26.marts. 2018. 10:30

Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pēc piedzīvotā zaudējuma pārbaudes spēlē pret Gibraltāru (0:1) sniedza interviju LFF.lv mājaslapā, kurā treneris veica kopsavilkumu par aizvadīto nometni kopumā, abām pārbaudes spēlēm, izskaidroja piedzīvotās neveiksmes iemeslus, pateicās līdzjutējiem par atbalstu, norādot uz nepieciešamību kopīgi ar cieņu pārvarēt šo posmu.

INTERVIJA AR ALEKSANDRU STARKOVU

  • Kādi ir galvenie secinājumi par aizvadīto nometni un spēlēm pret Fēru salām un Gibraltāru?

Futbolā pavadītais laiks tiek vērtēts pēc rezultāta. Uzreiz vēlos atzīmēt, ka rezultāts šajās spēles, protams, nav apmierinošs. Nospēlējām ļoti labu maču pret Fēru salām, kas reitingā jau kādu laiku ir augstāk pār mums un kuras sastāvā ir labi futbolisti. Pret Fēru salām arī iepriekšējās divās spēlēs mums neklājās viegli. Tikmēr šo maču Marveljā aizvadījām daudz labāk nekā iepriekšējos mačus. Spēles kvalitātes, rezultāta un parādītā rakstura ziņā komandas sniegums šajā mačā mani iepriecināja un deva zināmu cerību.

Ja runājam par otro pārbaudes spēli pret Gibraltāru, tad visi mūsu patiesie līdzjutēji un arī nelabvēļi rēķinājās ar pozitīvu rezultātu. Visi domājām par uzvaru. Mums šoreiz tas neizdevās. Kādi ir iemesli? Ziniet, futbolā nereti notiek paradoksi. Šajā mačā mums piederēja pārsvars, it īpaši, pirmajā puslaikā. Savukārt otrajā puslaikā ielaidām vārtus pēc rikošeta, kas bija zināmā mērā neloģisks, ja vērtējam tieši pēc spēles gaitas... Toties šie vārti iepriecināja mūsu nelabvēļus.

Vēlos to uzsvērt, jo mēs pēc spēles aizvadījām sapulci ar mūsu spēlētājiem. Personīgi man tas nebija pārsteigums, un mani iepriecināja futbolistu attieksme par notikušo. Futbolistiem šobrīd ir kauns. Arī mums visiem ir kauns. Mūsu valstsvienības īsto līdzjutēju priekšā vēlos atvainoties par to, ka esam sagādājuši viņiem nepatīkamus mirkļus. Es nepārtraukti saņemu īsziņas un zvanus, kur cilvēki jūt līdzi... Atkārtošos, Gibraltārs ir tā komanda, kuru mums ir pienākums uzvarēt. Taču futbolā tādus vārdus kā “pienākums uzvarēt” allaž nepieciešams pierādīt laukumā. 

Gan Latvijas izlase savulaik, gan arī jebkurš klubs iziet cauri šādiem sliktiem zaudējumiem. Jo ir tādi zaudējumi, par kuriem nav kauns... Šis zaudējums, protams, nav tas gadījums. Protams, ar spēlētājiem pēcspēles sapulcē runājām par to, cik nozīmīgi ir tādi faktori kā komandas sastāvs, kas tajā spēlē un kāda ir futbolistu attieksme, noskaņojums un pašatdeve... Ar futbolistiem runājam, ka valstsvienībā pašatdevei jābūt nevis 100%, bet 110%. Protams, šādu lozungu ir viegli pateikt. Taču atkārtot to katru spēli pēc kārtas ir ļoti grūti.

Šajās pārbaudes spēlēs mēs dodam spēļu praksi mūsu jaunajiem futbolistiem, ja skatāmies viņu aizvadīto spēļu skaita valstsvienībā. Dodam iespēju gūt šādu pieredzi. Dāvis Indrāns vai Jevgeņijs Kazačoks vairs nav tik ļoti jauni spēlētāji vecuma ziņā, taču viņi vēl ir nepieredzējuši tieši valstsvienības spēlēs. Viņiem vēl nav pat 10 spēļu valstsvienībā. Šiem spēlētājiem ir jākrāj pieredze – gan pozitīva, gan arī negatīva pieredze. Par nožēlu šoreiz guvām negatīvu pieredzi. Ceru, ka mūsu patiesie līdzjutēji būs kopā ar komandu arī turpmāk.

  • Kas, Jūsuprāt, pietrūka spēlē pret Gibraltāru, lai mūsu komanda gūtu vārtus? Kurā brīdī svaru kausi šajā spēlē nosvērās par labu Gibraltāram?

Mājinieku gūtie vārti tomēr bija nejaušība. Bumba vārtos ielidoja pēc rikošeta. Kas pietrūka? Meistarība. Tā ir meistarība paredzēt, kur nonāks konkrētā epizodē bumba, kā piekļūt tai utt. Vairākiem futbolistiem, kas pašlaik ir izlasē, ir tikai viens mīnuss – tā ir viņu jaunība un pieredzes trūkums. Protams, es nerunāju par tādu futbolistu kā Edgars Gauračs, kuram ir pieredze. Viņu izlaidu laukumā otrajā puslaikā, viņam bija vairākas iespējas, kur arī viņš varēja gūt vārtus... Tomēr, kā man liekas, mums pietrūka kopējas komandas saliedētības.

Ziniet, futbolā mēdz būt situācijas, kad tu neiesit bumbu vārtos, bet tev vismaz to jāiestumj vārtu tīklā... Futbolisti un treneri mani šajā brīdī sapratīs. Tas nozīmē, ka grūtās spēlēs vārti tiek gūti, pateicoties lielam gribasspēkam un degsmei to izdarīt. Šodien mums tas pietrūka. Protams, tas nenoņem no mūsu pleciem pašreizējos grēkus.

  • Ar ko bija saistītas veiktās izmaiņas sākumsastāvā, salīdzinot ar iepriekšējo spēli pret Fēru salām?

Maiņas bija plānotas. Uz nometni uzaicinājām pietiekoši daudz futbolistu, devās iespēju uzspēlēt. Pēc spēles pret Gibraltāru sapulcē runājām ar futbolistiem. Viens no viņiem izteica būtisku lietu, manuprāt. Jā, šodien mēs esam zaudējuši, taču mums visiem ir jāņem vērā, ka mēs gatavojamies UEFA Nāciju līgas startam septembrī. No vienas puses, tas varētu būt tāds pietiekoši ērts pašapmierinājums... Taču atkārtošos, ka mūsu plānos šajā sagatavošanās posmā bija paredzēts dot iespēju uzspēlēt daudziem futbolistiem.

Piemēram, Roberts Savaļniekam, kas tika izsaukts komandā pēdējā brīdī traumētā pamatsastāvā spēlētāja Dāvja Ikaunieka vietā. Taču Roberts šajā nometnē treniņos sevi parādīja no labākās puses, tādējādi nopelnot iespēju sākt spēli pamatsastāvā. Uzskatu, ka viņš nospēlēja ļoti labu maču. Roberts ir spēlētājs, kas apveltīts ar ļoti labāk kvalitātēm, potenciālu, labām ātruma īpašībām, tehniku, izturību un sportisko niknumu. Tāpēc es ceru, ka arī viņam šī bija ļoti vērtīga nometne.

  • Ar ko varētu būt raksturojams tas, ka šoreiz veiktās maiņas spēlē pret Gibraltāru nepastiprināja mūsu komandas spēli?

Tāds ir futbols. Mēs izsaucām uz šo nometni 22 futbolistus, spēles laikā veicām maiņas spēlē pret Fēru salām, kas pastiprināja mūsu spēli... Tajā pašā laikā trīs dienas vēlāk ar to pašu klimatu, to pašu treneri un gandrīz to pašu sastāvu izgāja laukumā citi spēlētāji, bet šoreiz tā spēle neaizgāja. Tā futbolā notiek.

No valstsvienības treneru štāba puses varu apliecināt, ka strādājam ar lielu pašatdevi un kvalitatīvi, manuprāt. Gan treniņnometnes plānošanās posmā, gan arī treniņu laikā mēs ņemam vērā visas nianses. Izsaku pateicību Latvijas Futbola federācijai par nodrošinātajiem kvalitatīvajiem apstākļiem mūsu komandai. Uzskatu, ka arī šīs nedēļas laikā, ko mēs esam kopā izlasē, mēs varam attīstīt futbolistus pareizā virzienā.

  • Kuri spēlētāji šajā nometnē sevi apliecināja vislabāk? No kuriem Jūs varbūt gaidījāt vairāk?

Visi futbolisti sevi apliecināja labi. Vismaz savas attieksmes ziņā. Cita lieta, ka rezultāts šodien bija negatīvs. Manuprāt, visi mūsu komandas locekļi šobrīd jūtas nomākti ar šo neveiksmi.

  • Publiskajā telpā līdzjutēji un speciālisti šobrīd meklē atbildi uz to, kāpēc tomēr nespējam brīžiem uzvarēt pretiniekus, kas atrodas zemāk pēc reitinga. Kāds ir Jūsu izskaidrojums?

Primārais ir spēlētāju pašreizējais meistarības līmenis. Otrkārt, mēs arī stipras komandas, kas mums liek spēlēt kā otrajam numuram, nespējam uzvarēt. Tas ir meistarības līmenis. Mēs februārī aizvadījām cienīgu spēli pret Dienvidkoreju, taču arī šo maču zaudējām. Pret Saūda Arābiju arī, spēlējot kā otrais numurs, piedzīvojām zaudējumu. Pret Šveici, Portugāli spēlējām arī no aizsardzības... Šīs komandas lika mums tā spēlēt, tā nebija mūsu taktiskā izvēle.

Beigu beigās, ja paskatāmies uz to pašu Islandes valstsvienību, kas nereti atdod spēles iniciatīvu pretiniekam ļoti mierīgi un dara to apzināti... Taču viņu pašreizējiem futbolistiem ir stipras kvalitātes, sabalansēts sastāvs, lieli meistari katrā līnijā, piemēram, Sigurdsons, kas gūst vārtus izšķirošajos brīžos. No šiem faktoriem arī veidojas šīs komandas panākumi. Šāda ir atbilde uz uzdoto jautājumu.

  • Divus gadus atpakaļ otrajā puslaikā tomēr izdevās Gibraltāru uzlauzt un pārliecinoši uzvarēt. Vai šoreiz pretinieks tika pienācīgi nenovērtēts?

Šobrīd nemāku teikt. Jāprasa pašiem futbolistiem. Es ar spēlētājiem daudz runāju individuāli, savstarpēji mēs runājam atklāti, tomēr tā ir mūsu iekšējā lieta, kas paliek starp mums.

  • Noslēdzošais jautājums: kāds ir galvenais secinājums, ko mūsu komandai jāizdara pēc šāda zaudējumu, lai kļūtu stiprākiem un sekmīgi sagatavotos UEFA Nāciju līgai?

Viennozīmīgi tas ir slikts zaudējums. Galvenais secinājums ir tāds: visi, kas šobrīd ‘met akmeņus mūsu virzienā’, viņiem ir taisnība. Bet īsti vīrieši šādā situācijā cienīgi pārdzīvo šo neveiksmi un neatbild pretim!

Atkārtošos, arī pēc spēles man atnāca daudz īsziņu un saņēmu zvanus, kur līdzjutēji un īsti futbola speciālisti izsaka komandai atbalstu, uzmundrina... Mūsu komandas nelabvēļi turpretim šobrīd izmanto šo situāciju, lai pārmestu un apvainotus visus, tostarp, spēlētājus, trenerus, LFF vadību utt. Uzskatu šo par necienīgu rīcību. Patiesie Latvijas futbola līdzjutēji sapratīs atšķirību. Atkārtošos, šobrīd spēlētājiem ir ļoti pareizs zaudējuma pašnovērtējums un ir jūtama atbildības sajūta. Zaudējuma iemeslus nemeklējam ārpus komandas.

Andris Vaņins: vēlos atvainoties līdzjutējiem par neizteiksmīgu spēli un rezultātu! Zaudētie vārti un Gibraltāras izlases trenera komentārs pēc uzvaras

 


Latvijas Futbola federācija
no Gibaltāra

Saistītie raksti