāk, lai varētu pāriet vismaz uz Šveices augstāko līgu, nemaz nerunājot par Itālijas A sēriju vai Vācijas Bundeslīgu, kas ir tepat blakus un kur vēlos nokļūt. Tāda šobrīd ir mana vēlme.”

Šobrīd Šveices čempionātā ir ziemas pārtraukums. Sezonas otrā puse Challenge līgā atsāksies 4. februārī, kad FC Wil savā laukumā uzņems Le Mont LS. Desmit komandu konkurencē šajā līgā FC Wil ieņem 3. vietu ar 26 punktiem, bet Le Mont LS ir 21 punkts un 7. pozīcija. Karašauska pārstāvētajai vienībai priekšā ir tikai līdere Zurich (48 punkti) un Xamax (36).  Sezonā kopā ir 34 spēles. Bijušais Skonto audzēknis Karašausks un 36 gadus vecais Vaņins atkal laukumā varētu tikties 18. februārī, kad komandas tiksies FC Wil laukumā.

INTERVIJU LASIET arī LFF sadarbības partneru www.delfi.lv mājaslapā


Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti