25.decembris. 2016. 16:00

Latvijas nacionālās futbola izlases un Šveices kluba “FC Zürich” vārtsargs Andris Vaņins intervijā LFF.lv mājaslapā neslēpj gandarījumu par iegūto Latvijas gada labākā futbolista ceturto balvu, vienlaikus atzīstot, ka nākamajā sezonā negrasās atslābināties un ir gatavs turpināt pierādīt savu kvalifikāciju laukumā gan pašreizējā kluba, gan arī Latvijas izlases rindās. Andris Vaņins vienlaikus atbildēja arī uz sociālajā tīklā Facebook iesūtītajiem līdzjutēju jautājumiem, īpaši uzsverot stādīto mērķu sasniegšanas nozīmi savas karjeras laikā.

INTERVIJA AR ANDRI VAŅINU

Vai kļūšana par Latvijas labāko futbolistu šogad Tev bija pārsteigums?

A. Vaņins: Protams, kad uzzināju, ka atkal esmu atzīts par labāko, biju patīkami izbrīnīts. Man tas bija liels pārsteigums! Paldies visiem, kas par mani balsoja un sūtīja sveicienus. Esmu saņēmis apsveikumus gan no komandas biedriem un faniem klātienē, gan sociālajos tīklos. Protams, cenšos darīt savu darbu pēc iespējas labāk. Ņemot vērā, ka šogad Latvijas labākā futbolista godu gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē saņēma vārtsargi, tas nozīmē, ka mūsu vārtsargu skola ir ļoti stipra. Manā gadījumā īpaši jānovērtē Ilūkstes skola. Ļoti ceru, ka nākotnē labi futbola vārtsargi no Latgales izrausies un iekļūs spēcīgos Eiropas klubos!

Kā Tu vērtē savu sniegumu šogad?

A. Vaņins: Gads dalāms divās daļās – līdz vasarai tā ir Siona, pēc tam – Cīrihe. Sionas klubā pavadīju septiņus gadus, vinnējām divus Šveices kausus. Taču tā sanāca, ka vasarā man vajadzēja pamainīt klubu, turklāt arī iepriekšējās sezonas noslēgums nebija no tiem veiksmīgākajiem... Zaudēju vietu pamatsastāvā, tāpēc varbūt arī vajadzēja kaut ko pamainīt savā dzīvē, jo, esot vienā vietā, brīžiem jau sāc kaut kur regresēt, nevis progresēt. Vasarā es pārgāju uz Cīrihes klubu, un šobrīd esmu ļoti laimīgs par izvēli. Tā deva iespēju atkal spēlēt un progresēt.

Par šīs sezonas UEFA Eiropas līgu varu pateikt, ka nostartējām ļoti cienīgi. Lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs, vajadzēja tikai uzvarēt Turcijā... Šobrīd varbūt ir viegli par to šādi teikt - tas tomēr bija grūts uzdevums, jo spēlējām izbraukumā un arī turkiem mājās vajadzēja vinnēt, lai tiktu tālāk. Ņemot vērā, ka šogad esam komanda no Šveices otrās līgas, laukumā izskatījāmies ļoti cienīgi arī pret tādiem pretiniekiem kā spāņu “Villareal”, rumāņu “Steaua”. Uzvarējām Turcijas klubu savā laukumā, izcīnījām divus neizšķirtus pret Rumānijas klubu, bijām ļoti tuvu mājās uzvarai pret “Villareal”. Domāju, ka līdzjutējiem un kluba vadībai jābūt apmierinātiem par šādu sniegumu! Arī mēs kā komanda palikām apmierināti ar savu parādīto futbolu. Jā, noslēdzošajā spēlē grupu turnīrā Turcijā mums nepaveicās, bet tas ir futbols, arī tā gadās.

Ar Latvijas izlasi šogad vinnējām Baltijas Kausu, kurš jau ir ceturtais kauss manā karjerā. Es ceru, ka man priekšā būs vēl pāris kausi! Kvalifikācijas ciklu iesākām labi, uzvarējām Andoru, bet izgāzāmies pret Fēru salām un Ungāriju. Šīs divas spēles mājās mums vajadzēja uzvarēt. Novembrī zaudējām portugāļiem, taču, vērtējot spēli, pret Eiropas čempioniem, manuprāt, izskatījāmies ļoti cienīgi - rādījām ļoti labu futbolu, centāmies veidot momentus pie pretinieka vārtiem, arī paši guvām vārtus, taču nedaudz pietrūka meistarības, ielaidām trīs vārtus otrajā puslaikā... Bet kopumā pret Portugāli izskatījāmies ļoti cienīgi.

Kādi ir sportiskie mērķi un uzdevumi sezonas otrajā daļā kluba rindās Šveicē?

A. Vaņins: Galvenais mērķis ir uzvara Šveices 2. līgas čempionātā un atgriešanās augstākajā līgā! Šajā sezonā gribam arī pacīnīties par Šveices kausu, kas garantē vietu Eiropas līgā nākamgad. Kausa ceturtdaļfinālā mēs spēlējam ar Bāzeli. Mums primāri jāiekļūst kausa finālā, kur izredzes jau būs 50 pret 50... Mūsu treneris komandai neļauj atslābināties. Mums jātrenējas un jāspēlē ar maksimālu atdevi, neskatoties pret kādu komandu spēlējam. Manuprāt, tas komandai nāk tikai par labu.

#JAUTĀVAŅINAM LĪDZJUTĒJU JAUTĀJUMI TO IESNIEGŠANAS SECĪBĀ

  • Ivars Veiliņš: Ja Andrim vienpersoniski būtu jānosaka šogad Latvijas labākais futbolists (pašam sevi nevar) kuru viņš izvēlētos? #jautāVaņinam

A. Vaņins: Grūts jautājums, jo vairāki mūsu līderi guva traumas sezonas laikā. Ja visi būtu veseli, tad šo balvu varētu dot Rakelam, Dubram. Es personīgi balsotu par Artjomu Rudņevu. Viņš vasarā Vācijā pamainīja komandu, atgriezās laukumā, tagad Ķelnes kluba rindās regulāri spēlē, gūst vārtus Bundeslīgā. Es šo balvu dodu Artjomam.

A. Vaņins: Pirms katras spēles kopā ar treneri skatāmies video. Noskaidrojam, kurš spēlētājs pretinieka rindās parasti izpilda 11 metru soda sitienus, tad analizējam, kā viņš sit, un šī informācija spēles laikā arī kalpo par pamatu manam lēmumam, uz kuru pusi lēkšu utt. Izņēmums nebūs arī nākamā izlases spēle.

A. Vaņins: Ja runājam par spēlēšanu, tad diezin vai atgriezīšos Latvijā... Ne tuvākajā laikā, bet nākotnē es taisos noslēgt savu profesionālo spēlētāja karjeru Šveicē. Taču, ja tāda situācija kādreiz būtu un man vajadzēs pieņemt šādu lēmumu, tad es atgrieztos FK Ventspils rindās.

  • Ilona Sinutkina: #jautāVaņinam Sveiks Andri! Katram futbolistam ir mērķis,kàds bija tavs pirmais mērķis sākot spēlēt un kā tu sevi motivēji ,lai sasniegtu to?! Vārtsardzes mamma  ☺ ⚽

A. Vaņins: Ziniet, kad parakstīju savu pirmo līgumu ar FK Ventspils, tobrīd biju otrais vārtsargs klubā un uzstādīju mērķi kļūt par pirmo. Kad kļuvu par pirmo, nākamais mērķis bija iekļūšana un spēlēšana Latvijas U-21 izlasē. Es sasniedzu šo mērķi. Nākamais mērķis bija darīt visu, lai mani uzaicinātu uz Latvijas nacionālo izlasi. Tā arī aizgāja... Mani uzaicināja nacionālajā izlasē, kur tobrīd valstsvienības pirmais numurs bija Aleksandrs Koliņko. Izlasē uzstādīju savu nākamo mērķi - kļūt par valstsvienības pirmo numuru! Kad kļuvu par izlases pamatvārtsargu, mērķis bija kļūt par labāko Latvijas futbolistu, iekļūt ārzemju klubā, pierādīt sevi ārzemēs...

Tātad visas karjeras laikā stādīju tuvāko mērķi, un sasniedzot to – man jau galvā uzreiz bija nākamais. Allaž centos savu plānu izpildīt. Varu teikt, ka cilvēkam karjerā vienmēr jābūt mērķim. Tāpēc arī Jūsu meitai vēlos novēlēt, lai allaž dzīvē ir mērķis, kuru viņa vēlas sasniegt. Agri vai vēlu tas noteikti arī tiks izdarīts.

LFF.lv: Pēc A. Vaņina domām, šis ir labākais no uzdotajiem jautājumiem. Tātad 2017. gada LFF sienas kalendārs dodas pie Ilonas Sinutkinas. Apsveicam!

A. Vaņins: Laura, bērnībā man pozīcija laukumā nereti mainījās... Tā bieži notiek jauniešu komandās, kad Tu esi laukuma spēlētājs, bet vienā spēlē treneris var Tevi ielikt arī vārtsarga pozīcijā, ja komandā tajā spēlē, piemēram, nav vārtsarga. Starp citu, 14 gadu vecumā es kļuvu par Latvijas čempionu, spēlējot pussarga pozīcijā! Ja nemaldos, par vārtsargu kļuvu 16 gadu vecumā un kopš tā laika pozīciju neesmu mainījis.

  • Arnis Surgovts: Atceroties bērnības treniņapstākļus Ilūkstē (īpaši ziemas mēnešos), un salīdzinot ar mūsdienu sniegtājām treniņapstākļu iespējām jauniešiem, neesi sev uzdevis jautājumu: "Kā vispār izdevās izaugt par tik konkurētspējīgu futbolistu?"  :) #jautāVaņinam

A. Vaņins: Es ļoti labi atceros, kādi mums Ilūkstē ziemā bija treniņapstākļi... Mēs trenējāmies šautuvē. Tur nebija gaisa, ko elpot, visapkārt bija putekļi... Tur īsti arī nebija vietas, kur normāli trenēties. Treniņu laikā kritām uz matračiem, bet tā mēs trenējāmies. Šodien to varu stāstīt ar smaidu. Atceros, ka toreiz reizi nedēļā arī trenējāmies normālos apstākļos Sventē – tur gan bija patīkami trenēties, tur ir liela zāle un varēja justies ērtāk.

Šonedēļ tieši biju Ilūkstē, apmeklēju savas bērnības skolas - Ilūkstes 1. vidusskolas - sporta zāli, kā reiz devos pie trenera un laba drauga Aleksandra Vorotinska paskatīties, kā šodien trenējas bērni. Šodien jauniešiem ir pieejami krietni labāki apstākļi, kur trenēties ziemā. Tagad ir liela zāle ar vārtiem utt. Manas bērnības laikos mums pat nebija īstu vārtu, toreiz likām vienkārši smagās medicīnas bumbas uz grīdas. Prieks, ka šodien bērniem ir pieejami labāki apstākļi, kur trenēties.

Jūs ziniet, varam daudz runāt un atcerēties apstākļus manā laikā un salīdzināt tos ar šodienu, tomēr beigu beigās, manuprāt, visu nosaka futbolista personīgie mērķi. Ja cilvēkam ir mērķis kļūt par futbolistu, tikt tālāk, tad ar šodienas apstākļiem, iespējams, varbūt arī ir grūtāk sevi nomotivēt to izdarīt. Atceros, ka manā laikā tiešām gribējās ātrāk izrauties uz kaut ko labāku, spēlēt un trenēties labākos apstākļos, kļūt par profesionālu futbolistu - tāds mērķis man bija, jā.

Intervijas noslēgumā 2016. gada Latvijas labākais futbolists Andris Vaņins futbola ģimenei sūta arī savu novēlējumu.

A. Vaņins: Novēlu visiem priecīgus svētkus un laimīgu Jauno gadu! Mūsu līdzjutējus aicinu atbalstīt Latvijas izlasi, neskatoties uz tās pašreizējo rezultātu kvalifikācijas turnīrā. Jaunajā gadā mēs centīsimies izlabot šo situāciju, kurā esam nonākuši, lai to izdarītu, mums ir vajadzīgs jūsu atbalsts izlases spēlēs klātienē un arī medijos. Mums tas ir ļoti svarīgi, jo mēs spēlējam jums, mūsu līdzjutējiem un visiem cilvēkiem, kas mūs atbalsta. Novēlu visiem stipru veselību! Lai Jaunajā gadā būtu daudz prieka un panākumu!

Uz jautājumu, vai Andris Vaņins šobrīd domā par Latvijas labākā futbolista balvu arī 2017. gadā, izlases pamatvārtsargs apstiprināja, ka arī jaunajā sezonā centīsies to sasniegt, taču visu noteiks futbola speciālistu balsojums.

A. Vaņins: Es no savas puses centīšos darīt savu darbu labāk un labāk arī nākamajā sezonā! Tad jau nākamā gada beigās futbola sabiedrības balsojums parādīs to, vai esmu trenējies un spēlējis pietiekoši labi, lai atkal kļūtu par Latvijas labāko futbolistu.

LFF Laureātu vakars 2016


Intervija ierakstīta 22.12.2016.

Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti